Viselementārākā piesardzība neļauj teikt, ka šī puiša straujais raksturs saskaņotos ar viņa kunga dabu. Vai Āķis bij tas sulainis, kādu tieši vajadzētu viņa kungam? Par to tikai vēlāk varēs spriest. Viņš vienīgi vēlējās atpūsties pēc diezgan klaidonīgi pavadītās jaunības, kā tas mums jau zināms. Dzirdējis slavējam angļu metodismu un vispār pazīstamo šo džentlmeņu aukstasinību, viņš bij ieradies Anglijā meklēt laimi. Bet līdz šim liktenis viņam nebij bijis novēlīgs. Viņš nekur nebij varējis iedzīvoties. Bij jau kalpojis desmit vietās. Visās šajās mājās cilvēki bij fantasti, nepastāvīgi, piedzīvojumu meklētāji un svešu zemju apceļotāji, tie nebij Āķa gaumē. Viņa pēdējais kungs, parlamenta loceklis jaunais lords Longsferijs, pēc Heimarketa austeru krodziņos pavadītas nakts visai bieži pārradās māiās uz policistu pleciem. Āķis, par visu vairāk gribēdams cienīt savu kungu, iedrošinājās tam pateikt dažus pieklājīgus aizrādījumus, bet tika strupi noraidīts un tad uzteica vietu. Viņš uzzināja, ka Fileass Fogs meklē sulaini un ievāca ziņas par šo džentlmeni. Cilvēks ar tik kārtīgu dzīves veidu, kas negulēja ārpus mājas, neceļoja,nevienu pašu dienu nepalika prom, viņam bij īsti pa prātam. Viņš pieteicās un tika pieņemts ar mums jau zināmiem noteikumiem.
Pēc pulksten pusdivpadsmitiem.' Āķis tātad bij viens pats Seviļielas namā. Viņš tūliņ iesāka pārlūkot savu jauno mājokli; izstaigāja to no pagraba līdz pat bēniņiem. Viņam iepatikās šis vienkāršais, tīrais, puritāniski nopietnais, bet labi iekārtotais nams. Tas viņam likās gluži kā skaists gliemežvāks, bet ar gāzi apgaismots un apsildīts gliemežvāks, jo oglekļa ūdeņradis piegādāja kā gaismu, tā siltumu. Otrajā stāvā Āķis viegli atrada viņam nodomāto istabu. Arī tā bij patīkama. Elektriskie zvani un dzirdes caurules to savienoja ar apakšstāva telpām. Pulkstenis uz kamīna bij saskaņots ar Fileasa Foga guļamistabas pulksteni, abi aparāti sita vienā un tai pašā sekundē.
«Taisni tā, kā es vēlējos,» Āķis pats sev teica.
Viņš ievēroja arī virs pulksteņa piespraustu kādu zīmīti. Tā bij sulaiņa dienas uzdevumu programa. Tajā bij atzīmēts it viss, sākot no pulksten astoņiem rītā, kad Fileass Fogs mēdza celties, līdz pusdivpadsmitiem, kad viņš izgāja no mājas, lai Reformatoru klubā ieturētu brokastis. Vissīkākie uzdevumi — tēja ar cepeti astoņos un divdesmit trijās minūtēs., ūdens bārdas skūšanai deviņos trīsdesmit septiņās, frizūra bez divdesmit minūtēm desmitos utt. No pusdivpadsmitiem priekšpusdienā līdz pusnaktij, kad kārtīgais džentlmenis gāja gulēt, viss bij paredzēts, atzīmēts, iekārtots. Āķis ar lielu labpatiku izstudēja šo programu un iekala atmiņā tās dažādos paragrafus.
Kunga garderobe bij labi saglabāta un brīnišķā kārtībā. Katrām biksēm, svārkiem vai vestei bij savs numurs, pēc kura sarakstā atkal atzīme, kad apģērba gabals izņemts un kad novietots atpakaļ, uzrādīts datums, kādā kārtībā tas un kad velkams mugurā. Tādi paši norādījumi bij arī apaviem.
Vispār, šajā Seviļielas krāšņi mēbelētā namā, kur slavenā, bet izklaidīgā Seridana laikā gan laikam valdīja pilnīga nekārtība, likās sagaidāma ērta un omulīga dzīve. Nebij ne bibliotēkas, ne grāmatu, kas misteram Fogam bij liekas, jo Reformatoru klubā atradās divas bibliotēkas: viena literatūrai, otra tiesību zinātnei un politikai. Guļamistabā stāvēja vidēja lieluma soma, kuras konstrukcija nodrošināja kā pret ugunsgrēku, tā ari pret zagļiem. Visā mājā nebij neviena medību, ne kara ieroča. Viss norādīja uz vismiermīlīgākā cilvēka parašām.
Sīki pārlūkojis visu mājokli, Āķis izstiepās visā savā slaidajā augumā un, rokas berzēdams, priecīgi teica:
«Tas man ir pa prātam! Taisni tā, kā es vēlējos! Mēs saprotamies pilnīgi, misters Fogs un es! Tas ir mājīgs un kārtīgs cilvēks! īsts automāts! Lai arī, man nav nekas pretī kalpot automātam!»
Trešā nodaļa Saruna, kas Fileasam Fogam var dārgi maksāt
Fileass Fogs bij atstājis savu namu Seviļielā pulksten pusdivpadsmitos un tad, labo kāju pieci simti septiņdesmit piecas reizes aizspēris priekšā kreisajai, bet kreiso pieci simti septiņdesmit četras reizes — labajai, nokļuva Reformatoru kluba plašajā namā Pelmelā; šīs mājas būve bij izmaksājusi vismaz trīs miljonus.
Fileass Fogs devās tieši ēdamistabā, kuras deviņi logi bij atvērti uz skaistu parku ar rudens zeltotiem kokiem. Tur viņš mēdza nosēsties pie sava parastā galda, kur viņam brokastīs jau bij nolikts sevišķs uzkožamais: vārīta zivs speciālā izsmalcinata mērcē, sārts bifšteks ar sēņu rotājumu, rabarberu un jāņogu kūkas, gabaliņš siera, to visu apslacīja dažas lieliskas tējas tases — Reformatoru kluba specialitāte.
Četrdesmit septiņas minūtes pēc divpadsmitiem šis džentlmenis piecēlās un iegāja lielajā, grezni iekārtotā salonā, kura sienas rotāja gleznas dārgos ietvaros. Tur sulainis viņam pasniedza vēl neaiztiktu avīzes «Times» numuru, un Fileass Fogs ar veikli ievingrinātu roku sāka visai grūto atlocīšanas procedūru. So avīzi Fileass Fogs lasīja līdz pulksten trim un četrdesmit piecām minūtēm, bet «Standard» līdz pusdienām.