Un te nu mēs nonākam pie šīs tikšanās mērķa. Danielss atlaidās krēslā un atkal sāka šūpoties. Man patīk būt vecā labā zēna lomā. Tas ir manī no Tenesī lauku audzināšanas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc esmu iemīļojis Kempdeividu. Tā man atgādina mājas. Bet tagad laiks būt prezidentam. Kāds piekļuva mūsu slepenajiem failiem un redzēja Aleksandrijas saikni. Pēc tam šī informācija tika nopludināta divām ārvalstu valdībām, kuras tagad sacēlušas traci. Izraēlieši ir nikni ne pa jokam. Jā, oficiāli izskatās, ka mēs esam uz nažiem. Bet personiski man šie ļaudis patīk. Neviens, pavisam nopietni neviens neaiztiks izraēliešus, kamēr es esmu amatā. Diemžēl kādam manā administrācijā ir citādi uzskati.
Stefānija gribēja jautāt, kurš tas ir, bet nolēma labāk nepārtraukt.
Ir kaut kāda sazvērestība, kas sākās ar Kotona Malones dēla nolaupīšanu. Par laimi, šie ļaudis ir pārrēķinājušies ar Maloni un paši nezina, ar ko saķērušies. Viņš tiem parādīs velnu. Tas mums dod iespēju izvērst darbību. Viens no maniem tēvočiem mēdza teikt: "Gribi iznīcināt čūskas? Tas ir vienkārši. Aizdedzini krūmus un gaidi, kad šīs līdīs ārā. Tad varēsi visām nocirst galvas." Tā mēs darīsim arī tagad.
Kasiopeja papurināja galvu. Kā jau teicu, prezidenta kungs, tā ir ista ķeza. Es tajā esmu iesaistīta tikai pāris dienu, bet vairs nespēju atšķirt patiesību no meliem.
Tas attiecas ari uz mani?
Kasiopejas smaragdzaļo acu skatiens kļuva nopietnāks. Arī uz jums.
Tas labi. Jums viss jāuztver ar aizdomām. Viņa balsī ieskanējās patiesa sirsnība. Bet man ir vajadzīga jūsu palīdzība. Tāpēc es jūs atlaidu, Stefānij. Jums nepieciešama rīcības brīvība. Tagad jums tā ir.
Un kas man jādara?
Jāatrod mans nodevējs.
60. NODAĻA VĪNE 23:20
Torvaldsens veda Geriju no pils otrā stāva uz apakšstāvu. Pēc neilgās šāvakara sarunas viņš vairs nebija saņēmis nekādu ziņu no Alfrēda Hermana. Gerijs bija pavadījis vakaru kopā ar dažiem citiem viesiem. Divi ordeņa biedri bija atveduši savus pusaudžu vecuma bērnus, un Hermans bija sarīkojis viņiem vakariņas siltumnīcā nama aizmugurē.
Tas bija superīgi, jūsmoja Gerijs. Tauriņi lidinās tieši šķīvī.
Torvaldsens vairākas reizes bija redzējis tauriņu māju, un arī viņam tā šķita burvīga. Viņš pat bija apsvēris iespēju ierīkot tādu Kristiangādē.
-Tās ir apbrīnojamas radībiņas, kam nepieciešama rūpīga kopšana.
Tur bija kā īstā tropu mežā.
Viņi abi nespēja aizmigt. Acīmredzot arī Gerijs bija naktsputns. Tāpēc viņi devās uz Hermana bibliotēku.
Torvaldsens bija dzirdējis, ka Zilā krēsla padomnieks gatavojas tikties ar Ekonomikas komiteju. Šīs sarunas ilgs kādu laiku, un viņš paspēs izlasīt vajadzīgo un sagatavoties. Rītdienas asamblejā tiks pieņemts lēmums. Debatēm jābūt konkrētām un precīzām. Svētdien visi brauks projām. Asamblejas nekad nevilkās ilgi. Darbinieki un komisijas sašaurināja apspriežamo jautājumu loku, atstājot tikai tos, kuru izlemšanai nepieciešams visu ordeņa biedni balsojums. Tie ari tika izteikti, apspriesti un atrisināti noteikts ordeņa darbības virziens turpmākajiem mēnešiem lidz pavasarim.
Tāpēc viņam bija jāsagatavojas.
Milzīgā bibliotēka bija divu stāvu augstumā, ar spīdīgiem riekstkoka sienu paneļiem. Vienu sienu aizņēma melns marmora kamīns ar baroka figūriņām un franču gobelēniem malās. Visas pārējās sienas no grīdas līdz griestiem klāja iebūvēti grāmatu plaukti, bet augstos griestus rotāja izteiksmīgs gleznojums, kas atgādināja atklātu debesjumu.
Uz augšējiem plauktiem veda vītņu kāpnes. Pieķēries pie gludajām dzelzs margām, viņš lēni sāka kāpt pa šaurajiem pakāpieniem.
