Выбрать главу

Daži bija visai dīvaini, turpināja kurators. Saistīti ar Svēto Grālu, NLO un Nostradamu. Protams, šādiem risinā­jumiem nebija pietiekama pamatojuma, tāpēc tie ātri vien tika atmesti. Daži minētāji uzskatīja, ka šie burti ir anagramma, taču viņu piedāvātajiem vārdu sakopojumiem nebija lielas jēgas.

Par to Hadads nemaz nebrīnījās.

Diezgan cerīgu risinājumu piedāvāja kāds bijušais ame­rikāņu militārais atšifrētājs. Viņš izveidoja astoņdesmit divas atšifrēšanas matricas un gala rezultātā no šā sakopojuma ieguva burtus SEļ. Otrādā secībā JES. Izmantojot sarežģī­tu režģi, viņš ieguva Jesns H dcfy. Mūsu Blečlija parka kon­sultanti pieņēma, ka tas ir ziņojums, kas noliedz Kristus dievišķumu. Šis risinājums ir, maigi izsakoties, pārdrošs, tomēr intriģējošs.

Hadāds pasmīnēja par šīm muļķībām. Tomass Beinbridžs bija ļoti ticīgs cilvēks. Viņš neparko nebūtu noliedzis Kristu.

Uz paaugstinājuma uzkāpa vecā dāma. Viņas mati bija sudraba krāsā, mugurā pelēcīgi zils kostīms.

Šis piemineklis mums deva lielisku iespēju, viņa ieru­nājās melodiskā balsī. Kad mēs ar kolēģiem strādājām Blečlijā, mums bija krietni jānopūlas ar vāciešu kodiem. Tas bija tiešām grūts uzdevums. Bet, ja cilvēka prāts spēj izgudrot kodu, tas spēj arī to atšifrēt. Šie burti ir sarežģītāki. Perso­niski. Tas apgrūtina interpretāciju. Mūsu kolēģi, kuriem bija uzdots izpētīt visus simt trīsdesmit iespējamos risinājumus, nebija vienisprātis. Mūsu viedokļi atšķīrās tāpat kā visai sabiedrībai. Bet viena nozīme šķita tīri iespējama. Viņa pa­griezās un norādīja ar roku uz pieminekļi sev aiz muguras. Manuprāt, tā ir mīlestības vēstule.

Viņa apklusa, it kā ļaujot klausītājiem aptvert dzirdēto.

OVOSVAVV nozīmē Optimae Uxoris Optimae Sororis Viduus Amantissimus Vovit Virtutibus. Aptuvenā tulkojumā tas būtu uzticīga atraitņa veltījums vislabākajai no sievām un vis­labākajai no māsām. Tas nav īsti precīzs tulkojums. Sororis kla­siskajā latīņu valodā var nozīmēt gan no biedriem, gan no mā­sām. Un arī vir vīrs būtu labāk nekā viduus atraitnis. Taču galvenā nozīme ir skaidra.

Kāds žurnālists jautāja par burtiem D un M, kas atradās galvenās burtu kopas sākumā un beigās.

Pavisam vienkārši, atbildēja vecā dāma. Dis Manibus. Romiešu uzraksts. Sveiciens Pazemes dieviem. Līdzīgs mū­su novēlējumam dusi Dieva mierā. Šie burti atrodami uz daudziem romiešu kapakmeņiem.

Viņa šķita gluži apmierināta ar sevi. Hadāds vēlējās uz­dot dažus būtiskus jautājumus, kas liktu pārplīst viņas pār­gudrības burbulim, taču neteica neko, tikai vēroja, kā abi Blečlija parka veterāni fotografējas pie pieminekļa ar kādu no vāciešu Enigma atšifrēšanas ierīcēm, ko speciāli šim ga­dījumam bija aizņēmušies no muzeja. Smaidi, jautājumi, sla­vinošas runas.

Tomass Beinbridžs tiešām bija gudrs virs. Diemžēl viņš nespēja pārliecinoši izteikt savas domas, tāpēc viņa gudrība nīkuļoja un tā arī netika pienācīgi novērtēta. No astoņpa­dsmitā gadsimta viedokļa viņš šķita fanātiķis. Bet Hadāds viņu uzskatīja par pravieti. Beinbridžs tiešām kaut ko zinā­ja. Un šis savādais piemineklis mazsvarīgas gleznas spo­guļattēls un neizprotams desmit burtu sakopojums bija uz­stādīts ar noteiktu mērķi.

Vienu Hadāds zināja droši.

Tā nebija mīlestības vēstule, kods vai ziņojums.

Kaut kas pavisam cits. ,

Karte.

9. NODAĻA KRONBORGAS PILS 10:20

Malone samaksāja sešdesmit kronas par ieejas biļetēm sev un Pemai. Viņi sekoja ļaužu grupai, kas bija izkāpusi no kāda autobusa.

