Laiks, kas līdz šim bij pieturējies labs, mēneša pēdējā ceturksnī kļuva sliktāks. Jūra viļņojās spēcīgāk. Pūta stiprs vējš, par laimi tomēr no dienvidaustrumiem, tātad tvaikonim pa ceļam. Tiklīdz bij iespējams, kapteinis lika uzvilkt buras, un tā kuģis, tvaika un vēja dzīts, skrēja ātrāk nekā parasts. Pārspēdams īsos, bet diezgan nepatīkamos viļņus, kuģis pabrauca garām Anamas un Kohinhinas krastiem.
Bet šūpošanā drīzāk bij vainojams kuģis, nevis jūra, un vairumam saslimušo pasažieru vajadzētu apsūdzēt pašu kuģi.
Tiešām sabiedrības «Pcninsulaire» kuģi, kas šķērso Ķīnas jūras, ir diezgan sliktas konstrukcijas. Nepareizi aprēķināta kuģa iegrime attiecībā pret klāju, un tāpēc šie kuģi viegli padoti viļņu šūpām. Viņu peldspējas ir aprobežotas, un, pēc jūrnieku izteicieniem, tie «viegli nogremdējami», pietiek jūrai sabangoties, lai uzreiz samazinātu kuģa gaitu. Šie kuģi kā ar saviem dzinējiem, tāpat ar tvaika mašīnām tātad nevar sacensties ar tādiem franču sabiedrības «Mesažeras» kuģiem kā «Imperatrise» un «Kambodža». Šie kuģi pēc attiecīgajiem tehniskajiem aprēķiniem var izturēt ūdens spiedienu līdzīgu sava paša svaram, kamēr sabiedrības «Peninsulaire» kuģi «Golgonda», «Koreja» un ari «Ranguna» draud nogrimt, ja ūdens spiediens ir tikai viena sestā daļa no viņu pašu svara.
Sliktos laika apstākļos tātad vajadzēja būt sevišķi uzmanīgiem. Dažkārt kuģis bij spiests dreifēt ar nelielu tvaiku.
Tas bij laika zaudējums, bet Fileass Fogs par to neko nebēdāja, toties uztraucās Āķis. Viņš lādēja kapteini, mehāniķus un visu kuģa sabiedrību, kas uzņēma tik daudz pasažieru. Var jau būt, ka viņu uztrauca arī domas par gāzes radziņu, kas pēc viņa aprēķina dega visu laiku Seviļielas namā.
— Liekas, jūs gribētu pēc iespējas ātrāk nokļūt Honkongā, — detektīvs viņam kādu dienu ieminējās.
— Pēc iespējas ātrāk! — Āķis atbildēja.
— Vai jūs domājat, ka arī misters Fogs steidzas, lai nenokavētu kuģi uz Jokohamu?
— Ārkārtīgi steidzas.
— Jūs vēl tagad ticat šim dīvainajam ceļojumam ap zemeslodi?
— Pilnīgi. Un jūs, Fiksa kungs?
— Es? Nepavisam ne!
— Jokdaris! — Āķis izsaucās dzirkstošām acīm.
Šis apzīmējums aģentu padarīja domīgu un nemierīgu, lai gan pats nezināja, kāpēc. Vai francūzis uzminējis viņa nodomu? Viņš nesaprata, ko lai domā. Bet kā gan Āķis varētu atklāt viņa detektīva noslēpumu? Tomēr no Aķa vārdiem nepārprotami jaušams, ka tam kāda slepena doma.
Citreiz lāga zēns gāja vēl tālāk, viņš nevarēja savaldīt mēli. Kādā dienā viņš ironiski ieminējās:
— Vai patiešām Honkongā jūs parnetīsiet mūs vienus?