Ko mēs te meklējam? jautāja Gerijs, kad viņi bija nokļuvuši augšā.
Man kaut kas jāizlasa.
Viņš zināja par Hermana bibliotēkā goda vietā novietoto grezno Bībeli. Hermans lepojās, ka šis esot viens no vecākajiem drukātajiem izdevumiem. Atradis seno sējumu, Torvaldsens ar cieņu aplūkoja smalki izrotāto vāku.
Bībele bija pirmā grāmata, kas tika iespiesta, kad piecpadsmitajā gadsimtā šī metode beidzot tika izstrādāta un pilnveidota. Gūtenbergs izdeva daudzas Bībeles. Šī ir viena no tām. Kā jau teicu, tev vajadzētu to palasīt.
Gerijs raudzījās uz grāmatu, un Torvaldsens zināja, ka zēns īsti nespēj novērtēt tās nozīmi. Tāpēc viņš piebilda:
Šie vārdi pārvērta cilvēces vēstures gaitu. Tie izmainīja sabiedrības attīstību un izveidoja politiskās sistēmas. Bībeli un Korānu varētu atzīt par divām vissvarīgākajām grāmatām uz šīs planētas.
Kā vārdi var būt tik svarīgi?
Gerij, tie nav tikai vārdi. Tā ir rīcība, ko tie izraisa. Pēc tam kad Gūtenbergs sāka drukāt grāmatas lielos daudzumos, tās ātri izplatījās. Tās nebija lētas, tomēr 1500. gadā vairs nebija nekāds retums. Labāka piekļuve informācijai nozīmēja lielāku viedokļu dažādību, pamatotākus strīdus, plašāku valdošo aprindu kritiku. Informācija pārvērta pasauli. Padarīja to citādu. Viņš norādīja uz Bībeli. Un ši grāmata izmainīja visu.
Viņš uzmanīgi atvēra vāku.
Kādā valodā tā ir? jautāja Gerijs.
Latīņu.
Jūs protat tajā lasīt?
Torvaldsens pasmaidīja, saklausot Gerija neticību. To es apguvu jau bērnībā. Viņš papliķēja zēnam pa plecu. Tev arī vajadzētu iemācīties.
Un kāds no tā būtu labums?
Piemēram, varētu izlasīt šo Bībeli.
Viņš ieskatījās satura rādītājā. Trīsdesmit deviņas grāmatas. Ebreji godā pirmās piecas no Pirmās līdz Piektajai Mozus grāmatai. Tās stāsta par senās Izraēlas tautas vēsturi, sākot no pasaules radīšanas, grēku plūdiem, iziešanas no Ēģiptes, klejojumiem tuksnesī līdz Likuma nodošanai Mozum Sīnajā. Varens eposs.
Viņš zināja, ka ebrejiem šie raksti nozīmē daudz. Tāpat kā nākamās praviešu Jozua, Soģu, Samuēla un Ķēniņu grāmatas -, kuras turpina vēstījumu par izraēliešiem no Jordānas upes šķērsošanas līdz Kānaānas iekarošanai, par daudzu karaļvalstu uzplaukumu un krišanu, un sakāvi no asiriešu un babiloniešu rokas.
Tiek uzskatīts, viņš paskaidroja Gerijam, ka šis grāmatas stāsta par Izraēlas tautas vēstures attīstību tūkstošiem gadu pirms Kristus. Šīs tautas liktenis bija tieši saistīts ar Dievu un Viņa dotajiem solījumiem.
Bet tas bija tik sen!
Torvaldsens pamāja ar galvu. Pirms četriem tūkstošiem gadu. Un tomēr arābi un ebreji kopš tiem laikiem karo savā starpā, cenzdamies pierādīt šo vārdu patiesumu.
Viņš lēni atšķīra Pirmo Mozus grāmatu un atrada meklēto nodaļu. Un tas Kungs teica Ābrahāmam: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kurā tu atrodies, ziemeļu virzienā un dienvidu virzienā, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem." Viņš bridi klusēja. Šo vārdu dēļ miljoniem cilvēku zaudējuši dzīvību.
Viņš klusībā vēlreiz pārlasīja sešus vissvarīgākos vārdus.
Ko tas nozīmē? jautāja Gerijs.
Torvaldsens raudzījās uz zēnu. Cik reižu Kajs bija viņam jautājis to pašu? Būdams ebreju ticības piekritejs, dēls bija iemācījies arī latīņu valodu un izlasījis Bībeli. Viņš bija krietns cilvēks, taču kļuva par kārtējo bezjēdzīgas varmācības upuri.
Patiesība ir svarīga, viņš teica drīzāk pats sev, nevis Gerijam.
No tās vietas, kurā tu atradies.
Vai esi saņēmis kādas ziņas no tēta? jautāja Gerijs.
Torvaldsens uzmeta viņam skatienu un papurināja galvu.