- Neziņa un ticība. Viena bez otras tās nevar iztikt. Tas pierādījies gadsimtu gaitā. Un Baznīca vēl ilgi pastāvēs.
- Tas vismaz kaut kā attaisno ticību. Ja Baznīca spēj visu pārdzīvot un pastāvēt…
- Tavs tēvs… - Samerheiss neizturēja, neieminējies par nelaiķi. - Tas viss ir tik sarežģīti. Viņa uzticība Baznīcai…
- Tas ir sarežģīti, ja par to domā, - es sacīju. - Es ceru pavadīt atlikušo mūžu nedomādams.
- Tev tas neizdosies, Ben. Tavs tēvs patiešām bija liels cilvēks. Un savā ziņā tu esi viņam ļoti līdzīgs. - Vējš bija tik auksts, ka man šķita - sejas āda tūlīt saplaisās. - Viņš nespēja sev piedot, kā izturējies pret tevi. Taču nezināja, kā visu vērst par labu.
- Kāda tam vairs nozīme, Drū? Mēs esam tādi, kādi esam, nav viegli mūs lauzt.
Mēs stāvējām pie kapa, un es atkal domāju par māsu, par savu ģimeni. No Driskiliem biju palicis tikai es viens. Jutos mazliet savādi, noraudzīdamies uz kapu kopiņām un vietu, kur kādu dienu ari es blakus māsai radišu mieru.
Dzirdēju, ka aiz muguras, uz ceļa netālu no tēva Governo kapa, piebrauc automašīna. Aizcirzdamās dobji noklaudzēja durvis, un es nodrebēju. Persiks runāja par tēvu, par visu Driskilu ģimeni…
Piepeši man pa vaigiem sāka plūst asaras, un es nesapratu, kāpēc.
Aizlūgums beidzās, tēvu nolaida kapā, un pavaditāji pa vienam nāca man klāt, paspieda roku un sacīja tādām reizēm piedienīgos vārdus. Tad es paliku pie kapa viens. Pamazām satumsa.
- ben…
Es, protams, uzreiz pazinu šo balsi. Juzdams, ka sirds sāk dauzīties kā jukusi, pagriezos.
Viņa nāca pie manis platiem, straujiem soļiem, un vējš plivināja garo vilnas mēteli, tāpēc viņa mazliet atgādināja pirātu. Zābaku purngali katrā solī uzsita gaisā baltas sniega šķipsnas, biezos matus vējš pūta priekšā sejai, un viņa tos bīdīja sānis ar cimdā tērpto roku. Un raudzījās manī ar savām lielajām zaļajām acīm.
- Piedod, ka nokavēju. Apmaldījos… - Es gluži vai slīku šajās acīs, nespēdams atraut skatienu no viņas sejas. Neko nevarēju sev padarīt. - Mēs esam šeit… pie Veļas. - Viņa saņēma manu roku. - Kā turies, Ben?
- Viss ir labi, Elizabete. Vai tev vajadzēja doties tik tālā ceļā?
- Es nezinu.
- Roma droši vien virmo… Kallista bēres, no visām malām ierodas kardināli… Tev viss jāatspoguļo, jāprognozē, kas finišēs pirmais.
Viņa pasmaidīja.
- D'Ambrici pagaidām ir vadībā ar rezultātu pieci pret trīs. Indelikato atbalstītāju pulkos valda apjukums. Viens otrs apgalvo, ka d'Ambrici līdz vēlēšanām nemaz nenodzīvos…
-Šķiet, ka Svētajam Džekam ir labas izredzes.
Elizabete paraustīja plecus. No lūpām viņai nenozuda smaids.
- Kāda tam galu galā nozīme? Vai ne, Ben?
- Patiešām. Tikai dīvaini, ka to dzirdu no tavas mutes. Cik ilgi grasies šeit palikt? - Domās es redzēju viņu ejam atpakaļ uz automašīnu, lai pēc šīs pieklājības vizītes atgrieztos Kenedija lidostā, bet nedaudz vēlāk piezvanītu un pateiktu, ka aizlidojusi labi.
- Tas atkarīgs no tevis, - viņa atbildēja.
- Kā tas jāsaprot?
- Esmu tur, kur vēlos būt, Ben. Esmu šeit, blakus tev.
- Vai tu labi visu pārdomāji? - pēc brīža es vaicāju. Baidījos ticēt savām ausīm.
- Muļķīgs jautājums, Ben. - Elizabete saņēma manu roku. - Acīmredzot tev vajadzēs samierināties un aizvērties. - Viņas sejā kā jauks pavasara rīts atplauka vēl viens smaids.
- Velns parāvis… - es noburkšķēju, adresēdams to sev.
Elizabete mani vilka no kapsētas ārā. Viņas vaigi salā piesārta,
matus un drēbes pluinīja saltas brāzmas, un es dzirdēju, kā tās svilpo gar ausīm. Dīvaini. Biju domājis, ka esmu jau miris, bet piepeši no jauna atgriezos dzīvē. Vējš atnesa jautrus māsas smieklus… vai arī man tikai izlikās?
- Man daudz kas tev jāsaka, - es teicu.
Bija iestājusies tumsa. Netālu no kapsētas slējās neliela baznīca, kuras gaišie logi izstaroja siltumu. Mēs pagriezāmies un devāmies turp.
ASSASSINI
Redaktore Ilze Aķe Korektore Silvija Sīlite Operatore Ilona Smirnova Maketētāji Helēna Daņilova un Igors Iļjcnkovs Atbildīgā sekretāre Helēna Daņilova
"Apgāds "Kontinents"", LV-1050 Rīgā, Elijas ielā 17, tālr. 7204130. Formāts 84x108/32. Ofsetiespiedums. Iespiesta un iesieta a/s "Paraugtipogrāfija", LV-1050 Rigā, Puškina ielā 12. Pašūt. Nr. 27308243.
T. Gifords
Gi 297 Assassini / No angļu vai. tulk. Armīns Voitāns. - R., "Apgāds "Kontinents"", 2007. - 573 lpp.
Vatikāns, 1982. gads. Ap mirstošo pāvestu pulcējas kardināli, čukstus minēdami nākamā Svētā Tēva vārdu.
ISBN 978-9984-35-310-4
"Apgāda "KONTINENTS"" interneta grāmatu).
Pirmais interneta grāmatveikals Latvijā aicina Jus savās lappusēs! Mūsu adrese internetā:
Informāciju par šo grāmatu vairumtirdzniecību var iegūt pa tālruni 7204130.
[1] mans draugs. (tulk. no fr. vai.)
[1] skull tulkojuma no angļu valodas nozīme "galvaskauss, miroņgalva".
[2] Viduslaiku moku rīks.
[3] musu svētais Tēvs. (Tulk. no Int. vai.)