***
Starp citu, līdzīgi ruletei arī biržas spekulācijas divdesmit pirmajā gadsimtā de facto bija kļuvušas par spēli, kurā daļai spēlētāju ir priekšā visu nākamo gājienu saraksts. Tie, kuri bija ieradušies no nākotnes vai darbojās viņu uzdevumā, biržā, protams, rīkojās uzmanīgi un reizēm maskēšanās nolūkā izdarīja arī kļūdainus gājienus. Tomēr lietas būtību tas nemainīja. Informētie spēlētāji vinnēja, un neinformētie darbojās uz aklo. Klasisks šādas informētības piemērs bija liela daudzuma aviokompāniju un apdrošināšanas firmu akciju pārdošana aptuveni nedēļu pirms 2001. gada vienpadsmitā septembra terora aktiem Ņujorkā. Eksperti ātri pamanīja ietekmīgu Vācijas banku saikni ar daudziem no savlaicīgi veiktajiem akciju pārdošanas gadījumiem.
- Šie puiši nav pārāk ierobežojuši sevi komerciālo laika operāciju jomā, nodomāja Aleksandrs.
Uz jahtas Aleksandrs gandrīz katru darbdienu tikās ar Avenova pārstāvi Tretjakovu, lai koordinētu Krievijas Laika programmas, Avenova holdinga un Eiropas Laika programmas sadarbību un plānotu tālākos pasākumus.
Šodien viņi bija apsprieduši vienu no izpētes jautājumiem. Tas bija interesants, un Aleksandram pašam vēl nepietika faktu, lai noformulētu konkrētu viedokli. Lietas būtība bija sekojoša:
Ja cilvēka ķermeņa temperatūru pazeminātu par diviem grādiem, mūža ilgums, visticamāk, pieaugtu līdz divsimts gadiem. Temperatūras pazemināšana no trīsdesmit sešiem grādiem uz trīsdesmit trīs, iespējams, dotu vēl lielāku pieaugumu. Varbūt pat līdz septiņsimts gadiem. Ietekmējot ķermeņa termostatu hipotalāmu ar nātrija un kālija šķīdumiem, zinātniekiem eksperimentos bija izdevies pazemināt pērtiķu ķermeņa temperatūru pat par sešiem grādiem. Pērtiķi, kuru temperatūra bija pazemināta, nebija ne miegaini, ne panīkuši. Netika novēroti nekādi būtiski blakusefekti.
Bija virkne leģendu, pārsvarā Krievijas teritorijā, par bāliem un „aukstiem” cilvēkiem, kas parādās no pazemes alām vai ejām un slēpjas tur. Milzīgi alu kompleksi atradās, piemēram, Sibīrijā.
Aleksandrs nodomāja, ka principā ķermeņa temperatūras regulācija var tikt sasniegta pat ar 182
noteiktu jogas tipa vingrinājumu sistēmu pielietošanu, ja tāds mērķis tiktu izvirzīts. Viņi vienojās par tālāku informācijas apkopošanu, analīzi un iegūto datu regulāru apmaiņu.
***
Atgriezies kajītē, Aleksandrs pārlūkoja lekciju plānu. Bija tēmas, ko viņš diplomātiski bija nolēmis nepieminēt. Viena no tām bija Dienvidamerikas iekarošana, īpaši spāņu konkistadoru Ernando Kortesa un Fransisko Pizarro ekspedīcijas. Pat internēta sazvērestību teoriju autori vismaz pagaidām nebija saistījuši Huana Manuela lomu Spānijas karaļvalsts izveidē ar Amerikas atklāšanu, Dienvidamerikas iekarošanu un tai sekojošām zelta un sudraba straumēm.
Tomēr Aleksandram bija pietiekami daudz informācijas, lai saskatītu, ka lauvas tiesa no Huana Manuela Eiropas Savienības prezidenta kampaņas finansējuma, ļoti iespējams, nāca no konkistadoru laupījuma.
Kortesa un Pizarro biogrāfijās laika operāciju elementu bija tikai nedaudz mazāk kā Zannas d’Arkas varoņdarbos. Konkistadoru biogrāfijās gan nebija mistisku balsu. Tas bija saprotami. Galu galā no viņiem negaidīja debesu brīnumus. No konkistadoriem gaidīja zeltu. Un viņi to nodrošināja lielos apjomos. Pietika vairākiem gadsimtiem.
***
Biznesā un politikā ir līmenis, kurā tu vairs nevari uzrakstīt uz datora ekrāna summu 1 000 000… ar sešām, septiņām vai, piemēram, deviņām nullēm, nospiest taustiņu „Enter” un paziņot darījumu partnerim es pārskaitīju tev naudu.
Nevari pat tad, ja pārstāvi Eiropas Centrālo Banku vai ASV Federālo Rezervju Sistēmu, kas šādā veidā pēc vajadzības izlaiž apritē miljardus. Un tajā brīdī, kad finansēšanai vairs nepietiek ar pareizā vietā pieslēgtu datoru, ir vajadzīgs kaut kas reāls un līdz šim Eiropas vēsturē visos laikos visbiežāk tas ir bijis zelts.
