Tapat ka "detektīvam" Kernigam izdevās kļūt par izmeklēšanas vadīta ju, lai gan viņš patiesība nemaz nav policists, Debora domas paskaidroja.
Lidmašīna jau laidas lejup - viņai šķita, ka kuņģis šūpojas uz augšu un leju ka laiva, ko sava vara sagrābis spējš vilnis. Debora sāka bungot ar pirkstiem pa sedekļa paroceni. Skaļruni atskanēja ierastie aicinajumi: pacelt galdiņus, sedek- ļus novietot normālā stāvokli…
Nu, lai notiek, kam jānotiek.
Debora skatijas ara pa iluminatoru. Lidmašīna ienira mākoni, un tad jau apakša pletās pilsēta, kas šķita bezgalīga. Viņa centas aptvert, kurai pilsētas daļai patlaban lido pari - ta varbūt izdotos novērst nepatīkamas domas taču nesekmīgi. Nekas no redzama nešķita pazīstams - visapkart tikai rūpnieciskie kompleksi, noliktavas un milzīgi stavlaukumi, bet talak slejas baltas majas, kas cauri kokiem bija tik tikko saskatamas, un plati, ar satiksmes līdzekļiem pārblīvēti ceļi, kuru malas izvietotas degvielas uzpildes stacijas. Tas varēja but jebkurš pilsētas rajons.
Stjuarte, kas viņu bija brīdinājusi par izkapšanu, apsēdās uz saliekama krēsla pie pilotu kabīnes durvīm un piesprādzējās. Viņu acis uz, bndi sastapas, taču sieviete tūdaļ nover- sas. Pieķerta bez profesionālā smaida, viņa šķita nogurusi un mazliet noraizējusies. Debora saka prātot, vai šada izturēšanas ir saistīta ar vinu.
Kad iedarbojas nolaišanās iekārtās, lidmašīna klusi ierūcas un iesecās - šie mehāniskie trokšņi kārtējo reizi lika pabrīnīties, ka tāda metala konstrukcija vispār spej notureties gaisa.
Tagad bija saskatamas mašīnas - an Atlantas pilsētas ātra tranzīta parvaldes autobuss - un pat daži no retajiem ga- jejiem, koku galotnes, elektrības vadi, un pēkšņi acu priekša paveras pārpildītā maģistrale un ceļa parvads. Viņi parlidoja pari sešjoslu maģistralei un augstam stiepļu žogam, tad jau paradijas skrejceļi ar uzkrāsotiem simboliem un burtiem, kas sadalīja joslas aizaugušo teritoriju. Vel viens kritiens par dažam pēdām lejāk, klusums - šķita, ka lidaparats slīd bez. motoru palīdzības un gravitacijas neiespaidots. Jau nakamaja bridi riteņi skara asfaltu un lidmašīna bremzeja, tadeļ Debora inerces deļ sasveras uz priekšu.
Viņi vel nebija pilnība apstajušies, kad līdzas Deborai pa- radijas viens no vīriešu kartas stjuartiem - jauns, atlētisks puisis, kas, viņasprat, varēja but gejs.
- Kur ir jusu bagaža, mis Millere?
Viņa ka apstulbusi palūkojas uz stjuartu un tad ar galvu pamaja uz augšu. Puisis nocēla viņas mugursomu un iepirkumu maisiņu.
- Vai vel kas?
-Ne.
- Tiklīdz apstasimies, - stjuarts teica, it ka runātu par atrakciju parka karuseli, - mes iesim uz izeju.
Debora palocīja galvu, taču nesacīja ne varda. Mute bija izkaltusi, un viņa nepārtraukti lūkojās apkārt, lai gan nezi- naja, ko īsti mekle. Viņa atcerejas, ka desmit gadu vecuma uztraukuma sasvīdušām rokam spēlējusi klavieru solo un visu laiku skatījusies Bruklinas sabiedriskā centra zāle, lai ska- titaju vidu uzmeklētu tevu. Ari tagad viņa jutas tapat - ka lampu drudzi.
Lidmašīna pārvietojas arvien lenak, pagriežas, apgriežas, iestureja pareizajā vieta un pilnīgi apstajas. Vel nebija iedegusies lampiņa, kas atjauj atspradzet drošības jostas, kad stjuarts jau palīdzēja Deborai piecelties kajas un vedinaja uz. izeju. Sieviete, kas netālu no tas bija sēdējusi, pēkšņi izlikās ļoti aizņemta un novērsa acis.
Deboras pavadonis pacēla aizbīdņa mehānismā sviru un pagrūda paneli, un skatienam paveras pasaule. Pārvietojama tuneli aiz durvīm tehniskas apkopes viri un sievas ūdensnecaurlaidīgos tērpos un sartas atstarojošas jakas pa- kapas sānis, lai dotu ceļu policistam formastērpa. Aiz viņa staveja Kins un Kerniga.
