Tomēr bija ari pietiekami skaidrs, ka Eiropas Savienības attīstība nonāks pilnīgā strupceļā un novedīs pie sabrukuma, ja piedāvātais Savienības modelis nespēs apmierināt plašu cilvēku masu, vairākuma vajadzības. Varas centralizācija un federalizācija soli pa solim nodeva Savienības rokās arvien jaunas sviras un iespējas kopā ar jaunām atbildības jomām. Rezultātā kontinents stāvēja krustcelēs un pilnīgi noteikti atradās pamatīgu pārmaiņu priekšvakarā. Aleksandrs lieliski saprata, ka arī drīzās ES Prezidenta vēlēšanas dos būtisku atbildi uz jautājumu, kur un kā tuvākos gados virzīsies Savienība.
***
Aleksandrs viegli uzsita pa sava datora taustiņiem, ielūkojoties jaunāko ziņu lapā. Šodien ziņās atkal bija aktualizējies jautājums par Turcijas dalību Eiropas Savienībā. Jau daudzus gadus Turcija bija kandidātvalsts un šajā statusā saņēma Savienības finansējumu. Huans Manucls šodien bija uzstājies ar neierasti stingru paziņojumu par stāvokli Ziemeļkiprā.
Pirms mēneša uzturoties Kiprā, Aleksandrs uz vienu dienu bija apmeklējis Ziemeļkipras Turku Republiku. Pirms tam Nikozijā viņš bija apmeklējis Bizantijas mākslas muzeju. Tas bija izvietots Makariosa Kultūras Fonda ēku kompleksā. Muzejā atradās patiešām iespaidīga vairāk nekā divsimts kultūras vērtību kolekcija. Tai skaitā ikonas, kas bija izgatavotas, sākot no mūsu ēras piektā gadsimta. Šīs ikonas labākajā gadījumā bija izveduši bēgļi no Ziemeļkipras, kas bija spiesti pamest dzimtos ciematus pēc 1974. gada turku iebrukuma. No salas ziemeļos palikušo grieķu pareizticīgo baznīcu sienām izzāģēto fresku un nozagto ikonu ceļš uz muzeju bija dramatiskāks. Šo mākslas vērtību atgūšanā bieži bija piedalījies Interpols.
Aleksandra draugs Eleftherios Antoniou, kuru viņš uzrunāja kā Elefteri, bija iepazīstinājis ar muzeja direktoru un pēc tam uzaicinājis arī aplūkot sagrautās un izlaupītās kristiešu baznīcas salas ziemeļdaļā. Pamestās piecpadsmitā un sešpadsmitā gadsimta baznīcas ar brūkošajiem vai jau iebrukušajiem jumtiem, izlauztajām durvīm, izpostītajiem altāriem un sabojātajām freskām atstāja spēcīgu iespaidu. Šajā kontekstā Huana Manuela stingrais paziņojums bija pilnīgi pamatots un nostiprināja viņa pozīcijas.
***
Savulaik vēsturnieki ilgu laiku bija diskutējuši, pat strīdējušies par dažu kolorītu Turcijas vēstures faktu izcelsmi. Karstas diskusijas izraisīja, piemēram, turku admirāļa Piri Reisa karte. Ta bija izveidota 1513. gadā uz citu, senāku karšu pamata. Kā vienu no savas kartes pirmavotiem pats Piri Reiss min Kristofora Kolumba karti. Klīda leģendas, ka Kristofora Kolumba rīcībā esošā kartē Amerika bijusi uzzīmēta jau pirms tās atklāšanas. Aleksandrs itin labi varēja iedomāties, no kurienes Kristofors Kolumbs dabūja karti.
Zinātnieku interesi bija piesaistījis fakts, ka turku admirāļa kartē 1513. gadā, ļoti iespējams, bija attēlota arī Antarktīda, kas, kā zināms, sešpadsmitajā gadsimtā vēl vispār nebija atklāta. Kartes izveidē bija pielietota sfēriskā trigonometrija, ko izstrādāja tikai astoņpadsmitajā gadsimtā. Turklāt kartē pārsteidzoši precīzi attēloti kontinenti un salas, ieskaitot būtiskus Antarktīdas krasta līnijas elementus, ko jau ap miljons gadu slēpj apledojums. Zinot, ka cilvēks kā bioloģiska suga pastāv ap divsimts tūkstošus gadu, bet vissenākās civilizācijas un neolīta revolūcija atrodamas tikai piecus vai sešus tūkstošus gadus senā … vai jaunā, pie sevis pasmaidīja Aleksandrs,
- pagātnē…
Kartes autors pats rakstīja, ka vecākie no viņa izmantotajiem informācijas avotiem datējami ar Maķedonijas Aleksandra laikmetu. Sešpadsmitajā gadsimtā kuģotāji un kartogrāfi varēja itin labi noteikt savas atrašanās vietas platuma grādu. Savukārt meridiānu noteikšanā līdz hronometru izgudrošanai tika pieļautas manāmas neprecizitātes. Rezultātā sešpadsmitajā gadsimtā sastādītajās kartēs paralēles atzīmētas ievērojami precīzāk par meridiāniem. Firi Reisa kartē gan paralēles, gan meridiāni bija atzīmēti ar vienādu precizitāti, padarot šo karti par precīzāko sava gadsimta karti. Arī Laika Kodekss bija ievērots vietām kartē bija atrodamas dažas neprecizitātes.