Ieejot pilī, viņi vispirms ieraudzīja fotoizstādi par daudza­jiem "Hamleta" iestudējumiem. Malonem ienāca prātā ar vietas izvēli saistītā ironija. "Hamlets" vēstīja par dēlu, kas atriebj tēvu, bet viņš bija tēvs, kas cīnās par dēla dzīvību. Iedomājoties par Geriju, sažņaudzās sirds. Viņš vienmēr bija centies pasargāt dēlu no briesmām un, divpadsmit gadus strādādams izlūkdienestā, bija stingri nošķīris darbu no ģimenes dzīves. Un tomēr tagad, gadu pēc labprātīgas aiz­iešanas, kāds bija nolaupījis viņa dēlu.

Un ar to tu arī nodarbojies visu laiku? Pema nopra­sīja.

Daļēji.

Kā tu varēji to izturēt? Mani nervi jau ir pagalam. Es vēl joprojām trīcu pēc pagājušās nakts.

Pie tā pierod. To viņš teica neliekuļojot, lai gan pats sen jau bija noguris no meliem, puspatiesībām, apšaubāmiem faktiem un nodevējiem.

Tev patika tāda spriedze, vai ne?

Malone jutās pārguris un nemaz nebija noskaņots iesais­tīties kārtējā strīdā. Nē, Pema. Man tas nepatika. Bet tas bija mans darbs.

Egoists. Tāds tu vienmēr esi bijis. Vienmēr.

Bet tu biji īsts saulstariņš. Mīloša sieva, draugs un atbalsts savam vīram. Tik uzticīga, ka piegulēji bērnu ar citu vīrieti un piecpadsmit gadus meloji man, ka tas ir mans dēls.

Es nelepojos ar to. Bet mēs jau nezinām, cik daudzām sievietēm tu esi pagādājis bērnus.

Malone apstājās. Tas bija jāizbeidz. Ja tu tūlīt pat neaizvērsies, Gerijs tevis dēļ aizies bojā. Es esmu viņa vienīgā cerība, un tev nepavisam nav ieteicams pašlaik mani spī­dzināt.

To dzirdot, Pemas niknajās acīs pazibēja acumirklīga izpratne; atmiņa par to Pemu Maloni, kuru viņš savulaik mīlēja. Viņš ilgojās, kaut §ī atblāzma uzkavētos ilgāk, taču Pema, kā vienmēr, tūdaļ atguvās un pievērsa viņam drūmi stingu skatienu.

Ej pa priekšu, viņa izrīkoja.

Viņi iegāja balles zālē.

Četrstūrainā telpa bija divsimt pēdas gara. Gar abām sānu sienām stiepās logu rinda, katrs no tiem atradās dzi­ļā nišā biezajā mūrī, un saules stari, iespīdot caur to, uz šaha galdiņam līdzīgās grīdas veidoja noslēpumainus rak­stus. Pa zāli pastaigājās kāds ducis apmeklētāju, apbrīnojot milzīgās eļļas gleznas pie bāli dzeltenajām sienām, galve­nokārt kauju ainas.

Telpas tālākajā galā pie pavarda Malone pamanīja tievu maza auguma vīrieti ar sarkanīgi brūniem matiem. Viņš to atcerējās no dienesta laikiem. Lī Durāns. Viņi Atlantā dažas reizes bija runājuši. Pamanījis Maloni, aģents izslīdēja pa durvīm.

Malone devās pāri zālei.

Viņi izgāja caur vairākām telpām, kuras rotāja nelielas Eiropas renesanses mēbeļu grupas un gobelēni. Durāns turē­jās piecdesmit pēdu attālumā.

Tad Malone redzēja viņu apstājamies.

Viņš ar Pemu iegāja telpā, kas bija nosaukta par Stūra kambari. Baltās sienas rotāja gobelēni ar medību ainām. Uz vienmuļi melnbalti rūtainās grīdas bija izvietotas tikai nedaudzas mēbeles.

Malone sarokojās ar aģentu un iepazīstināja viņu ar Pemu. Stāsti, kas notiek.

Stefānija lika nodot ziņas tev, nevis viņai.

Lai kā es arī vēlētos, lai viņas šeit nebūtu, viņa tomēr te ir, un tas ir jāpiecieš.

Durāns, šķiet, brīdi apdomāja šo jautājumu, tad piebilda:

Man teica arī darīt visu, ko tu liksi.

Priecājos dzirdēt, ka Stefānija ir tik izpalīdzīga.

Tuvāk pie lietas, iejaucās Pema. Laiks negaida.

Malone papurināja galvu. Neklausies viņā. Pastāsti, kas

notiek.

Kāds piekļuva mūsu slepenajiem failiem. Nekas nelie­cina par hakeru uzbrukumu vai ielaušanos caur ugunsmūriem, tāpēc laikam izmantota parole. Tā tiek regulāri mainī­ta, tomēr piekļuve ir atļauta vairākiem simtiem cilvēku.

Nav nekādu pēdu uz kādu konkrētu datoru?

Nekādu. Un arī datos nav nekādu pirkstu nospiedumu. Tas nozīmē, ka okšķeris labi zinājis, ko dara.

Droši vien notiek izmeklēšana.

Durāns pamāja ar galvu. FIB izmeklē, bet pagaidām nekas nav atrasts. Tika apskatīts kāds ducis failu, un viens no tiem bija "Aleksandrijas saikne".