PI.ASĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: meža banšija. NAVI NOSAUKUMS: ikranai.
IZPLATĪBAS VIDI!: tropu meži gan virs, gan zem lapotnes. Ligzdošanas vietas plešas viscaur kalnaino apgabalu klintīm un plakankalnēm.
ANATOMIJA: obsidiānam līdzīgi zobi, sarežģīts, daudzkrāsains lāsumu raksts uz caurspīdīgas spārnu plēves. Četri spārni (divi pakaļgalā). Kauli sastāv no bioloģiski radīta oglekļa šķiedru maisījuma.
IZTIKAS EKOLOĢIJA: gaisa plēsoņa, gaļēdāja. Parasti pārtiek no mazākiem meža radījumiem, ieskaitot dzeloņsikspārņus un prolemūrus.
Meža banšija
IZMĒIIS: spārnu platums 7 metri.
Šis mazākais kalnu banšijas radinieks ir arī plēsoņa, kas iedveš bailes. Taču tā ir pārāk maza, lai nestu uz muguras navi.
Meža banšijas parasti medī vienatnē, taču tās var pārceļot lielos, izkliedētos baros (šādas uzvedības iemesls nav pilnībā izprasts). Tāpat kā Zemes pelēkā rifu haizivs, meža banšija var uzglūnēt potenciāli lielākam medījumam, taču reti kad uzbrūk mērķim, kas ir līdzīgs tai izmēros, dodot priekšroku mazākiem meža zvēriem. Tomēr banšija pieļaus izņēmumu pašaizsardzības gadījumā vai tad, kad atrod lielāku medījumu, kas ir ievainots vai atrodas tuvu nāvei. Tādā gadījumā banšijas, tāpat kā haizivis, sapulcējas barā, lai paēstu, un, ja nepieciešams, cīnās ar citām par savu daļu.
Šim radījumam ir tādas pašas anatomiskas priekšrocības kā kalnu banšijai: izturīgi oglekļa šķiedru kauli; īpaši lidošanai piemēroti muskuļi un spēcīgs rumpis, lai noturētu spārnus. Banšijas var nedaudz mainīt lidojuma virzienu un ātrumu ar posmainu asti, kas var tikt izplesta vai palikt piežmiegta.
Radniecīga dzeloņsikspārnim un kalnu banšijai. Buioluminiscējošas zīmes, kas nakts patruļu laikā viegli pamanāmas no RAA bruņotā helikoptera "Skorpions". Mīļākā pārtika leonopteriksiem.
Dinikthoīds
PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: dinikthoīds.
ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Gorgoylia macropisceae jeb "gigantiskā pārdabiskā zivs".
IZPLATĪBAS VIDE: Pandoras ezeri un tumšas, mitras vietas zem jūras līmeņa.
ANATOMIJA: pa pusei caurspīdīgs ķermenis, kas atklāj mugurkaula skrimsli un iekšējos orgānus. Spēcīgi bruņots ar trīsstūrainiem, asmenim līdzīgiem zobiem.
IZTIKAS EKOLOĢIJA: rijīgs plēsoņa. Tā kā ir ļoti negants un ar biezām skrimšļu bruņām, tas var pārtikt gan no mazām, gan lielām zivīm. Var arī ēst augus, tai skaitā sēklas un pākstis.
IZMĒRS: līdz pat 1 metram garumā, f • • ♦
Naktī medījot dinikthoīds var izstarot vibrējošu luminiscenci, tādējādi no skata kļūstot mazāks, nekaitīgāks radījums, lai tuvāk pievilinātu medījumu. Turklāt tādā pašā veidā tas var mainīt izskatu, lai kļūtu lielāks un negantāks.
Tam ir divas lielas, sarkanas, izvalbītas acis, un tas redz lielā attālumā zem ūdens nespodrā gaismā. Tam ir arī mulsinoši cilvēkveidīga seja (ko tas izmanto, lai apmulsinātu vai nobaidītu iespējamos plēsoņas), ko rada krunkas galvaskausa augšdaļā.
Medījuma vai plēsoņu mudināts, tas var attīstīt lielu ātrumu, kustinot lokanos sānos tāpat kā mantarajas. Tieši zem galvas abās pusēs tai ir divas peldspuras, ko tā izmanto, lai irtos uz priekšu un stūrētu.
Zinātnieki nerimst brīnīties par zivs negantību. Biologi uz Pandoras nesenā pagātnē vēroja, kā jauns nelaimīgs sturmbīsts iebrida dīķītī padzerties, kad tam uzreiz uzklupa mērķtiecīgu dinikthoīdu bars.
