Bībele ir nākusi no Arābijas? brīnījās Stefānija.
Varētu teikt arī tā, atbildēja Deilijs. Hadāda secinājumi apstiprinājās, kad viņš sāka salīdzināt ģeogrāfiju. Vairāk nekā gadsimtu arheologi Palestīnā pūlējās atrast Bībeles aprakstiem atbilstošas vietas. Taču nekas nesaskanēja. Hadāds atklāja, ka, salīdzinot Rietumu Arābijas vietas ar Bībeles ģeogrāfiju, iztulkojot to nosaukumus senebreju valodā, tās visas saskan.
Stefānija joprojām šaubījās. Kāpēc neviens iepriekš nebija to pamanījis? Hadāds taču nav vienīgais, kas saprot senebreju valodu.
Ir pamanījuši, atbildēja Diksone. Trīs cilvēki no 1948. līdz 2002. gadam.
Stefānija uztvēra šo vārdu liktenīgo pieskaņu. Bet jūsu valdība par viņiem parūpējās? Tāpēc arī Hadādu vajadzēja nogalināt?
Diksone neatbildēja.
Iejaucās Kasiopeja. Tas viss ir saistīts ar pretrunīgiem apgalvojumiem, vai ne? Dievs noslēdza derību ar Ābrahāmu un deva viņam Svēto zemi. Pirmajā Mozus grāmatā teikts, ka derība ar Ābrahāma dēla īzāka starpniecību pārgāja pie jūdiem.
Gadiem ilgi tika pieņemts, turpināja Deilijs, ka zeme, ko Dievs dāvāja Ābrahāmam, atrodas tur, kur tagad Paies-, tīna. Bet ja nu tā nebija? Ja nu Dieva norādītā zeme atrodas kaut kur citur? Tālu no Palestīnas? Rietumu Arābijā…
Kasiopeja klusi iesmējās. Jūs esat traks? Tur ir Vecās derības saknes? Pašā islāma sirdī? Dieva apsolītajā ebreju zemē atrodas Meka? Pirms dažiem gadiem islāmisti sacēla traci visā pasaulē par Muhameda karikatūrām. Vai varat iedomāties, ko viņi darītu, ja uzzinātu to?
Deilijs saglabāja mieru. Tāpēc arī saūdi un izraēlieši gribēja nogalināt Hadādu. Viņš teica, ka šīs teorijas pierādījums esot atrodams zudušajā Aleksandrijas bibliotēkā. Un to viņam esot pavēstījis kāds, ko saucot par Sargu.
Tāpat kā iepriekšējiem trim cilvēkiem, piebilda Diksone. Viņus bija apmeklējis sūtnis, saukts par Sargu, kas piedāvājis iespēju atrast bibliotēku.
Kāds pierādījums tur varētu būt? jautāja Stefānija.
Deilijs sāka zaudēt pacietību. Pirms pieciem gadiem
Hadāds paziņoja Palestīnas varasiestādēm, ka, pēc viņa domām, viņa slēdzienus varētu apstiprināt ar seniem dokumentiem. Izšķiroša varētu izrādīties Vecā derība oriģinālajā senebreju valodā, kas sarakstīta pirms Kristus laikiem. Taču mūsdienās tā nav pieejama vecāka par desmito gadsimtu. Hadāds zināja no citiem rakstiem, kas bija saglabājušies, ka Aleksandrijas bibliotēkā bija Bībeles teksti. To atrašana būtu vienīgā iespēja kaut ko pierādīt, jo saūdi nejauj veikt arheoloģiskos izrakumus Asirā.
Stefānija atcerējās, ko Grīns bija teicis agrā otrdienas rītā. "Tāpēc viņi nolīdzināja ar buldozeriem tos ciematus. Viņi baidījās. Negribēja, lai kaut kas tiek atrasts. Nekas tāds, kas būtu saistīts ar ebreju Bībeli."
Tāpēc arī viņi tagad vēlas tavu nāvi, paskaidroja Diksone. Tu iejaucies viņu darīšanās. Viņi negrib riskēt.
Stefānija raudzījās Kosmosa zālē. Tur izvietotās raķetes sniedzās līdz pat griestiem. Sajūsmināti skolēni skraidīja tām apkārt. Viņa uzmeta Diksonei niknu skatienu. Jūsu valdība tam visam tic? Tāpēc tika nogalināti tie trīs vīri. Tāpēc arī vajāja Hadādu.
Viņa norādīja uz Deiliju. Viņš nav nekāds Izraēlas draugs. Viņš liktu lietā jebkādus līdzekļus, lai nospiestu jūsu valdību uz ceļiem.
Diksone iesmējās. Stefānij, tu jau murgo.
Nav ne mazāko šaubu, ka tādi ir viņa motīvi.
Jums nav ne jausmas par maniem motīviem, Deilijs arvien vairāk aizsvilās dusmās.
Es zinu, ka jūs esat melis;
Deilijs raudzījās viņā ar mīklainu skatienu. Viņš šķita pat samulsis, tāpēc Stefānija pārsteigta noprasīja:
Lerij, kas īsti notiek?
Tas, ko jūs nespējat pat iedomāties.
53. NODAĻA LISABONA 20:45
Malone atkāpās suvenīru veikaliņā, neatraujot skatienu no trim bruņotajiem vīriem, kuri veikli tuvojās, šķērsojot apakšējo galeriju. Profesionāļi. Lieliski.
