Policists formastērpā aizbrauca ar trafareto dienesta mašīnu, kas atradas ielas mala. Debora un parejie tns vīrieši sasēdas vecaja Kina Oldsmobile mašīna, kas bija atstata neatļauta vieta pie lidostas ēkas. Izbraukuši no lidostas teritorijas, viņi turpinaja virzīties pa 1-85 starpštatu maģistrali. Policisti sedeja priekša, bet Debora ar Kelvinu - aizmugure, kur bija parak karsts un šaurs. Vairakas minūtes visi klusēja.
Debora veltīja Kelvinam ašu skatienu. Viņš, pieri saraucis, lūkojas ara pa logu; tad - acīmredzot sajutis skatienu - pagriežas pret Deboru un pasmaidīja.
- Ņe jau ta es gribēju tevi sagaidīt, - Kelvins noteica.
Debora vienkārši palocīja galvu.
- Kur jus vēlētos? - Kins noprasīja.
- Ko tad tas nozīme? - skarbi atcirta Kelvins.
- es tikai gribēju uzzināt, uz. kurieni lēdijai labpatiktu braukt, - atteica Kins. Viņš plati uzsmaidīja Kernigam, kurš, cik Deborai bija saskatams, nekādi nereaģeja.
- Vai man ir izvēle? - Debora jautaja.
- Gribat doties majas, ieiet duša un ta talak, - turpinaja Kins, - vai ari brauksiet uz. muzeju?
Debora nevelejas, lai Kins slaistas pa maju, kamēr viņa bus duša.
- Uz muzeju, - viņa atbildēja. Nonākusi majas, viņa lab- pratak gribētu but viena, lai atgūtos, nevis noskatīties, ka kads saplēš labako porcelānā tasīti vai pieklājīgi izprašņa.
Un ja nu Kelvins gribēs braukt man līdzi? Debora pratoja.
Aizveries!
Viņa paskatijas ara pa logu un iekoda sev lupa, lai apvaldītu smaidu.
- Atgriezīsimies pie jautajuma par jusu aizbraukšanas iemesliem, - teica Kerniga.
Kopš satikšanas lidosta Kerniga bija kļuvis skarbaks, pat centas konfrontēt, taču Debora nebija pārliecinātā, vai tas tadeļ, ka viņš piespiests atzīties, ka ir aģents, nevis parasts detektīvs. Iespejams, šadai attieksmei ir ari citi iemesli. Deborai bija radies iespaids, ka Kernigu viņas aizjūras ceļojums nav iepriecinājis - lai gan neviens nebija viņai aizliedzis izbraukt no valsts.
- Fs jau paskaidroju, - Debora teica.
Viņi nelielajā muzeja kabineta runājās jau stundu, tadeļ Debora saka zaudēt pacietību.
- Mis Millere, - Kerniga turpinaja, - nedomāju, ka man Initu grūti pamatot apsud/ibu izmeklēšanas traucēšana, ko apstiprina jusu līdzšinēja naba. Ja ari turpmāk nevēlēsieties sadarboties, man nebūs izvēles un nāksies izvirzīt šadu ap- sudzibu.
Viņš neblefoja. Viņš bija nikns, iespējams, jutas pazemots, jo Deborai izdevies izlocīties, turklāt viņas prombūtnes laika izmeklēšanā nav atklats nekas jauns. Nevajadzētu izradīt tik sīvu pretošanos. Galu gala, būdams Federālā izmeklēšanas biroja aģents, Kerniga noteikti ir sabiedrotais Ričarda slepkavas meklešana. Ja Debora pret šo cilvēku neizturēsies ka pret sabiedroto, var gadīties, ka pati nonāk aizdomas turamo saraksta.
- Labi, - viņa teica, - es aizbraucu tadeļ, ka nogalinats mans draugs, tadeļ, ka mana dzīvokli kads bija ielauzies, un tadeļ, ka neuzskatīju jus par īstu policistu. Devos uz CGrieķiju, jo šeit par Ričarda nāves apstākļiem zināju ļoti maz un gribēju noskaidrot, vai varētu… Nu, nezinu.
- (Gribējāt tēlot Nensiju Dru51 , - nepaceldams acis no piezīmju gramatiņas, ierunājās Kins.
Debora paraustīja plecus.
- Nezināju, kam drīkstu uzticēties, - viņa paskaidroja. - I ,ikas, ka aizbraukšana ir pats gudra kais.
- Tadas gudrības jus droši viens esat samacijusies muzeja skolā, - nošņaca Kins. - Realaja pasaule tam nav pat plika graša vērtības.
- Tadu muzeja skolu nemaz nav, - iebilda Debora. - Ja domājāt akadēmiju vai kadu citu tas pasaules aspektu, kura es strādāju, ta ir tikpat reala ka juseja.
- Tiešām? - iesaucas Kins un pielieca galvu, it ka tūdaļ grasitos iedunkat Deboru.
