Bet, ja Fikss ari būtu varējis izskaidrot šo tīri fizisko parādību, tad Āķis nespētu to saprast un vēl jo mazāk pieņemt. Tomēr, ja policijas inspektors parādītos uz klāja, kas gan nebij domājams, tad droši vien, ne bez iemesla uz viņu noskaities, parunātu ar viņu pavisam par citām lietām un gluži citādā tonī.
Bet kur gan patlaban atradās Fikss? …
Kur citur, kā turpat uz «Ģenerāļa Granta»!
Jokohamā atbraucis, policijas aģents pameta misteru Fogu cerībā to tai pašā dienā atkal satikt un devās tieši pie angļu konsula. Tur viņš beidzot atrada gaidīto apcietināšanas atļauju, kura bij izrakstīta jau_ pirms četrdesmit dienām, no Boinbejas pa ceļam sekojusi viņam un no Honkongas sūtita ar to pašu «Karnatiku», ar kuru arī viņš gribēja braukt. Var iedomāties detektīva dusmas! Apcietināšanas atļaujai nu vairs nebij nekādas nozīmes. Sers Fogs atradās ārpus angļu teritorijas! Tagad, lai Fogu apcietinātu, bij nepieciešams speciāls lēmums par viņa izdošanu.
«Labi!» Fikss nodomāja, kad pirmās dusmas bij pārskrējušas. «Še atļauja man neder, bet es viņu izlietošu Anglijā. Liekas, šis nelietis patiešām taisās atgriezties Anglijā, cerēdams, ka policiju nomaldinājis no savām pēdām. Labi. Es viņam sekošu līdzi uz turieni. Lai tikai dievs dod, ka viņam arī nauda vēl paliktu pāri! Ceļojumā viņš prēmijām, prāvām, soda naudām, par ziloni un dažādiem iepirkumiem iztērējis jau vairāk par pieci tūkstoši mārciņām. Bet galu galā Anglijas banka ir pietiekoši bagāta!»
Taisījis tādu secinājumu, viņš tūliņ devās uz «Ģenerāli Grantu». Viņš bij jau priekšā, kad tur ieradās misters Fogs ar misis Audu. Nejauki pārsteigts, viņš pazina arī Āķi heralda uzvalkā. Žigli viņš paslēpās savā kajītē, vairīdamies no sarunas, kas varētu visu sabojāt. Viņš cerēja, ka pasažieru drūzmā ienaidnieks viņu nepamanīs — līdz tam acumirklim, kamēr to pilnīgi nejauši sastapa kuģa priekšgalā.
Bez kāda ievada Āķis pielēca Fiksam klāt, sagrāba to aiz rīkles un par lielu prieku amerikāņiem saka to apstrādāt dūrēm, it kā pierādīdams, cik daudzkārt franču boksa māksla pārāka par angļu.
Beidzis sist, Āķis jutās krietni mierīgāks un it kā atvieglots. Fikss piecēlās diezgan nožēlojamā izskatā un, savam pretiniekam acīs lūkodamies, auksti vaicāja:
— Jūs beidzāt?
— Pagaidām jā.
— Tad mēs v.aram parunāties.
— Es lai ar jums . ..
— Jūsu kunga labā.
Policijas inspektora mierīguma ietekmēts, Āķis sekoja tam, un viņi abi apsēdās kuģa priekšgalā.
— Jūs mani pamatīgi apstrādājat, — Fikss teica. — Labi. Bet tagad klausieties. Līdz šim es biju Foga kunga pretinieks, ta_gad esmu viņa pusē.
— Beidzot! — Āķis iesaucās. — Nu jūs ticat, ka viņš ir goda vīrs!
— Nē, — Fikss atbildēja, — es ticu, ka viņš ir blēdis … Mierā! Nekustieties un ļaujiet man izrunāt. Kamēr Foga kungs atradās angļu teritorijā, manas interesēs bij viņu apcietināt, tiklīdz saņemtu atļauju. Es darīju visu, lai tas tā notiktu. Bombejā es uzkūdīju viņam priesterus, Honkongā jūs apreibināju, es jūs atturēju no jūsu kunga, un tāpēc viņš nokavēja kuģi uz Jokohamu …
Āķis klausījās, savilcis dūres.
— Tagad, — Fikss atsāka, — Foga kungs, šķiet, nodomājis doties atpakaļ uz Angliju. Labi, es sekošu viņam. IJn nu es lūkošu tikpat dedzīgi sekmēt viņa ceļojumu, cik to līdz šim kavēju. Jūs redzat, mana taktika ir pilnīgi mainījusies un mainījusies tāpēc, ka to prasa manas intereses. Es gribu teikt, ka arī jums gluži tādas pašas intereses, jo tikai Anglijā jūs varēsiet pārliecināties, vai esat kalpojis zaglim vai godīgam cilvēkam.
Āķis ļoti uzmanīgi klausījās Fiksa un bij pārliecināts, ka tas runā ar vislabākajiem nodomiem.
— Vai mēs paliksim draugi? — Fikss jautāja.
— Draugi gan ne, — Āķis atbildēja. — Sabiedrotie — jā, bet arī tikai ar vienu noteikumu: pie mazāka nodevības mēģinājuma es jums apgriezīšu kaklu.
— Lai notiek! — policijas inspektors piekrita.
Pēc vienpadsmit dienām, trešajā decembrī, «Ģenerālis Grants» iebrauca Zelta Vārtu ostā un piestāja Sanfrancisko krastā.
Misters Fogs nebij ne vinnējis, ne zaudējis nevienas pašas dienas.
Divdesmit piektā nodaļa
Paviršs Sanfrancisko pārskats kāda mītiņu dienā
Pulkstenis bij septiņi rītā, kad Fileass Fogs, misis Auda un Āķis pirmo reizi spēra kāju uz amerikāņu zemes — ja tā var_ nosaukt peldošo piestātni krastmalā, kur viņi izkāpa. Sī piestātne, celdamās līdzi jūras paisumam un nosligdama atplūdu laikā, stipri atvieglo kuģu piekraušanu un izkraušanu. Se piestāj visāda lieluma buru kuģi un visu valstu tvaikoņi, kas brauc pa Sakramento upi un viņas pietekām. Turpat atrodas arī dažādu preču noliktavas tirdzniecībai ar Meksiku, Peru, Čili, Brazīliju, Eiropu, Āziju un visām Klusā okeāna salām.
Āķis gribēja savu pirmo soli uz amerikāņu zemes atzīmēt ar īsti akrobātisku lēcienu. Bet tūliņ viņš izstiepās garšļaukus uz eļļotās gridas. Pārskaities par tādu neveiksmi, viņš iekliedzās tik stipri, ka gaisā pacēlās vesels mākonis izbiedētu kormorānu un pelikānu, peldošās piestātnes pastāvīgo iemītnieku.
No kuģa nokāpis, misters Fogs vispirms uzzināja, kad noiet pirmais vilciens uz Ņujorku. Izrādījās, ka pulksten sešos vakarā. Tātad mistera Foga rīcībā bij vesela diena, ko pavadīt Kalifornijas galvaspilsētā. Viņš pasauca ormani s.ev un misis Audai, Āķis novietojās uz bukas blakus kučierim, un ekipāžā, kas maksāja trīs dolārus par braucienu, pagriezās uz «Internacionāles» viesnīcas pusi.