Tik nedabiska agresivitāte ir izraisījusi zinātnieku bailes, ka šīs zivis var slepus aizvest uz Zemi, lai turētu personīgajos akvārijos. Ja tas notiktu (pēc kā tās nenovēršami tiktu palaistas kanalizācijā vai kanālos), mūsu jau tā izpostītajai ekosistēmai klātos drausmīgi.
i ii zināms, ka nebrīvē dinikthoīdi ir ārkārtīgi agresīvi
I un mēdz triekties pret akvārija stiklu. Lai gan šī zivs ir | I bīstama, navi to uzskata par augstvērtīgu pārtiku un l
I domā, ka stāšanās tai pretī liecina par drosmi. •
I__________ __________________________________________________ ________________ J
A-Au^A -K^sMts-KA 2.īvsl f*AA A-KvĀ^tJķA Ufei-A^Ā t*te\/tepvuĀf*A ip HA"īrs
-K^TŪFA tpt ^rfet-Kru «rArAvtču Au^er A^A-H^ctp^s ^AA A-A^^tiAr^pt^Ās. PAA vtt^A A.īHfeiyA VApičA rA^rAf
čAsfci^A tA^-tsms, i-At ^tuf^TU ?tfe
-K^sHis-KAs aivts.
PIELIETOJUMS: vidēja attāluma zvejas rīks. IZAIIĒIIS UN 8VAHS: 1,8 metri un 0,35 kg.
MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: uzgalis izgatavots no čiekura, kas krīt no koka lapotnes un, ieurbies zemē, kļūst trīszarots. Sarežģīti veidotais spalvu rotājums ir piestiprināts lokveida šķiedrai žebērkļa roktura galā. Ērkšķainais trijžuburis ir piesiets rokturim.
Platais uzgalis ir neass, taču nedaudz dzeloņains. Žebērkļa galā ir
piesieta aukla, kas neļauj zivij pēc trāpījuma aizpeldēt ar žebērkli mugurā.
Brunzirgs
f
PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: brunzirgs.
ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Equidirus hoplitesjeb "briesmīgais bruņu zirgs".
IZPLATĪBAS VIDE: tropu meži un pļavas, taču spēj pielāgoties gandrīz visām Pandoras apkārtējām vidēm. Ganību dzīvnieks, ko navi pieradinājuši jāšanai.
ANATOMIJA: zirgam līdzīgs radījums ar sešām kājām, cietu, plākšņainu ādu bez spalvām, garu kaklu un mazu galvu, izteikti strīpains, ar elastīgām oglekļa maisījuma bruņām uz pleciem, kā arī uz kakla augšdaļas un galvas virsas.
IZTIKAS EKOLOĢIJA: visēdājs, kas izmanto garo degunu, lai pārtiktu no augu sulas. Nedaudz uzņem proteīnu ar kukaiņiem, kas noslīkuši sulā. Mīļākā pārtika ir bruņzirga pičera augs. Labi apputeksnē augus.
IZMĒRS: vairāk nekā 4,25 metri garumā, līdz 4 metriem augstumā.
TJ D Z 0 0 JJ
u
l/l
n i c z r
Bruņzirgam ir divas garas, tievas antenas, kas spraucas no galvaskausa augšdaļas abos sānos. Šiem piedēkļiem ir spalvām līdzīgi gali, kas nemitīgi kustas (glužu kā jūraszāle) un meklē citu tuvojošos bruņzirgu antenas. Biologi uzskata, ka antenu saskaršanās ir bauda un pauž mīlestību, taču vienlaikus tā var nodot arī informāciju par pārtikas avotiem un potenciālajām briesmām: ganāmpulki pēc antenu saskaršanās bieži vien uzsāk saskanīgu kustību.
Navi ir lieliski jātnieki. Un bruņzirgi, būdami ar sešām kājām, ir ātri, veikli un piemēroti Pandoras nelīdzenai virsmai. Daudzi bruņzirgi ir iemācīti palīdzēt medībās un kaujās. Lai nodibinātu saikni (vai, kā teiktu cilvēki, lai "pakļautu") ar bruņzirgu, navi jāuzlec tam mugurā un jāsavieno sava nervu bize (vai "nervu pātaga") ar vienu no dzīvnieka divām antenām. Tiklīdz bize un antena ir saskārušās, spalvām līdzīgās stīgas automātiskas savijas, itin kā tām piemistu brīvā griba. Lai gan precīzi nav zināms, kāds dzinējspēks tās virza, tiek uzskatīts, ka antenas, iespējams, izdala fermonus, kas izrausa šo unikālo savīšanos.
Pēc savienošanās navi jātnieks caur nervu mijiedarbību uzreiz var raidīt kustības komandas. Savienošanās rada šķitumu, ka brunzirgs ir jātnieka ķermeņa turpinājums. Tas sniedz navi brīvas rokas, lai kaujā vai medībās varētu darboties ar loku un bultām.
Tomēr atšķirībā no tā, kā tas ir ar kalnu banšiju, nervu saikne starp vienu konkrētu jātnieku un vienu konkrētu bruņzirgu netiek nodibināta uz visu mūžu. Lai gan navi mēdz būt mīļākie bruņzirgi, jātniekam ir iespējams un atļauts jāt ar cita klana locekļa dzīvnieku.