Drūzma tuvojās un sāka jau plūst pa pirmajiem trepju pakāpieniem. Acīm.redzot viena partija cīņu bij zaudējusi, tikai nebij noskārstams, vai Kemerfilda vai Mendiboja.
— Fs domāju, labāk manīsimies prom, — Fikss teica rūpēs, ka «viņa kungs» ari nedabū kādu belzienu vai neiekļūst ķibelē. Ja šis strīds skar Angliju un rnūs uzzīmē par angļiem, tad mums var klāties plāni.
— Angļu pilsonis … — Fileass Fogs ieminējās.
Bet viņš nedabūja nobeigt teikumu. Aiz viņa uz terases pēkšņi sacēlās šausmīga kņada. «Urā! Hip! Par Mcndiboiu!» Šis kliedzēju pūlis no sāniem bruka virsū Kemerfilda piekritējiem.
Misters Fogs, misis Auda un Fikss nu bij starp divām ugunim. Bēgt tagad bij par vēlu. Svinu apkaltām nūjām un sitamajiem bruņojies pūlis nebij atturams. Fileass Fogs un Fikss pūlējās aizsargāt misis Audu un tika nežēlīgi grūstīti. Aukstasinīgs kā arvien Fileass
Fogs mēģināja cīnīties pretim ar savām dabas dotajām divām rokām, bet velti. Milzīga auguma vīrs spēcīgiem pleciem, sarkanu bārdu un nodegušu seju, kā likās, visas tās bandas vadonis, pacēla savU drausmīgo dūri misteram Fogam pār galvu, bez šaubām, viņš būtu dabūjis krietnu belzienu, ja Fikss uzupurēdamies ncmeties starpā un nesaņēmis to viņa vietā. Acumirklī milzīgs puns pacēlās uz detektīva galvas zem plakanā plācenī sakļautās gardibenes.
— Jeņķi! — misters Fogs uzsauca uzbrucējam, nicinoši noskatīdamies tajā.
— Angļi! — tas atsaucās.
— Mēs vēl tiksimies!
— Kur un kad tikai jums tīk.
— Jūsu vārds?
— Fileass Fogs. Un jūsu?
— Pulkvedis Stemps Proktors.
Pūlis aizvēlās tālāk. Fikss bij nogrūsts zemē un piecēlās ar saplosītu uzvalku, bet bez nopietna ievainojuma. Viņa ceļa mētelis bij pārplēsts divās nevienādās daļās, bet bikses atgādināja indiešu apģērba fasonu, kurām dažs labs modes švīts noplēš dibenu. Tomēr galu galā misis Auda bij pasargāta, un vienīgi Fikss dabūja dūres triecienu pa galvu.
— Pateicos, — Fileass Fogs teica, kad viņi bij izkļuvuši no drūzmas laukā.
— Ne par ko, - Fikss atbildēja. — Bet nāciet man līdz.
— Uz kurieni?
— Pie gatavu drēbju tirgotāja.
Patiešām, tas bij nepieciešams. Fileasa Foga apģērbs tāpat bij saplēsts skrandās, it kā abi džentlmeņi arī būtu gājuši cīņā par cienījamo Kemerfildu vai Mendiboju.
Pēc kādas stundas, atkal pienācīgi apģērbušies un sasukājušies, viņi atgriežas «Internacionāles» viesnīcā.
Tur viņus jau gaidīja Āķis ar kādu pusduci sešu patronu revolveriem. Ieraudzījis misteru Fogu Fiksa pa- vadonībā, viņš sadrūma. Bet misis Auda īsos vārdos pastāstīja, kas atgadījies, un viņš atkal apmierinājās. Acīm redzami Fikss vairs nebij ienaidnieks, bet sabiedrotais. Tātad viņš turēja vārdu.
Pēc pusdienas viņi lika pasaukt ormani, lai ar visām mantām brauktu uz staciju. Ratos kāpdams, misters Fogs apvaicājās:
— Vai jūs neesat satikuši pulkvedi Proktoru?