Dienvidamerikas kontinentā turku admirālis 1513. gadā bija atzīmējis Andu kalnus, kas tajā laikā vēl nebija atklāti. Arī Piri Reisa kartē attēlotās Folklendu salas Dienvidamerikas piekrastē atklāja tikai sešpadsmitā gadsimta otrajā pusē. Admirāļa Piri Reisa sastādītā karte mūsdienās ir redzama uz Turcijas papīra naudas zīmēm.
***
Šodien pievērsīsim uzmanību krievu japāņu kara laikā 1905. gada četrpadsmitajā maijā notikušajai Cusimas jūras kaujai, nākamā rīta lekciju uzsāka Aleksandrs. Viņš bija nolēmis izmantot atlikušo laiku, lai kursantiem vairāk pastāstītu par Āziju.
- Nelielu apskatu par Cusimas kauju mums ir sagatavojis Andrejs. Lūdzu, jums vārds, sacīja Aleksandrs.
- Krievijas flotes viceadmirāļa Roždestvenska eskadra, kas bija nosūtīta uz Tālajiem Austrumiem no Baltijas jūras, ceļā pavadīja divsimts divdesmit dienu, veicot trīsdesmit divus tūkstošus kilometru, uzstāšanos uzsāka Andrejs.
- Rožestvenskis piedzima 1848. gadā. Pabeidza Jūras kadetu korpusu, pēc diviem jūrā pavadītiem gadiem kļuva par mičmani. Pēc tam beidza Artilērijas akadēmiju, nodarbojās ar Melnās jūras cietokšņiem, piedalījās karā ar Turciju, bija vadošos amatos Klusā okeāna flotē. 1891. gadā atgriezās Baltijas jūrā, strādāja par jūras atašeju Lielbritānijā un kā pirmā ranga kapteinis komandēja kreiseri "Vladimir Monomah".
Tomēr, neskatoties uz vērā ņemamo pieredzi, tuvojoties Cusimai, Roždestvenskis neaptumšoja kuģus. Tas japāņiem deva iespēju ātri pamanīt krievu eskadru un sagatavoties kaujai. Četrpadsmitajā maijā Krievu eskadra 13.30 labajā pusē priekšā pamanīja japāņu flotes galvenos spēkus. Neizmantojot japāņu admirāļa Togo sākotnēji kļūdaino manevru, krievu eskadra nonāca neizdevīgās pozīcijās un cieta smagus zaudējumus. Japāņu artilēristi bija pieredzējušāki, viņu lielgabalu darbības ātrums bija ap trīs reizes lielāks nekā krievu flotes lielgabaliem. Japāņi turklāt apšaudi efektīvāk koordinēja. Militārie speciālisti jau tolaik pievērsa uzmanību arī faktam, ka daudzi krievu flotes raidīto šāviņu detonatori pēc trāpījuma pretinieka kuģim nenostrādāja. Detonatoru kvalitāte, kā mēs zinām, nav vienīgais iespējamais šā fakta izskaidrojums. Vismaz sazvērestību teorijas līmenī pastāv arī manipulatīvo lauku pielietojuma versija.
Mūsu rīcībā ir neoficiāla informācija, ka Krievijas Laika programma Cusimas kaujas laikā veica humanitāru operāciju. Kaujā gāja bojā ap pieci tūkstoši krievu jūrnieku, tomēr zaudējumi varēja būt ievērojami lielāki. Zaudējumus būtiski samazināja tas, ka 15.05 parādījās bieza migla. Rezultātā pretinieki pazaudēja viens otru. Ap 15.40 japāņi atkal atrada krievu kuģus, kas virzījās un ziemeļaustrumiem, un atsāka ar tiem kauju. Ap 16.00 krievu eskadra pagriezās uz dienvidiem, un drīz miglas dēļ kaujā atkal iestājas pārtraukums. Šoreiz japāņu admirālis Togo nevarēja atrast Krievijas kuģus pusotru stundu. Tas, protams, ievērojami uzlaboja dažu krievu eskadras kuģu apkalpju izredzes izglābties.
-Jāatzīmē, ka iespējamu laika operāciju momenti krievu japāņu karā ir vērojami arī no japāņu puses, turpināja Andrejs. Par to liecina arī Krievijas Laika programmas Cusimas operācijas aparatūras mērījumu ierakstu analīze. Arī karadarbības laikā pirms 1905. gada Cusimas kaujas ir pamatotas aizdomas par manipulatīvo lauku un vadāmo raķešu pielietojumu no japāņu puses. Piemēram, 1904. gada desmitajā augustā Portartūras ostā bloķētā Krievijas flotes eskadra mēģināja izlauzties. Mēģinājums gandrīz izdevās, un japāņu flote jau gatavojās atkāpties, kad krievu flagmaņkuģa „Cezarevič” komandpunktā trāpīja lādiņš. Eskadras komandieris admirālis Vitgefts un viss viņa štābs tika nogalināti. Šāda veida nejaušībām es personiski neticu. Domāju, ka krievu japāņu karā pielietotās laika operācijas un to sekas pelna tālāku izpēti. Līdzīgi kā „dievišķais vējš”, Kamikadze. Šajā vārdā Japānas vēsturē tiek dēvēta vētra, kas iznīcināja mongoļu floti, kas veda iebrucēju desantu uz Japānu. Uzskatu, ka Japānas laika programma ne reizi vien sekmīgi izmantota Japānas militāro interešu nodrošināšanā, apskatu nobeidza Andrejs.