Danielss māksloti iesmējās, taču Stefānijai nebija noskaņojuma uz jokiem pat no brīvās pasaules līdera puses. Pateicoties jūsu ļaudīm.
Prezidents kā padodoties pacēla rokas. To mēs vēl redzēsim, jūs vēl neesat dzirdējusi, ko vēlos jums teikt. Kāds jums jauns tēls! Frizūra un tērps! Man patīk.
Neļaujot Stefānijai atbildēt, viņš pievērsās Kasiopejai.
Jūs laikam esat Vitas kundze. Esmu daudz par jums dzirdējis. Jums gan ir aizraujoša dzīve. Jūs atjaunojat pili Francijā? To gan es gribētu redzēt.
Atbrauciet ciemos, parādīšu.
Esmu dzirdējis, ka jūs liekat to būvēt tieši tāpat kā sešpadsmitajā gadsimtā. Apbrīnojami!
Stefānija saprata, ka Danielss šādi liek viņai kaut ko noprast. Viņas ir šeit, viņš visu zina, tāpēc var nomierināties.
Lai tā būtu. Laiks noskaidrot, ko tas viss īsti nozīmē.
Pretēji jūsu domām, Stefānij, Danielss paziņoja, es neesmu idiots.
Viņi sēdēja uz lieveņa namiņa priekšā koka šūpuļkrēslos ar augstām atzveltnēm. Danielss šūpojās tik sparīgi, ka grīdas dēļi čīkstēja zem viņa spēcīgā, sešas pēdas un trīs collas garā auguma svara.
Nedomāju gan, ka būtu kādreiz nosaukusi jūs par idiotu, viņa atbildēja.
Mans tēvs mēdza teikt mātei, ka viņš to nekad atklāti nav nosaucis par kuci. Viņš uzmeta Stefānijai bargu skatienu. Un tā bija taisnība.
Viņa neatbildēja.
Es sacēlu lielu troksni, lai izdabūtu jūs ārā no muzeja. Tā ir viena no manām iemīļotajām vietām. Man ļoti patīk lidmašinas un kosmoss. Jaunībā daudz par to lasīju. Un cik izdevīgi būt prezidentam! Varu noskatīties kosmosa kuģa palaišanu, kad vien vēlos. Danielss sakrustoja kājas un atlaidās šūpuļkrēslā. Man ir kāda problēma, Stefānij. Nopietna problēma.
Tad jau mēs esam līdzīgi. Es esmu palikusi bez darba un, kā apgalvo jūsu nacionālās drošības padomdevēja vietnieks, man draud arests. Un vai tieši jūs neatlaidāt mani?
Jā. Lerijs mani palūdza, un es piekritu. Taču tas bija jādara, lai jūs tagad varētu atrasties šeit.
Kasiopeja paliecās uz priekšu. Man bija tādas aizdomas. Bet tagad es zinu. Jūs sadarbojaties ar izraēliešiem, vai ne? Es visu laiku pūlējos izgudrot. Tagad viss saskan. Viņi vērsās pie jums.
Esmu dzirdējis, ka jūsu tēvs bija viens no gudrākajiem vīriem Spānijā. No pašiem pamatiem izveidoja finanšu impēriju. Un tagad to vadāt jūs.
Tā nav mana stiprākā puse.
Bet, cik man zināms, jūs esat talantīga, neticami drosmīga un ar ģēnija cienīgu IQ.
Bet pašlaik esmu iepinusies politiskā ķezā.
Danielsa acis uzjautrināti iezibējās. Ķezā. Tieši tur mēs visi esam iekūlusies. Un jums taisnība, Izraēlas pārstāvji sazinājās ar mani. Viņi ir noskaitušies uz Kotonu Maloni.
Stefānija zināja, ka Danielss ciena Maloni. Pirms diviem gadiem Malone bija iesaistīts slepkavības lietas izmeklēšanā Meksikā. Upuris narkotiku apkarošanas aģentūras vadītājs, Danielsa koledžas laika istabas biedrs bija aukstasinīgi nošauts. Stefānija bija aizsūtījusi Maloni uzraudzīt vainīgā notiesāšanu, taču pusdienas pārtraukumā izcēlās apšaude, kurā lika nogalināts meksikāņu prokurors un Henrika Torvaldsena dēls. Malone nošāva uzbrucējus, atgriezās mājās ar lodi plecā, taču panāca slepkavas notiesāšanu. Kad viņš kā atlīdzību par paveikto vēlējās ātrāku atvaļināšanu no dienesta, Danielss personiski parūpējās, lai viņš saņemtu flotes virsnieka pensiju.
Un jūs, ser? viņa jautāja. Ari esat noskaities uz Maloni?
Ser? Tas ir kas jauns. Līdz šim retajās reizēs, kad esam sarunājušies, esmu pamanījis, ka jūs šo vārdu nelietojat.
Nebiju domājusi, ka jūs visam tik ļoti pievēršat uzmanību.
