Šajā brīdī daži pasažieri, ko šis misionāra stāsts par senu pagātni garlaikoja, pameta vagonu, bet Viljams Hičs turpināja stāstīt, kā Smits jaunākais, sava tēva, divu brāļu un dažu mācekļu atbalstīts, nodibinājis «Pēdējo dienu svēto» reliģiju, kura izplatījusies ne tikai Amerikā, bet arī Anglijā, Skandināvijā un Vācijā, un viņas locekļi esot ne vien amatnieki, bet arī brīvās profesijas cilvēki; kā viena kolonija nodibināta Ohio; kā viņu nodibinātā pilsētā uzcelts templis divu simtu tūkstoš dolāru vērtībā; kā Smits kļuvis par uzņēmīgu baņķieri un no kāda vienkārša mūmiju parādītāja saņēmis papirusu, rakstītu ar Ābrama un citu ievērojamu ēģiptiešu roku.
Stāsts ieilga, un klausītāji samazinājās. Vagonā bij palikuši tikai kādi pāris desmit cilvēku.
Bet oldermani šī dezertēšana nesamulsināja, un viņš stāstīja tālāk, ieslīgdams sīkumos: kā Džo Smits 1837. gadā bankrotējis, kā daži bankrotējušie akcionāri viņu notriepuši ar darvu un iemetuši spalvās; kā pēc dažiem gadiem viņš no jauna izniris Misiiri štatā, Indepan- dansā, vēl jo vairāk cienīts un daudzināts, kur bijis ziedošas apvienības priekšnieks; šai apvienībai bijuši trīs tūkstoš locekļu, bet Smits, pagānu vajāts, bijis spiests bēgt uz tālajiem rietumiem.
Vagonā bij palikuši tikai desmit cilvēki un viņu vidū godīgais Āķis, kas uzmanīgi klausījās. Tā viņš uzzināja, kā pēc ilgām vajāšanām Sinits nonācis llinoisā un 1839. gadā Misisipi krastā nodibinājis Nuvolabcllu, kuras iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz divdesmit pieciem tūkstošiem; kā Smits kļuvis šīs pilsētas mers, augstākais tiesnesis un virspavēlnieks; kā 1843. gadā viņš izvirzījis savu kandidatūru uz Savienoto Valstu prezidenta posteni un kā beidzot viņu aizvilinājuši uz
Kartāgu, kur viņš ticis iemests cietumā un maskējusies banda viņu noslepkavojusi.
Šajā brīdī vagonā bij palicis vienīgi Āķis, un oldermanis, lūkodamies viņa sejā, hipnotizēdams viņu ar savu runu un atgādinādams, ka divus gadus pēc Smita noslepkavošanas viņa pēctecis pravietis Braiams Jungs atstājis pilsētu Nuvo un nometies Sāls ezera krastā. Šajā brīnišķīgajā teritorijā starp auglīgām ielejām, kuras šķērso pārceļotājī no Jutas uz Kaliforniju, viņš nodibinājis jaunu koloniju, kas, pateicoties mormoņu daudzsievībai, ārkārtīgi pieaugusi.
— Lūk, — Viljams Hičs piebilda, — tāpēc kongresa skaudība vēršas pret mums! Tāpēc Savienoto Valstu kareivji mīda Jutas zemi! Tāpēc mūsu priekšnieks Braiams Jungs ir netaisni iemests cietumā! Vai lai mēs padodamies varai? Nemūžam! Padzīti no Vermontas, padzīti no Ilinoisas, padzīti no Oho, padzīti no Misūri, padzīti no Jutas, mēs tomēr atradīsim kādu neatkarīgu zemēs stūrīti, kur uzcelsim savas teltis … Un jūs, mans uzticamais mācekli, — oldermanis pievērsās savam vienīgajam klausītajam, uzlūkodams viņu nikniem skatieniem, — vai jūs celsiet savu telti zem mūsu karoga ēnas?
— Nē, — drosmīgi atbildēja Āķis un arī aizlavījās prom, jaudams lai šis apsēstais sprediķo tuksnesī.
Bet vilciens pa to laiku ātri devās uz priekšu un pusvienos aizsniedza Lielā Sāls ezera ziemeļrietumu galu.
