Kopumā Eva Perona tiek vērtēta kā viena no pašām spilgtākajām un neviennozīmīgām figūrām Latīņamerikas vēsturē. 1978. gadā uz Londonas Prince Edward Theatre skatuves notika Endrjū Loida Vēbera mūzikla „Evita” pirmizrāde, bet 1996. gadā uz kinoekrāniem parādījās Evas Peronas biogrāfijas Holivudas variants, kurā galveno lomu tēloja viena no tā laika slavenībām Madonna.
Un tagad es jums vēlreiz pajautāšu: Vai jūs vakar kaut ko pamanījāt?
Bez pauzes Aleksandrs viegli pasmaidīja un sacīja:
- Ar laiku jūs tādas lietas pamanīsiet. Bet šoreiz nāksies jums palīdzēt.
Aleksandrs ieslēdza sienas ekrānu.
- Dāmas un kungi, viņš pagriezās pret auditoriju, Argentīnas pirmā lēdija Eva Perona.
Pedagoģiskais efekts bija sasniegts. Kursanti ieplestām acīm noraudzījās skaistajā un elegantajā sievietē, kura vēl vakar viņiem bija izjusti nodziedājusi „Dont cry for me Argentina.”
Fotogrāfijā viņa bija gadus desmit vecaka nekā vakar vakarā.
***
- Kursanti! Aleksandrs enerģiski vērsās pie auditorijas, Šis piemērs ir ideāla ilustrācija tā saucamajam Ardžunas paradoksam. Indiešu eposa „Mahabharatas” dajā „Bhagavadgita” Krišna pirms Kurukšetras kaujas saka Ardžunam: „Nekad nebija tā, ka neeksistēju es vai tu, vai visi šie valdnieki, un nekad nebūs tā, ka kāds no mums pārtrauks pastāvēt
- Vēršu jūsu uzmanību. Eva Perona ir mirusi 1952. gada jūlijā, tomēr katrs no mums principā vēl var satikt viņu personiski pat vairākas reizes, ja vien sanāks atbilstošā periodā būt laika ekspedīcijā Argentīnā.
„Mahabharatā” ir vēl daudz kā interesanta. Piemēram, „dievu ieroču” apraksti. Ne velti pēc pirmā atombumbas izmēģinājuma aculiecinieki tūlīt atcerējās rindas no „Mahabharatas” par gaismu, stiprāku par desmittūkstoš saulēm. Eposā ir aprakstīti arī ieroči, kuri šajā laikā vēl nav zināmi. Iedarbinot vienu no tiem, uguns sāk degt blāvi un „sāk drebēt varenie kalni”. Runa, ņemiet vērā, ir par Himalajiem.
Liekas, ka starp „Mahabharatas” līdzautoriem nav trūcis Indijas laika programmu speciālistu. Atzīsim autori ir sasnieguši izcilu rezultātu. Eposs, starp citu, ir vairākkārt garaks par Homēra „Iliādu” un „Odiseju” kopā.
- Bet tagad vēlreiz citēšu klasiku: „Jūs drīz varēsiet personīgi lasīt savu dzeju Homēram, bet es apspriedīšu savus atklājumus ar pašu Arhimēdu”.
To rakstīja Nikola Tesla. Skaisti uzrakstīts. Tomēr praksē privātie braucieni pie Arhimēda ir aizliegti. Laika tūrisms ir atļauts pie dinozauriem
- lūdzu. Fotografējiet, medījiet, dinozauri vienalga izmira. Bet cilvēces pastāvēšanas laikā atļautas tikai zinātniskās misijas. Vai arī gaidiet ciemos Gendarmerie Maritime, lnterpolu vai Aleksandrs viegli pasmaidīja, Džeimsu Bondu un Co. Aizlieguma pamatojums: lai novērstu neprognozējamus riskus, privātpersonām mainot vēsturi. Nikolas Teslas laikā šādu formālu ierobežojumu nebija. Viņam par godu nosaukta magnētiskā lauka mērvienība Tesla.
- Ko tā mēra? Aleksandrs jautāja kursantiem, jūs ziniet?
Meitene pirmajā solā izrādīja iniciatīvu: Nikola Tesla ir magnētiskā lauka indukcijas atklājējs. Teslās mēra magnētiskās plūsmas blīvumu. Viņš ir izgudrojis asinhrono elektrodzinēju, augstfrekvences transformatorus, un, vismaz saskaņā ar ASV Augstākās Tiesas spriedumu, arī radio ilgi pirms Popova un Markoni. Visu to mēs te uz jahtas lietojam ikdienā.
- Jā, Viktorija, tieši tā, -Aleksandrs viņai sacīja, žurnālisti savulaik rakstīja, ka Tesla izgudrojis divdesmito gadsimtu. Tomēr izrādījās, ka viņš izgudroja arī pamatīgu daļu no divdesmit pirmā.
