— Bet kā tad ir galu galā? — Fikss ievaicājās. — Vai jūsu kungs nav nodomājis jauno sievieti vest sev līdzi uz Eiropu?
— Nē, Fiksa kungs, nē! Mes lo vienkārši nodosim kāda viņas radinieka, bagāta llonkongas tirgotāja gādībā.
— Ko tur lai dara! — detektīvs noteica, pūlēdamies apslēpt nepatīkamo vilšanās sajūtu. — Vai neiedzersim glāzi džina, Aka kungs?
— Labprāt, Fiksa kungs. Uz mūsu satikšanos še uz «Rangunas»!
Septiņpadsmitā nodala Ceļā no Sing-apūras uz Honkongu tiek izšķirti dažādi jautājumi
Kopš tās dienas Āķis un detektīvs satikās bieži, bet aģents bij ļoti atturīgs un nemaz necentās iztaujāt savu ceļa biedru. Tikai pāris reižu viņš arī misteru Fogu dabūja redzēt vai nu misis Audas sabiedrībā, vai kuģa lielajā salonā spēlējam vistu.
Āķis tomēr bij sācis nopietni pārdomāt par to noslēpumaino sagadījumu, kā Fikss atkal nokļuvis viņa kungam ceļā. Savādi tomēr likās, kā šis laipnais un patīkamais kungs, ko viņš pirmo reizi bij saticis Suecā, tomēr ar «Mongoliļu» brauca līdzi uz Bombeju, kur teicās palikt dažas dienas, pēc tam atkal nejauši atradās uz «Rangunas» ceļā uz Honkongu, vārdu sakot, soli pa so- lim uz pēdām sekoja misteram Fogam. Ko šim Fiksam īsti vajadzēja? Āķis bij gatavs saderēt, ka no Horikon- gas tas atkal reizē ar viņiem dosies tālāk un varbūt ar to pašu kuģi.
Āķis varētu prātot vai veselu mūžību un tomēr neuzzinātu kāds ir detektīva uzdevums. Nekad viņam neienāktu prātā, ka Fileasu Fogu dzenā ap zemeslodi kā zagli. Bet, tā kā cilvēka saprāts visam rod izskaidrojumu, tad arī Āķim pēkšņi iešāvās prātā doma un turklāt diezgan pieņemama, kas izskaidroja Fiksa atrašanos uz kuģa. Āķis nu bij pārliecināts, ka Fikss ir aģents, ko Reformatoru kluba locekļi sūtījuši Foga pēdās, lai izsekotu, vai viņš tiešām kārtīgi apbrauc zemeslodi saskaņā ar savām derībām.
— Tas taču skaidrs kā diena! — viņš iesaucās. — Šis Fikss ir spiegs, ko Reformatoru kluba džentlmeņi sūta pa mūsu pēdām! Cik necienīgi! Misters Fogs taču ir tik krietns un godīgs cilvēks! Un viņam seko spiegs! Nu Reformatoru kluba kungi, tas jums var dārgi maksāt!
Sajūsmināts par savu atklājumu, Āķis tomēr nolēma nekā neteikt kungam, lai nesarūgtinātu to ar tādu viņa pretinieku necienīgu izturēšanos. Taču sevī viņš apņēmās krietni izjokot Fiksu, pats sevi nenododot.
Trešdien, trīsdesmitajā oktobrī, pēc pusdienas «Ran- guria» iebrauca Malakas jūras šaurumā, kas atdala tā
pat saucamo pussalu no Sumatras. Mazas, ļoti stāvas un ļoti gleznainas saliņas aizslēpa ceļotāju acīm lielo salu.
Pulksten četros otrā rītā «Ranguna», nobraukusi šo ceļa gabalu par pus dienu ātrāk, piestāja Singapūrā, lai papildinātu pārtikas un ogļu krājumus.
Fileass Fogs ierakstīja šo pus dienas ieguvumu rubrikā un izkāpa maiā kopā ar misis Audu, kura vēlējās paris stundu pastaigāties pa pilsētu.
Fiksam likās aizdomīgs viss, ko Fogs darīja, tāpēc viņš nepamanīts sekoja tiem abiem. Āķis tikai nosmējās pie sevis par aģenta izturēšanos un aizgāja izdarīt parastos iepirkumus.
Singapūras sala nav ne sevišķi liela, ne iespaidīga. Viņai trūkst kalnu, tātad sava profila. Sala tomēr atgādināja gludiem ceļiem šķērsotu skaistu parku. Krāšņa, skaista kariete, ko vilka lieliskie, no Jaunholan- des 1 ievestie zirgi, aizvizināja Fileasu Fogu un misis Audu pa milzu palmām .un ziedošiem krustnagliņu kokiem apaugušu aleju. Eiropas dzīvo ērkšķu žogu vietā te gar ceļmalām auga piparu krūmi, tālāk šo tropisko ainu papildināja sago palmas un milzu papardes, bet muskatu koki, kuru lapas šķita it kā nolakotas, izplatīja gaisā spēcīgu smaržu. Pa kokiem ērmodamies un vaib- stuļodami lēkāja pērtiķi, bet biezokņos droši vien ložņāja arī tīģeri. Ja kāds brīnītos, ka šajā samērā mazajā saiā plēsīgie zvēri vēl nav iznicināti, lai neaizmirst, ka tie arvien no jauna ieceļo no Malakas pussalas peldus pāri jūras šaurumam.
Divas stundas pa salu izbraukājusies, misis Auda un viņas ceļa biedrs, kas lūkojās ap sevi, maz ko saskatīdams, atgriezās pilsētā, šajā smagnējo un zemo nīaju jūklī, kur katru māju apņēma jauki dārzi, kuros auga mangustu, ananasu un citi lieliski augļu koki.
Ap pulksten desmitiem viņi jau atkal bij atpakaļ uz kuģa — protams, policijas inspektora pavadīti, kuram ari gribot negribot vajadzēja samaksāt ormanim.
Āķis viņus sagaidīja uz «Rangunas» klāja. Viņš bij nopircis dažus dučus mangustu augļu vidēju ābolu
» Tā agrāk sauca Austrāliju Red.
lielumā. Šie augļi ir brūni ārpusē un spilgti sarkani iekšpusē, ar baltu kodolu, kas kūstin kūst mutē. Zinātāji tos uzskata par lielu gardumu. Misis Auda par tiem sulainim laipni pateicās.
Ap vienpadsmitiem ogļu iekraušana bij pabeigta, «Ranguna» pacēla enkuru un devās jūrā. Drīz vien ceļotāju acīm pazuda Malakas kalnāji, kuru nogāzēs mājo viskrāšņākie tīģeri pasaulē.
Tūkstoš trīs simti jūdzes šķir Singapūras salu no Honkongas — nelielas angļu teritorijas netālu no Ķīnas krasta. Fileasam Fogam bij no svara nobraukt šo atstatumu sešās dienās, lai nokļūtu uz kuģa, kas sestajā novembrī devās uz Jokohamu, vienu no Japānas galvenajām ostas pilsētām.
«Ranguna» bij smagi piekrauta. Singapūrā bij uzkāpuši daudzi jauni pasažieri: indieši, ceilonieši, ķīnieši, malajieši, portugalieši, kuri pa lielākai daļai blīvējās otrās klases vietās.