- Paldies, - Kins teica stjuartam. - Talak mes paši tiksim gala.
Uniformētais policists paņēma Deboras mantas, bet stjuarts, nebildis ne varda, pazuda atpakaļ lidmašīna.
- lūdzu, nāciet mums līdzi, mis Millere, - iesaka Kerniga. - Mums ir daži jautajumi par…
- Fs nekur ar jums neiešu, - Debora paziņoja.
- Tā vai citādi, jums nāksies to darīt, - iebilda Kins un pakapas soli tuvāk.
Tuneļa gala valdīja kņada, un paradijas skrejošs vīrietis, kam pa pedam mina drošības dienesta darbinieks. Skrejošais bija Kelvins Bouverss - ar vēja sabužinatiem matiem un norupejušos seju.
- Debora, - viņš sauca.
- Aizvāciet vinu! - iekliedzas Kins.
- Viņi grib mani vest prom! - Debora uzsauca Kelvinam, kuru tagad daļēji aizsedza drošībnieks.
- esmu viņas advokats! - neatlaidas Kelvins. - Jus nedrīkstat viņu arestet un neļaut mums satikties!
- Mes nevienu te nearestejam, - atbildēja Kerniga, kas nenolaida acis no Deboras, - taču varam to izdarīt, ja šis idiotisms turpināsies.
Kelvins atbrīvojas un pieveica atlikušos jardus līdz viņiem. Viņam pakaļ ka sakauts malējais aizsargs futbola metas drošības dienesta darbinieks.
- Vai mes drīkstam pieaicināt citus policistus? - Debora jautaja Kelvinam.
-Jūs esat pilnīga drošība, - sacīja Kerniga.
- Kopa ar jums? - atcirta Debora. - Tiešam? Parādiet savu žetonu!
Kernigas seja sadruma.
- Mums tiešam nav laika, - viņš iesaka.
- es teicu, paradiet savu žetonu! - uzstāja Debora mazliet skaļak un spalgak neka bija gribējusi.
Kerniga veltīja Kinam slepenu skatienu. Otrs detektīvs paraustīja plecus un novērsās. Kerniga savilka skābu seju un izņēma no jakas melnu adas gabalu maka lieluma. Atvēris to, viņš izstiepa roku uz priekšu.
Debora nopētīja identifikācijas karti ar Kernigas fotogrāfiju un tns milzīgus burtus: FIB50 .
Piecdesmit treša nodala
- FIB? - parjautaja Debora. Viņa instinktīvi palūkojas uz, Kinu, kurš paraustīja plecus un piekrītoši palocīja galvu. - Kadeļ jus to uzreiz neteicat?
- Tas nešķita svarīgi, - atbildēja Kerniga.
- Pagaidiet, - iejaucas Kelvins. - Kadeļ ši ir federāla lieta? Kura jurisdikcija irši lieta?
- Manā, - atbildēja Kerniga.
Kins bija atkapies un vēroja notiekošo. Debora teju fiziski juta, ka šis detektīvs uzjautrinas.
- Vājprāts, - iebilda Kelvins tik sašutis, ka zaudēja pro- fesionālo spēju savaldīties. - Jus nedrīkstat uzdoties par policistu un tad…
- Ja, ser, - viņu partrauca Kerniga, sasizdams papēžus. - Šaja gadījuma es tieši ta drīkstu rīkoties.
- Piedodiet, - līdzas Deborai atkal paradijas stjuarts, kura seja bija savilkta kaunīga izteiksme. - Pasažieri gaida, kad varēs kapt ara. Vai jus, ludzu, varētu pārcelties uz terminālā eku?
Kerniga pagriežas uz. papēža un devas prom.
Muitas un pasu kontroles punktos tika vicināti žetoni un sniegti paskaidrojumi, bet sava starpa viņi vel joprojām strīdējās. Smieklīgi, - Debora, kuru piespiedu karta veda šaja pazemojošajā eskorta, bija pati miengaka no visiem. Galu gala, viņa sev iegalvoja, varēja but ari daudz ļaunāk. I ,ai gan mul- sinaja Kernigas amats, tagad viņa jutas daudz, drošāk neka lidmašīna vai vispār kopš ta brīža, kad caur tualetes ventilācijas luku noklausijas policistu sarunu.
Kelvins tik vienkārši nenomierinajas.
- Es tomēr gribu zināt, kadeļ šaja lieta iejaukušies federāli, - viņš uzstaja.
- Es jau paskaidroju, - atbildēja Kins. Viņa jautrais noskaņojums atri vien bija izplēnējis, un nu policists atkal kļuvis nejauks un viegli aizkaitinams. - Nozagtas mantas pārvestās pari štata robežai, un lieta, iespējams, iesaistīta starptautiska kontrabandistu grupa. Skaidrs, ka parak plašs mērogs mums, nabaga pogainajiem.