Brauciens notika pēc dažām dienām — acīmredzot premjerministrs šo vizīti uzskatīja par ārkārtīgi svarīgu. Džūdijai un Kvodringam nenācās viegli noslēpt to presei, jo sabiedrības ziņkāre bija uzkurināta līdz pēdējam, bet galu galā visu izdevās nokārtot pienācīgā slepenībā, un nometne un tās iemītnieki tika klusu un piesardzīgi sagatavoti augstā viesa uzņemšanai. Džīrss kopš sava lielā sasnieguma bija stipri pārvērties. Pirmoreiz mūžā viņš izjuta paļāvību uz sevi. Viņa splīnīgā kašķība šķita kā ar roku atņemta. Viņš bija lietišķi rosīgs, bet laipns pret visiem un ne tikai atļāva Donejai un Flemingam atkal lietot skaitļotāju, bet pat pierunāja viņus piedalīties premjerministra vizītes norisē. Viņš gribēja, kā pats izteicās, lai katram tiek pēc nopelniem.
Flemings neatzina šādas parādes, taču šoreiz neko neiebilda, cerēdams, ka varbūt gadīsies izdevība parunāt ar premjerministru. Vizītes dienā agri no rīta viņš ieradās skaitļotāja ēkā un sastapa tur Andromēdu vienu pašu. Arī viņa izskatījās pārvērtusies. Garie mati bija atsukāti atpakaļ no sejas, un parasto vienkāršo apģērbu viņa bija nomainījusi ar greznu, grieķu togai līdzīgu tērpu, kas cieši piekļāvās krūtīm un gurniem un mugurdaļā aizvilnīja cēlās krokās.
— Fu! — viņš sacīja. — Ja tu staigāsi apkārt šada izskatā, ar tevi notiks kaut kas cilvēcisks.
— Vai jūs runājat par šo tērpu? — viņa, nedaudz ieinteresēta, jautāja.
— Tu atstāsi ellišķīgu iespaidu, kaut gan jāatzīst, ka tas tev jau tāpat ir izdevies. Nu tevi neviens vairs nevarēs savaldīt, vai ne? — viņš nīgri jautāja. Andromēda paskatījās uz viņu, bet nekā neatbildēja. — Droši vien premjers lūgs tevi ieņemt viņa rezidenci Dauningstrītā, un tu laikam domā, ka mēs tagad, uzzinājuši, cik visvarena tu esi, mierīgi gulēsim savās gultās. Šķiet, tu mūs visus turi par muļķiem!
— Jūs neesat muļķis, — Andromēda sacīja.
— Ja es nebūtu muļķis, tad tevis tagad te nebūtu! Tu notrieci no debesīm mazu metāla gabalu — ja zina, kā to izdarīt, tā ir tīrā bērnu spēle — un piepeši esi kļuvusi par noteicēju.
— Tā bija paredzēts. — Andromēdas sejā nepakustējās ne vaibsts.
— Un kas paredzēts tālāk?
— Tas ir atkarīgs no programmas.
— Protams! — Flemings piegāja viņai klāt. — Tu esi tikai verdzene, vai ne?
— Kāpēc jūs nebraucat projām? — viņa jautāja.
— Projām?
— Jā. Kamēr vēl varat.
— Aizdzen mani! — Flemings ar naidpilnu skatienu ieurbās Andromēdā, bet viņa novērsās.
— Varbūt man tas būs jādara, — meitene sacīja. Flemings izaicinoši vērās viņā, gaidīdams turpinājumu, bet Andromēda nepadevās provokācijai. Pēc brītiņa viņš paskatījās pulkstenī un norūca:
— Kaut šis diplomātiskais cirks drīzāk būtu aiz muguras!
Premjerministrs ieradās vietējo amatpersonu, valdības locekļu un Skotlendjarda dūžu svītas pavadībā. Džīrss ieveda viņu skaitļotāja ēkā. Premjerministram un direktoram sekoja Bērdets ar Hanteru un aiz viņiem vesela virkne mazāksvarīgu personu, ieskaitot Džūdiju, kas nāca pēdējā un aizvēra visas durvis. Džīrss ar plašu rokas vēzienu norādīja uz vadības telpu.
— Šis tad nu ir mūsu skaitļotājs, ser.
— Manam prātam tas šķiet gluži neaptverami, — premjerministrs sacīja, it kā lepotos ar to. Viņš pamanīja Andromēdu. — Hello, jaunkundzi Apsveicu jūs!