No šejienes varēja pārredzēt visu milzīgo ūdens klajumu, ko sauc par Nāves jūru un kurā ietek amerikāņu Jordana. Ezers ir loti skaists. Viņa tumšzilo līmeni ieslēdz kraujainu klinšu grēdas ar platiem baltu sāls kristālu pārklātiem pamata slāņiem. Agrāk ezers bij vēl lielāks, bet ar laiku noslāņojumi to sašaurinājuši, toties pats ezers padziļinājies.
Sals ezers ir apmēram sešdesmit kilometrus garš un trīsdesmit piecus plats un atrodas ap trīs tūkstoši astoņi simti metru virs jūras līmeņa. Atšķirībā no Asfalta ezera, kura dziļums ir vairāk nekā tūkstoš divi simti pēdu, tā ūdens ir ievērojamāki sāļāks un satur aptuveni Viena ceturtdaļa cietu vielu kausējuma. Protams, ka zivis še nevar dzīvot un tās, kuras iepeld pa Jordanu^
Veberu un citām upēm, tūliņ nobeidzas. Taču nav tiesa, ka šā ezera ūdens tik blīvs, ka cilvēks tajā nevar ienirt.
Zeme ap ezeru ir rūpigi apstrādāta, tāpēc ka mormoņi ir labi zemkopji. It visur atrodas rančo, ganāmpulku aploki, labības druvas, maisa un sorgo lauki. Pļavas ir krāšņas, visur zied un smaržo meža rožu dzīvžogi, redzami akāciju un dievkociņu puduri. Bet tāda šī zeme bij pirms sešiem mēnešiem; tagad visu pārklājusi balta srnega sega.
Pulksten divos ceļotāji iebrauca Ogdenas stacijā. Tā kā vilciens tikai pulksten sešos vakarā dosies tālāk, tad viņiem atlika daudz brīva laika, un tāpēc Fileass Fogs, misis Auda un viņu divi ceļa biedri pa nelielu dzelzceļa atzarojumu varēja nobraukt Ogdenā, «Pēdējo dienu svēto» pilsētā. Ar divām stundām pietika, lai apskatītu šo parasto amerikāņu pilsētu, kas celta pēc Savienoto Valstu pilsētu standarta kā plašs šaha galdiņš «ar skumjiem, taisniem četrstūriem», pēc Viktora Igo izteiciena. Svētās pilsētas dibinātājs nav varējis izvairīties no angļu-sakšu raksturīgās simetrijas. Šajā dīvainajā zemē, kuras iedzīvotāji, protams, neatrodas tās nolikumu augstumos, viss ir tik «vienāds» — pilsētas, mājas un arī muļķības.
Trīs stundas ceļotāji pastaigājās pa pilsētu, kas atrodas starp Jordanas upes krastu un Masačas kalnu apakšējo nogāzi. Baznīcu te tikpat kā neredzēja, ievērojamākās celtnes bij pravieša māja, arsenāls un valdības nams. Visas ēkas bij celtas no zilganiem ķieģeļiem, ar verandām un galerijām, akāciju un palmu dārzu vidū. Pilsētai apkārt 1853. gadā bij uzcelts mūris no akmeņiem un māla. Galvenajā ielā, kur atradās tirgus, slējās vairākas karogiem rotātas viesnīcas, starp tām ari «Sāls ezera viesnīca». Misters Fogs un viņa ceļa biedri ievēroja, ka pilsētā nemanīja daudz cilvēku. Ielas bi"f gandrīz tukšas, izņemot to pilsētas daļu, kur atradās templis; viņi šajā daļā nonāca tikai, izejot cauri vairākiem kvartāliem, kur mājas bij apjostas ar dzīvžogiem. Pa ielām staigāja ārkārtīgi daudz sieviešu, tāpēc ka mormoņi piekopj daudzsievību. Tomēr nevajag domāt, ka katram mormonim vairāk sievu — tas ir atkarīgs no katra paša gribas. Bet mormonietes pašas cenšas par katru cenu dabūt viru, jo pēc viņu reliģiskajiem ieskatiem neprecētas sievietes netiks debesīs. Šie nabaga radījumi neizskatījās ne apmierinātas, ne laimīgas. Dažas no tām, bez šaubām, bagātākās, bij ģērbušās melnās zīda jaciņās, galvā viņām bij vai nu kapuces vai vienkāršas šalles. Pārējās bij ģērbušās katūna kleitās.