Stefānij, es daudz kam pievēršu lielu uzmanību. Piemēram, pavisam nesen Kotons Malone zvanīja uz Magelāna nodaļu. Protams, jūs pēdējā laikā esat ļoti aizņemta, tāpēc zvans tika pāradresēts Brentam Grīnam pēc ģenerālprokurora personiska rīkojuma.
Es domāju, ka Deilijs tagad ir priekšnieks.
Es arī tā domāju. Kāpēc Grins tā darīja?
Kā jūs zināt, ka tā bija? jautāja Kasiopeja.
Vina telefonus noklausās.
Vai Stefānija nepārklausījās? Jūs noklausāties viņa telefonus?
Tieši tā. Viņu un vēl dažus citus. Un, starp citu, viens no tiem ir Lerijs Deilijs.
Stefānija apjuka un pūlējās sakopot domas. Laikam šo mozaīku veidoja daudz gabaliņu.
Stefānij, es visu mūžu smagi strādāju, lai nokļūtu šeit. Šajā amatā viens cilvēks tiešām var paveikt daudz. Un man ir, ar ko palepoties. Bezdarba līmenis ir zemākais trīsdesmit gadu laikā. Inflācijas nav. Procentu likmes ir mērenas. Pirms diviem gadiem man pat izdevās panākt nodokļu samazināšanu.
Nav jau grūti, ja Lerijs Deilijs dancina kongresu, kā tik vajag. Stefānija nevarēja novaldīties. Lai gan šis vīrs bija prezidents, viņa pašlaik nespēja mierīgi uzklausīt stulbu muldēšanu.
Danielss savā krēslā šūpojās klusēdams, raudzīdamies biezajos mežos. Vai atceraties filmu "Rokijs-3"?
Stefānija neatbildēja.
Man šīs filmas ļoti patika. Rokijs vienmēr cīnījās līdz spēku izsīkumam, bet tad atskanēja tā lieliskā mūzika trompetes un tā tālāk. Viņš uzreiz skaidri visu saskata, atgūst otro elpu un sadauza pretinieku lupatās.
Stefānija uzjautrināta klausījās.
Filmā "Rokijs-3" viņš uzzina, ka viņa treneris Mikijs gādā, lai cīņas būtu vieglas. Drošas uzvaras. Lai Rokijs paturētu savu titulu un nedabūtu ciest. Stallone lieliski to nospēlēja. Viņš grib cīnīties ar misteru T., bet Mikijs saka nē, viņš tevi nositīs. Rokijs kļūst nikns, kad apjēdz, ka varbūt nemaz nav tik lielisks, kā pats domā. Protams, vēlāk Mikijs mirst un Rokijs uzvar misteru T.
Prezidenta vārdos skanēja patiesa cieņa.
Deilijs ir mans Mikijs, viņš pavēstīja gandrīz čukstus. Viņš sarunāja manas cīņas. Es esmu līdzīgs Rokijam. Man tas nepatīk.
Un jūs to nezinājāt? jautāja Stefānija.
Viņš papurināja galvu reizē dusmīgi un ziņkāri. Es pats gribēju viņu piespiest pie sienas, bet tad uzzināju, ka jūs esat sākusi izmeklēšanu. Nolīgāt prostitūtu? Laba doma. Mani ļaudis nerīkojas tik radoši. Jāatzīst, kad es to uzzināju, mans viedoklis par jums mainījās vienā mirklī.
Viņai tas bija jānoskaidro. Kā jūs uzzinājāt, ka es to daru?
Maniem puišiem patīk noklausīšanās un videokameras. Tā nu viņi klausījās un skatījās. Mēs zinām par flash atmiņas kartēm. Un arī par slēptuvi. Mēs tikai nogaidījām.
Tā izmeklēšana notika pirms vairākiem mēnešiem. Kāpēc nevērsāties pret viņu?
Un jūs?
Atbilde bija pašsaprotama. Es nevaru viņu atlaist. Jūs varat.
Danielss uzcēla kājas uz margām un balansēja uz šūpuļkrēsla malas. Skandāls ir bīstams pasākums, Stefānij. Neviens visā valstī nenoticēs, ka es nezināju, ko Deilijs dara. Man viņš bija jāizmet no spēles, neatstājot pirkstu nospiedumus.
Tātad Deilijam tas bija jāizdara pašam, secināja Kasiopeja.
Danielss ieskatījās viņai acīs. Tā būtu vislabāk. Taču Deilijs ir īsts izdzīvotājs. Jāatzīst, ka tas viņam tiešām izdodas.
Un kas viņam ir par jums? noprasīja Stefānija.
Viņas nekaunība prezidentu drīzāk iepriecināja nekā aizkaitināja. Ja neskaita kompromitējošas bildes ar kazu, tad nekā.
Viņa pasmaidīja. Man bija tas jāpajautā.
Jā, bija. Saprotu, kāpēc par jums tā runā. Jūs protat krist uz nerviem. Varbūt atgriezīsimies pie mana jautājuma, kas jums abām nešķiet svarīgs. Kāpēc Brents Grīns gribēja pats runāt ar Kotonu?
Stefānija atcerējās, ko Deilijs bija teicis muzejā. Deilijs teica, ka Brents grib kļūt par viceprezidentu.