Izstiepis roku, viņš piegāja pie meitenes, un tā stīvi pasniedza pretī savējo.
— Vai jūs to visu saprotat? — premjerministrs jautāja. Andromēda pieklājīgi pasmaidīja. — Esmu pārliecināts, ka tā ir, un mēs visi esam jums ļoti pateicīgi. Mums šai vecajā zemē tas ir patīkams pavērsiens, ka atkal varam parādīt pasaulei savu spēku. Mēs jūs sargāsim kā acuraugu. Vai šeit par jums pienācīgi rūpējas?
— Jā, pateicos. — Viesi, nostājušies puslokā ap Andromēdu, sajūsmināti raudzījās viņā, bet viņa nekā vairāk neteica. Flemings notvēra Džūdijas skatienu un zīmīgi pamāja uz premjerministra pusi. Pirmajā mirklī viņa neaptvēra, ko Flemings grib, tad saprata un iespraucās starp Džīrsu un premjerministru.
— Man šķiet, ka premjerministrs nav pazīstams ar doktoru Flemingu, — viņa nočukstēja. Džīrss saviebās: viņa laipnais biedriskums šobrīd likās mazliet pagaisis.
— Jauki, jauki, — premjerministrs nomurmināja, nezinādams, ko vēl lai runā ar Andromēdu, un atkal pievērsās Džīrsam. — Bet kur glabājas raķetes?
— Es jums parādīšu, ser. Man gribētos, lai jūs vispirms apskatītu laboratoriju.
Viņi devās tālāk, atstādami Džūdiju iepakaļ.
— Doktors Flemings … — viņa mēģināja piesaistīt premjera uzmanību, bet veltīgi — neviens to nedzirdēja. Flemings pagāja uz priekšu.
— Piedodiet, vienu acumirkli.. .
Džīrss nikni paskatījās uz viņu.
— Ne tagad, Fleming!
— Bet. . .
— Ko šis jaunais cilvēks vēlas? — laipni jautāja premjerministrs.
Džīrsa seja savilkās smaidā.
— Neko, ser. Viņš neko nevēlas.
Premjerministrs taktiski soļoja tālāk. Kad
Flemings atkal grasījās aiziet priekšā, Hanters sagrāba viņu aiz rokas un nošņāca:
— Dieva dēj, liecieties mierā!
Pie laboratorijas durvīm Džīrss pagriezās atpakaļ.
— Tu nāc kopā ar mums, — viņš sacīja Andromēdai, neievērodams pārējos.
— Lūdzu, mana dārgā! — aicināja premjerministrs, atbrīvodams viņai ceļu. — Gudrība un skaistums pa priekšu!
Visi, izņemot Džūdiju, sagāja laboratorijā.
— Vai jūs nenāksit? — viņa jautāja Flemingam, kas noraudzījās tiem pakaļ.
Viņš papurināja galvu.
— Tas nu bija lieliski!
— Es darīju, ko varēju.
— Lieliski!
Džūdija burzīja mutautiņu.
— Vismaz vajadzēja jums ļaut parunāt ar viņu. Manuprāt, viņš ir saprātīgs cilvēks, kaut arī mazliet atgādina vecu sievu.
— To gudrinieci.
— Kuru?
— Nu, to, — Flemings tikko manāmi pavīpsnāja, — kas sadomāja pajāties ar tīģeri. «Un brašais jājiens beidzās tā, ka dāma bij' tīģera vēderā!»
Džūdija zināja šo rīmīti un sapīka.
— Mēs visi grasāmies jāt ar tīģeri, izņemot jūs.
— Vai zināt, ko viņa nupat man /pateica?
— Nē. ■
Nekā vairāk nebildis, Flemings novērsās no Džūdijas un sāka skatīties uz indikator- paneli.
— Man ir kāda ideja.
— Tāda, ko arī es spētu saprast?
— Paskatieties, cik skaisti un ritmiski viņš tikšķina uz priekšu, cik mīlīgs viņš ir! — Maigi dūkdams, skaitļotājs vienmērīgi strādāja, spuldzītēm uz indikatorpaneļa rāmi mirgojot. — Murrādams gremo mūs savā vēderā. Bet ja nu es tagad izrautu kontaktu?
— Viņi to nepieļaus.
— Vai paņemtu lauzni un sadragātu viņu?
— Pirms jūs pagūtu to izdarīt, iejauktos sardze. Un tik un tā viņi to uzbūvētu no jauna.
Flemings izņēma no vadības pults atvilktnes bloknotu un dažus papīrus.