— To es nezinu! … — Fikss apmulsis atmurmināja. — Varbūt, ka …
— Ak Fiksa kungs! — Āķis iesaucās. — Man būtu tik patīkami, ja jūs pavadītu mūs arī vēl tālāk! Kuģu sabiedrības aģents taču nedrīkst palikt pusceļā. Tikai līdz Bombejai jūs gribējāt pavadīt mūs, bet nu pašlaik jau esam Ķīnā. Amerika arī vairs nav tālu. No Amerikas līdz Eiropai ir tikai viens solis!
Fikss palūkojās vērīgāk savā ceļa biedrā, kas rādīja vislaipnāko seju, un tad viņi abi sāka smieties. Āķis bij sevišķi labā noskaņā un apvaicājās Fiksam, vai viņa amats esot arī ienesīgs.
— Jā un nē, — Fikss atbildēja, pat uzacis nesarauk- dams. — Gadās visādi. Bet jūs jau gan sapratīsiet, ka es nebraucu pats uz sava rēķina.
— Nu, to es saprotu gluži labi! —Āķis iesaucās, skaļi smiedamies.
Pēc šīs sarunas Fikss iegāja atpakaļ savā kajītē un sāka pārdomāt. Šā vai tā, bet francūzis bij uzzinājis viņa lomu. Vai viņš to pastāstījis arī savam kungam? Vai viņš pats arī zādzībā līdzdalībnieks vai ne? Aģents palaida vairākas grūtas stundas, brīžiem pilnīgi pārliecināts, ka visi viņa plāni izjaukti, brīžiem cerēdams, ka Fogs nekā nenojauš. Beidzot pats vairs nezināja, ko tagad īsti iesākt.
Parnazām viņš apmierinājās un noņēmās nekā neslēpt Āķim. Ja Honkongā neizdotos arestēt Fogu un ja tas taisītos galīgi atstāt angļu teritoriju, viņš Āķim visu vaļsirdīgi izstāstīs. Ja sulainis ir sava kunga līdzdalībnieks, tad viss pagalam, bet, ja ne, pats savu interešu labā tas būs spiests pārnest zagli viņa liktenim. .
Tādas bij šo abu cilvēku attiecības, bet pāri viņiem pacēlās Fileass Fogs ar savu majestātisko vienaldzību. Viņš racionāli realizēja savu braucienu ap zemeslodi, nelikdamies ne zinis par pavadoņiem, kas grupējās ap viņu.
Un tomēr viņa tuvumā, runājot astronomu vārdiem, atradās zvaigzne, kam savā ziņā gan vajadzēja ieviest nemieru šā džentlmeņa sirdī. Taču ne! Misis Audas burvība par lielu izbrīnu Āķim neiedarbojās un neradīja nekādu nemieru un, ja tāds arī būtu, tad to bij grūtāk atklāt nekā tos Urana saviļņojumus, pateicoties kuriem tika atklāts Neptuns.
Jā, Āķis diendienā vairāk brīnījās, jo sevišķi tāpēc, ka jaunās sievietes acīs lasīja dziļu pateicību pret savu kungu! Nudien Fileasa Foga sirds gan bij spējīga uz varoņdarbiem, bet tikai ne uz mīlestību. Viņā nebij nomanāmas arī nekādas raizes, ko šāds ceļojums varētu radīt. Toties Āķis visu laiku jutās satraukts. Kādā dienā, atspiedies uz margām, kas norobežoja ieeju kuģa māsiņu telpa, viņš vēroja vareno mašīnu, kura dažreiz visa nodrebēja, kad, kuģim stipri zvalstoties, virs viļņiem parādijas kuģa skrūve. No vārstuļiem krietnajam puisim par lielām dusmām tad izšāvās tvaiki.
— Sie vārstuļi nav pietiekami labi iekārtoti! — viņš izsaucās. — Mēs jau nemaz nekustamies! Tādi ir šie angļi! Ak, ja tas būtu amerikāņu kuģis, varbūt mēs tad uzlidotu gaisā, bet braukt viņš brauktu strauji!