- Tiešam, - viņa atbildēja, cieši vērdamas detektīva.
- Velreiz pārrunāsim, ko danjat Grieķija, - iejaucas Kerniga, runadams skaļi un nosvērti, trešo reizi stundas laika pārtraukdams neiecietīgo ķildu starp Deboru un Kmu.
Līdz šim Debora par braucienu uz (Grieķiju bija stāstījusi tikai patiesību - izņemot divus faktus. Pirmkārt, viņa neat- klaja, ka pazudusi pēcnāvēs maska bijusi uz. daļēji saglaba- tam mirstīgajam atliekam. Policija vel joprojām uzskatīja, ka meklē artefaktu, kam ir precīzi noteikta vērtība naudā. Tas, ka patiesība viņa gribējusi atrast Agamemnona mirstīgas atliekas, tagad šķita parak absurdi, lai par to runātu skaļi. Paturot šo versiju pie sevis, iespejams, izdosies neaptraipīt to cilvēku godu, kas an tikuši iesaistīti šaja krāpnieciba: Ričardu, grieķu Kulturas un antikvitašu ministriju, Sergeju Volo- šinovu, varbūt pat Markusu, lai gan nebija ne vismazakas vēlēšanās piedot viņam bezdarbību.
Debora bija mēģinājusi ieinteresēt Kernigu par mirušo krievu, taču viņš neļāvās, savukart Kins izbolīja acis, kad viņa atklaja, ka par pierādījumu uzskata vēstulē pieminētas atliekas.
- Ta nav pat sagadīšanas, - Kins izgrūda. - Fultonas apgabala taja paša nakti nogalinati divi narkotiku tirgoņi. Domājāt, an viņi bija gribējuši nopirkt pēcnāvēs masku no Grieķijas? lai butu kads skaists nieciņš, uz. ka mersedesos uzkārt ieroci, ko?
- Krievs šaja lieta nav iesaistīts, - noradīja Kerniga, pielikdams punktu kolēģa sarkasmam, - ši lieta ir izbeigta.
- Nesaprotu, ko mes ar šo sarunu gribam panakt, - iejaucas Kelvins Bouverss. Viņš izskatijas noguris un mazliet sadrumis, it ka iepriekšēja nakti butu slikti gulējis. - Kadeļ mes nevaretu turpināt no rīta, ja izrādīsies, ka mana kliente vel nav pietiekami daudz reižu atbildējusi uz. kadu no jusu jauta jumiem?
Pie kabineta durvīm kads pieklauvēja. Kerniga tas atvēra. Paradijas Tonja, ģērbusies peleka kombinezona un bruņojusies ar slotu.
- Ps taisos beigt, - viņa teica. - Vai jums vēl no manis kaut kas vajadzīgs?
Viņa neskatijas uz Deboru.
- Paldies, - atbildēja Kerniga, papurinadams galvu. - Mums viss ir kartība.
Tonja godbijīgi palocīja galvu un saka slīdēt ara no telpas. Tad viņa apstajas - acīmredzot kaut ko atcere jas - un pievērsās Deborai.
- Mis Millere, - viņa lietišķi iesaka, - gribētu bndinat, ka pec divām nedeļam aiziešu no darba. Man ļoti patika Diksona kungs, taču nu viņa vairs nav, tadeļ neuzskatu, ka vajadzētu vel šeit palikt.
Deboras prāts darbojas atri. Melnadaina sieviete izturējās augstpratigi, izaicinoši, un Kina platais smaids šķita apstiprinām, ka apkopēja nicina jauno priekšnieci. Viņas acis jautas kaut kas brīdinošs, it ka viņa gribētu teikt, spēlē vien…
Vel Debora, runājot par Grieķijas braucienu, policijai nebija izstāstījusi par tikšanos ar Tonju - ka an apkopēja ir personīgi ieinteresēta pazudušo senlietu meklēšanā pat tad, ja tas izradījušas viltotas.
- labi, - Debora noteica. - Taču es atvilkšu tev no algas, ja šīs telpas pirms tavas aiziešanas nespīdēs un nelaistīsies. Manis nebija tikai dažas dienas, taču izskatas, ka tu pa to laiku te pat lupatu neesi pavecinajusi. Vai tu vispār naci uz darbu?
- Izmantoju iespeju un apciemoju savu ģimeni Luiziā- na, - atbildēja Tonja jau mazak izaicinošā toni. - Muzejs tapat bija ciet, un policija visu laiku maisijas pa kajam. Neuztveriet to personīgi, - viņa piebilda, pamadama uz. Kina pusi.
- Neuztveru, - viņš uzjautrinādamies atbildēja.
Gudri, domas nosprieda Debora, apslapēdama velmi pasmaidīt. Sakdama sarunu ar Kmu, lbnja novērsa uzmanību no ta, ko Debora atbildēja uz viņas pasaciņu par ģimenes apciemošanu. Labi, ka viņa nebija izstāstījusi par satikšanos ar Tonju (Grieķija.