Aleksandrs atvēra un atbīdīja savas kajītes balkona durvis. Kajītes kondicionieris automātiski izslēdzās. Viņš paņēma savu datoru, apsēdās ēnā uz balkona un atvēra failu, kura saturs Eiropas Savienībā drīz varēja nonākt ļoti konfidenciālas informācijas statusā. Tic bija dati par laika operāciju pazīmēm sešpadsmitajā gadsimtā spāņu konkistadoru uzbrukumos Acteku un Inku impērijām.
Viens no pirmajiem faila ziņojumiem bija neliels hronikas fragments par kādu notikumu ar putnu. Pie spāņu konkistadora Pedro Ariasa de Avilas ekspedīcijas kuģiem, kas 1514. gadā izbrauca no Santa Martas līča Centrālamerikā, atlidoja liels putns, kas parasti uzturējās piekrastes lagūnās un ķēra zivis. Tas sākumā riņķoja virs flagmaņkuģa, kur atradās toreizējais kolonijas „Zelta Kastīlija” vicekaralis Avila. Tad apmeta loku ap katru no divdesmit kuģiem un pēkšņi nokrita uz klāja beigts. Hronists to uzskatīja par zīmi, ka ekspedīciju sagaida nopietnas problēmas.
Savukārt Aleksandrs notikumā saskatīja vienkārši filmēšanu. Liels putns tāpat kā ērglis, kas virs Maķedonijas Aleksandra Gaugamelu laukā lidoja persiešu armijas virzienā, bija izdevīgs objekts kinoaparatūras ievietošanai. Putna lidojuma maršruts, sākot no flagmaņkuģa, pilnīgi atbilda filmēšanas vajadzībām. Turklāt filmēšanai tādā situācijā, kad lidaparāta baterijas ir tuvu beigām. Tāpēc sākumā tika filmēts flagmanis, bet pēc tam cik paspēja. Iespējams, ar šo putnu iepriekš tika vākta etnogrāfiskā un ekoloģiskā informācija. Safilmētos datus vajadzības gadījumā noteikti bija iespējams izmantot-arī ekspedīcijas dalībnieku seju identifikācijai. Savukārt tas, ka putns beigās nokrita uz klāja, varēja būt gan nejaušība, gan safilmētā materiāla nogādāšana savam aģentam uz kuģa, piemēram, zinātniskas laika ekspedīcijas ietvaros.
Hronikas piemin putnu arī laikā, kad Ernando Kortess, vēlākais Acteku impērijas, Meksikas, iekarotājs pirmoreiz pāri okeānam brauca uz Kubu. Kuģis, uz kura atradās Kortess, jau pie Kanāriju salām nošķīrās no pārējās eskadras, lai pirmais sasniegtu Kubu un izdevīgāk pārdotu savu kravu. Taču sākās vētras, jūras braucēji okeānā nomaldījās un vairs nespēja precīzi noteikt savu atrašanās vietu.
Tad kādu rītu uz kuģa nolaidies balts balodis. Putns brīdi atpūties uz kuģa masta un devies krasta virzienā. Sekojot balodim, arī ceļotāji atraduši krastu. Tā, protams, varēja būt nejaušība. Tomēr veiksmīgu gadījumu daudzums Koretesa biogrāfijā bija stipri virs vidējās normas. Veiksmīgo nejaušību viņa dzīvesstāstā bija simtiem un hronikās dokumentēto gadījumu daudzums patiesībā bija vienkārši neticams.
***
Skaņas failā bija atrodama Kortesa runa viņa karavīru parādē 1519. gada astoņpadsmitajā februārī pie Kubas rietumu gala Sanantonio raga. Kortess bija lielisks orators runa bija interesanta. Viņš paziņoja karavīriem, ka vedīs viņus uz tik plašu un bagātu zemi, kādu eiropieši vēl nekad neesot redzējuši. „Es jums došu lielisku apbalvojumu, bet to var iemantot tikai nemitīgos, neatlaidīgos pūliņos. Lielus darbus veic tikai ar lielu piepūli, un slava nekad nav bijusi sliņķu alga. Es esmu pūlējies nenoguris un ieguldījis šajā pasākumā visu savu mantību, vienīgi alkdams pēc slavas cilvēka cildenākā atalgojuma. Bet, ja kāds no jums tur bagātību augstāku par slavu, tad esiet tikai man uzticīgi un es jums došu tādas bagātības, par kādām nekad nav sapņojuši mūsu tautieši! Jūs esat mazā skaitā, bet stipri garā. Ja tas netiks satricināts, esiet pārliecināti, ka visu augstais dievs, kas nekad nav pametis spāniešus kaujās ar neticīgajiem, jūs aizsargās, kaut arī jūs ielenktu neskaitāmi ienaidnieku bari. Mūsu lieta ir taisnīga, un jūs iesiet kaujā zem krusta karoga. Tad dosimies uz priekšu ar drošu dūšu un pabeigsim ar slavu šo pasākumu!”