Iebildumu bija pat vairāk, nekā Alfrēds Hermans bija paredzējis. Zilā krēsla padomnieks jau divas reizes bija iejaucies debatēs, lai gan parasti viņš tā nemēdza darīt. Torvaldsens zināja, ka parasti Hermans klusēja.
Ebreju pārvietošana ir neiespējama un muļķīga, paziņoja kāds no zāles. Torvaldsens viņu pazina tas bija norvēģis, Ziemeļatlantijas zvejas magnāts. Hronikās skaidri teikts, ka Dievs izvēlējās Jeruzālemi un tur svētīja Templi. Esmu lasījis Bībeli. Pirmajā Ķēniņu grāmatā teikts, ka Dievs piešķīra Zālamanam vienu cilti, lai Dāvidam būtu gaisma Viņa acu priekšā. Pilsēta, ko Viņš sev izvēlējās. Mūsdienu Izraēlas atjaunošana nebija nejaušība. Daudzi tic, ka to diktējusi dievišķa iedvesma.
Vairāki klātesošie piebalsoja, citējot piemērus no Laiku grāmatām un psalmiem.
Bet ja nu avots, ko jūs citējat, ir nepatiess?
Jautājums atskanēja no zāles priekšas. Zilā krēsla padomnieks piecēlās. Vai atceraties, kad tika izveidota mūsdienu Izraēlas valsts?
Neviens neatbildēja.
1948. gada 14. maijā. Četros un trīsdesmit divās minūtēs pēcpusdienā Dāvids Ben-Gurions, stāvēdams Telavivas muzejā, paziņoja, ka ebreju tautas dabisko un vēsturisko tiesību vārdā tiek nodibināta Izraēlas valsts.
Pravietis Jesaja skaidri pavēstīja, ka valsts tiks radīta vienā dienā, ieminējās kāds no dalībniekiem. Ābrahāma derība. Jūdi atguva savu zemi.
Bet kā mēs zinām par šo derību? jautāja Hermans. Ir tikai viens avots. Vecā derība. Daudzi no jums šodien pieminēja tās vārdus. Ben-Gurions runāja par ebreju tautas dabiskajām un vēsturiskajām tiesībām. Viņš arī atsaucās uz Veco derību. Tā ir vienīgā reālā liecība, kurā pieminētas šīs dievišķās atklāsmes, taču tās autentiskums tiek nopietni apšaubīts.
Torvaldsens pārlaida skatienu zālei.
Ja man būtu pirkuma līgumi par jūsu visu īpašumiem gadu desmitiem veci dokumenti, kurus no jūsu valodām tulkojuši cilvēki, kuri tās neprata un tagad sen jau ir miruši, vai katrs no jums neapšaubītu to īstumu? Vai nepieprasītu drošāku pierādījumu nekā šāds neapstiprināts un nepārbaudīts tulkojums? Hermans apklusa. Taču Veco derību mēs pieņemam bez iebildumiem kā visīstākos Dieva vārdus. Tās teksts vēlāk ietekmēja arī Jauno derību. Tās vārdiem joprojām ir ģeopolitiskas sekas.
Klātesošie gaidīja, kad Hermans nonāks pie galvenā.
Pirms septiņiem gadiem kāds vīrs, vārdā Džordžs Hadāds, Bībeles pētnieks no Palestīnas, uzrakstīja rakstu, ko publicēja Beirūtas universitāte. Tajā viņš apgalvoja, ka Vecā derība pašreizējā tulkojumā ir nepareiza.
Ir nu gan apgalvojums, atskanēja kāda balss. Piecēlās drukna auguma sieviete. Es uzņemu Dieva vārdus nopietnāk nekā jūs.
Hermanu tas, šķiet, uzjautrināja. Tiešām? Ko tad jūs zināt par šiem Dieva vārdiem? Vai zināt to vēsturi? To autoru? Tulkotāju? Šos vārdus pirms gadu tūkstošiem sarakstīja nevienam nezināmi ļaudis senebreju valodā, kas tagad jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu ir mirusi. Ko jūs zināt par senebreju valodu?
Sieviete klusēja.
Hermans pamāja ar galvu. Jūsu zināšanu trūkums ir saprotams. Tā bija ļoti fleksīva valoda, kurā vārdu nozīmi noteica drīzāk konteksts, nevis rakstība. Vienam un tam pašam vārdam atkarībā no lietojuma varēja būt un arī bija vairākas atšķirīgas nozīmes. Tikai vairākus gadsimtus pēc Vecās derības sarakstīšanas jūdu zinību vīri pārtulkoja to sava laika ebreju valodā, lai gan paši nemaz nerunāja senebreju valodā. Viņi tikai uzminēja nozīmi vai vēl ļaunāk sagrozīja to. Pagāja gadsimti, un citi zinību vīri, šoreiz kristieši, vēlreiz iztulkoja tos pašus vārdus. Arī viņi arī neprata senebreju valodu, tātad arī nodarbojās ar minēšanu. Visu cieņu jūsu ticībai, taču mums nav ne jausmas, kas īsti ir Dieva vārdi.