Viņš kā aiz vairoga paslēpās aiz vienas no stikla vitrīnām līdzās atvērtajām durvīm, lika Pemai apmesties līdzās un turpināja vērot krusta eju. Makolums bija notupies aiz letes telpas vidū.
Viņi ir lejā, bet mēs augšā. Tā mēs iegūstam nedaudz laika. Baznīca un galerijas ir lielas. Tās nevar tik ātri pārmeklēt. Tās ir aizslēgtas? viņš jautāja Makolumam, norādot uz otrām stikla durvīm, kas veda ārā no veikala.
Droši vien. Aiz tām kāpnes ved lejā un ārā. Tāpēc tās būtu jāaizslēdz.
Malonem nepatika viņu atrašanās vieta. Mums jātiek ārā no šejienes.
Koton, iečukstējās Pema, un viņš atkal pievērsa uzmanību augšējai galerijai. Viens no svešiniekiem bija uzkāpis pa kāpnēm un nāca uz suvenīru veikaliņa pusi.
Makolums pielavījās Malonem aiz muguras. Aizved Pemu pie kases un paslēpieties aiz letes.
Vīrs, kurš bija ielaidis lodi galvā diviem cilvēkiem un pēc tam ar baudu ieturējis brokastis, bija pelnījis cieņu. Tāpēc Malone nolēma nestrīdēties, satvēra Pemas roku un aizveda viņu līdz letes tālākajam galam.
Viņš redzēja, kā Makolums izvelk nazi.
Starp trim stikla vitrīnām bija pietiekami plata atstarpe, lai viņš varētu tur paslēpties. Tumsa viņu aizsegs līdz brīdim, kad upurim jau būs par vēlu bēgt.
Bruņotais vīrs nāca tuvāk.
Lerijs Deilijs sāka krist Stefānijai uz nerviem. Kā to saprast tas, ko es nespēju pat iedomāties?
Administrācijā ir daži, kuri grib pierādīt Hadāda teoriju, atbildēja Deilijs.
Viņa atcerējās, ko Deilijs teica Brentam Grīnam, nezinādams, ka viņus noklausās. Jūs arī.
Tas nav tiesa.
Stefānija nebija tik lētticīga. Lerij, attopieties! Jūs esat šeit tikai tāpēc, ka man ir jūsu slepenie materiāli.
Deilijs nemaz neapjuka. Stefānij, laiks realitātes pārbaudei. Mūsu mediju ļaudis visiem iestāstīs, ka jūs esat safabricējusi pierādījumus aiz atriebības par darba zaudēšanu. Protams, būs nepatīkami brīži, žurnālisti uzdos jautājumus, taču jums nav pietiekami daudz pierādījumu, lai piespiestu pie sienas mani vai kādu citu. Es nevienam neesmu devis ne graša. Un tie lobiji? Tās būs tikai nomelnošanas sacensības. Kauja, kurā jūs zaudēsiet.
Varbūt. Bet jūs kļūtu radioaktīvs. Jūsu karjerai būtu beigas.
Deilijs paraustīja plecus. Profesijas risks.
Kasiopeja vēroja muzeja zāli, un Stefānija nojauta, ka viņa sāk raizēties, tāpēc pavēlēja Deilijam:
Nenovirzieties no tēmas!
Tēma, iejaucās Diksone, ir tāda, ka mēs vēlamies, lai tas viss nogrimst aizmirstībā. Bet kāds jūsu valdībā negrib to pieļaut.
Pareizi. Viņš. Stefānija norādīja uz Deiliju.
Kasiopeja aizslīdēja līdz Mēness modulim un pusaudžu
bariņam, kas drūzmējās tā pakājē.
Stefānij, iebilda Deilijs, jūs vainojāt mani informācijas noplūdē par Aleksandrijas saikni. Taču jūs neprotat atšķirt draugus no ienaidniekiem, jūs ienīstat šo administrāciju. Domājat, ka prezidents ir idiots. Taču citi ir vēl daudz ļaunāki. Bīstami cilvēki.
Nē, viņa atbildēja. Viņi visi ir fanātiķi. Partijas lojālisti, kuri gadiem ilgi tikai klaigājuši. Tagad viņiem radusies iespēja kaut ko darīt.
Un pašlaik viņu uzmanības centrā ir Izraēla.
Pietiek runāt mīklās, Lerij. Pasakiet skaidri, kas man, jūsuprāt, būtu jāzina.
Aiz tā visa ir viceprezidents.
Vai viņa nepārklausījās? Ko nu stāstāt?!
Viņš ir saistīts ar saūdiem. Tie viņu jau sen finansē. Viņš jau sen ir uz skatuves. Dažus termiņus Kongresā, trīs gadus Valsts kases sekretārs, tagad otrā galvenā persona. Viņš grib tikt pašā augšā, pats to nemaz neslēpj, un partija uzticīgi apsolījusi viņu izvirzīt. Viņam ir draugi, kuriem vajadzīgas labas attiecības ar saūdiem, un šie draugi apgādās viņu ar naudu. Viņam ar prezidentu ir domstarpības Vidējo Austrumu jautājumā. Viņam ir labas attiecības ar Saūda Arābijas karalisko ģimeni, taču viņš tās slēpj. Publiski viņš tos dažas reizes ir nozākājis. Taču viņš parūpējās, lai saūdi uzzinātu par informācijas noplūdi par Aleksandrijas saikni. Pateicībā par labajām attiecībām.