- Starp citu, pastāstīšu jums par vēl vienu vēsturisku epizodi, kas saistīta ar pirmo atombumbas izmēģinājumu, turpināja Aleksandrs, toreiz atombumbu radījušie zinātnieki vērsās pie ASV militārās vadības ar vēstuli. Tajā viņi brīdināja, ka nav pārliecības, vai pēc sprādziena kodolreakcija apstāsies. Principā tika pieļauta iespēja, ka iestartētā kodolreakcija var neapstāties un pārvērst planētu par zvaigzni. Tā laika zinātnes rīcībā esošais informācijas apjoms neļāva ne noliegt, ne apstiprināt šāda scenārija iespējamību.
- Un, Aleksandrs uzsvēra, es to jums pastāstīju tāpēc, lai uzskatāmi parādītu, kas ir militārais domāšanas veids. Pastāvot riskam piecdesmit pret piecdesmit, ka viņi uzspridzinās visu planētu, šie puiši deva zaļo gaismu atomieroču izmēģinājumiem. Pirmais no tiem notika 1945. gada 16. jūlijā ASV militārajā bāzē Ņūmeksikas tuksnesī pussešos no rīta pēc vietējā laika.
Viktorija vēlreiz pacēla roku.
- Vakar eirokomisārs savā runā pieminēja operāciju „Aristotelis”. Vai jūs pastāstīsiet mums par to vairāk? Publiskas informācijas par to nav daudz, vismaz pagaidām.
- Protams, Viktorija, atbildēja Aleksandrs.
- Šī vēsture top mūsu acu priekšā. Operācija „Aristotelis” tika veiksmīgi pabeigta šonedēļ. Domāju, ka Eiropas Komisija un Huans Manuels personiski par to vēl runās daudz. Pagaidām šī informācija ir it kā politiskajā rezervē. Prezidenta vēlēšanas Eiropas Savienībā ir nopietns pasākums…
- Kā mēs zinām, viņš turpināja, privātpersonām mainīt vēsturi ir aizliegts. Tai pat laikā nelieli uzlabojumi vēsturē, ja tos izdara Eiropas Savienības institūcijas, tiek uzskatīti par sasniegumu.
Kursanti redzēja vieglo, pieklājīgo ironiju, ar kādu viņš runāja par Savienību. Aleksandrs ieslēdza ekrānu.
- Grieķijas vēsturi operācija „Aristotelis” būtiski nemainīja, toties Eiropas divdesmit pirmā gadsimta civilizācija tagad ir ieguvusi Aristoteļa darbu oriģinālus. Te ir laika tabula. Ap 366. gadu pirms mūsu ēras Aristotelis devās uz Atēnām un sāka mācīties Platona Akadēmijā. Tā bija dibināta 395. gadā pirms mūsu ēras un atradās olīvkoku birzē, kas bija nosaukta varoņa Akadēma vārdā. Šo birzi, aplencot Atēnas, starp citu, izcirta Romas diktators Sulla. Aristotelis mācījās Atēnās līdz Platona nāvei 355. gadā pirms mūsu ēras. Platons vadīja Akadēmiju ap četrdesmit gadu.
343. gadā pirms mūsu ēras Aristotelis pēc Maķedonijas valdnieka Filipa uzaicinājuma sāka audzināt un izglītoja viņa dēlu Aleksandru, kuram tolaik bija trīspadsmit gadu. Gadu iepriekš, kad Aleksandrs bija divpadsmit gadus' vecs, pie viņa tēva Filipa Otrā ieradās zirgu pārdevējs un piedāvāja tam īpaši vērtīgu ērzeli. Bet zirgs izrādījās tik mežonīgs, ka neviens tam nespēja uzkāpt mugurā. Aleksandrs ievēroja, ka zirgs baidās no savas ēnas uz zemes. Viņš pierunāju savu tēvu atdot to viņam, ja zēns spēs savaldīt ērzeli. Maķedonijas Aleksandrs pagrieza zirgu pret sauli, lai tas neredzētu savu ēnu, un pavisam mierīgi uzkāpa tam mugurā. Notikums visus ļoti pārsteidza. Filips noskūpstīja savu dēlu un teica: "Manu zēn, tev vajag atrast pietiekami lielu valsti, kurai tu varētu kļūt par valdnieku, jo Maķedonija tev ir par mazu." Aleksandram atļāva paturēt zirgu, ko viņš nosauca par Bucefalu. Tas sengrieķu valodā nozīmē "vērša galva", jo zirgam bija liela galva.
338. gadā pēc Haironejas kaujas Maķedonija pakļāva Grieķiju. Divus gadus vēlāk, 336. gadā pirms mūsu ēras, valdnieku Filipu nogalināja sazvērnieki un Aleksandrs pārņēma varu. Pēc tam Aristotelis trīspadsmit gadus pavadīja Atēnās, šajā laikā sarakstot lielāko daļu savu nozīmīgo darbu. Man personiski jau no vēstures studiju gadiem atmiņā ir viens Aristoteļa citāts:
„Draudzība, rakstīja Aristotelis, ir visnepieciešamakais dzīvē, jo neviens sev nenovēlēs dzīvi bez draugiem, kaut viņam būtu visi citi labumi.”