Jums nav ticības, paziņoja sieviete.
Šajā ziņā tiešām nav, jo tas nav saistīts ar Dievu. Tas ir cilvēka darbs.
Kādi bija Hadāda argumenti? jautāja kāds vīrietis, un viņa balsī bija jūtama interese.
Viņš pareizi apgalvoja, ka tad, kad pirmoreiz tika pavēstīti stāsti par Dieva derību ar Ābrahāmu, jūdi jau dzīvoja savā Apsolītajā zemē tagadējā Palestīnā. Protams, tas bija daudzus, daudzus gadsimtus pēc tam, kad pats solījums it kā tika izteikts. Saskaņā ar Bībelē teikto Apsolītā zeme it kā esot pletusies no Ēģiptes upes līdz lielajai Eifratas upei. Ir doti daudzi vietu nosaukumi. Bet, kad Hadāds salīdzināja Bībelē minētos vietu nosaukumus, pārtulkojot tos senebreju valodā, ar īstajām teritorijām, viņš atklāja kaut ko pārsteidzošu. Hermans uz brīdi apklusa, kā priecādamies par savu runu. Mozus Apsolītā zeme un Ābrahāma zeme atrodas Saūda Arābijas rietumos, Asiras reģionā.
Tur, kur Meka? zālē kāds iejautājās.
Hermans pamāja ar galvu. Torvaldsens redzēja, ka daudzi klātesošie uzreiz saprata teiktā nozīmīgumu.
Tas nav iespējams, kāds iebilda.
Patiesībā, atbildēja Hermans, es jums varu parādīt.
Viņš pamāja, un no griestiem tika nolaists atritināms ekrāns.
Iedarbojās projektors. Parādījās karte, kur Saūda Arābijas rietumdaļas robainā krasta līnija stiepās no.ziemeļiem uz dienvidiem gar Sarkano jūru. Mēroga atzīme rādīja, ka šis apgabals ir apmēram četrsimt kilometru garš un trīssimt plats. Kalnaini apvidi pletās vairāk nekā simt kilometrus uz austrumiem no krasta, pēc tam pārgāja lielā Arābijas tuksneša līdzenumos.
Es zināju, ka daži no jums neticēs, pasmaidīja Hermans, kad asamblejas dalībnieku vidū atskanēja nervozi smiekli. Šī ir mūsdienu Asira.
Viņš pamāja, un attēls ekrānā mainījās.
Projicējot Bībeles Apsolītās zemes robežas uz kartes, izmantojot Džordža Hadāda precīzi atrasto vietu nosaukumus, ar punktoto līniju apzīmēta Ābrahāma zeme, ar nepārtraukto līniju Mozus zeme. Bībelē minētie vietu nosaukumi, pārtulkojot tos senebreju valodā, nekļūdīgi atbilst šā reģiona upēm, pilsētām un kalniem. Daudzviet pat ir saglabājušies senebreju nosaukumi, protams, pielāgoti arābu valodai. Pajautājiet sev kāpēc nav atrastas paleogrāfiskas vai arheoloģiskas liecības, kas apstiprinātu Bībelē minēto vietu atrašanos Palestīnā? Atbilde ir vienkārša. To tur nav. Tās atrodas simtiem jūdžu uz dienvidiem, Saūda Arābijā.
Un kāpēc neviens to nebija pamanījis agrāk?
Torvaldsens nopriecājās par šo jautājumu, jo tas nodarbināja ari viņu.
Mūsdienās ir dzīvi tikai daži zinātnieki, kuri pietiekami labi saprot senebreju valodu. Un laikam neviens no viņiem, neskaitot Hadādu, nebija pietiekami ziņkārīgs, lai pētītu šo jautājumu. Taču, lai pārliecinātos, es pirms trim gadiem nolīgu vienu no šiem speciālistiem pārbaudīt Hadāda atklājumus. Un viņš tos apstiprināja. Visos sīkumos.
Vai mēs varam aprunāties ar šo speciālistu? kāds aši iejautājās.
Diemžēl viņš jau bija vecs vīrs un pagājušajā gadā nomira.
Droši vien viņam kāds palīdzēja, nodomāja Torvaldsens. Hermanam nepavisam nebija vajadzīgs vēl viens zinātnieks, kas pretendētu uz šo vēsturisko atklājumu.
Taču man ir detalizēts rakstisks ziņojums, ar kuru var iepazīties. Tas ir visai pārliecinošs.
Ekrānā parādījās nākamā karte. Vēl viens Asiras reģiona attēlojums.