— Nē, — Fikss atbildēja.
— Es vēlreiz atbraukšu uz Ameriku, — Fileass Fogs mierīgi teica. — Angļu pilsonis nevar pielaist, ka viņu apstrādā tādā kārtā.
Poiicijas inspektors pasmaidīja, bet nekā neatbildēja. Taču to viņš redzēja labi, ka misters Fogs pieder pie tās rases angļiem, kuri neatzīst divkauju pašu valstī, bet svešā zemē gatavi kauties, lai aizstāvētu savu godu.
Bez ceturkšņa sešos ceļotāji bij stacijā, kur vilciens jau stāvēja gatavs aizbraukt.
Taisīdamies iekāpt vagonā, misters Fileass Fogs ieraudzīja kādu ierēdni un piegāja tam klāt.
— Sakiet, draugs, — viņš to uzrunāja, — vai Sanfrancisko patlaban nav kāds dumpis?
— Nē, tikai mitiņš, — tas atbildēja.
— Tomēr es novēroju lielu drūzmēšanos pa ielām.
— Tas tikai bij vienkāršs mītiņš sakarā ar vēlēšanām.
— Katrā ziņā ar kāda augstāka ģenerāļa vēlēšanām?
— Nē, cienījamais kungs, ar miertiesneša vēlēšanu.
Tādu atbildi dabūjis, Fileass Fogs iekapa vagonā,
un vilciens ar pilnu tvaiku devās ceļā.
Divdesmit sestā nodaļa Brauciens ātrvilcienā pa Klusā okeāna dzelzceļu
«No okeāna līdz okeānam,» saka amerikāņi, un ar šiem četriem vārdiem patiešām vislabāk apzīmējams dzelzceļš, kas šķērso Amerikas Savienotās Valstis visplatākajā vietā. Bet īstenībā Klusā okeāna dzelzceļš sadalās divās daļās: Centrālajā Klusā okeāna līnijā starp Sanfrancisko un Ogdenu un Apvienotajā Klusā okeāna līnijā starp Ogdenu un Omahu. Tur saplūst piecas galvenās līnijas, kas savieno Omahu ar Ņujorku.
Ņujorku un Sanfrancisko tādējādi vieno trīs tūkstoši septiņi simti astoņdesmit sešas jūdzes nepārtraukta metala lenta. Starp Omahu un Kluso okeānu dzelzceļš šķērso apgabalu, kur bieži klejo indiāņi un plēsīgi zvēri, milzīgu teritoriju, kur ap 1845. gadu sāka nomesties mormoni pēc tam, kad viņus izdzina no Ilinoisas.
Agrāk, ja apstākļi bij sevišķi izdevīgi, tikai sešos mēnešos varēja no Ņujorkas nokļūt Sanfrancisko. Tagad tas iespējams septiņās dienās.
1862. gadā par spīti dienvidu štatu deputātu iebildumiem, jo viņi vēlējās dzelzceļu vairāk uz dienvidiem, līnija tika nosprausta starp četrdesmit pirmo un četrdesmit otro paralēli. Nelaiķis prezidents Linkolns pats nozīmēja Omahas pilsētu Nebraskas valstī par mezgla centru jaunajam dzelzceļa tīklam. Būves darbi tika uzsākti bez kavēšanās, ar pazīstamo amerikānisko straujumu, bez lieka birokrātismā un papīra tērēšanas. Straujie darbi ne mazākā mērā nedrīkstēja sliktāk ietekmēt pasākumu. Dzelzceļa stigu prērijā izvilka caurmērā pusotras jūdzes dienā. Pa vakardien uzliktām sliedēm tūliņ jau brauca vilciens ar materiāliem rītdienas darbiem, tā virzīdamies aizvien tālāk pa pabeigto dzelzceļa stigu.