TOC \o "1-3" \h \z Saskaņā ar tradīciju seškājis ir pirmais |
dzīvnieks, kuru topošajam medniekiem i
I ir ļauts nogalināt, veicot rituālo pāreju I
I no bērna uz pieaugušā gadiem. •
I 9H
*AvjsAH IZZTZ Ar4-Aurrts
^ rfeA -AH Ar^poHAM.
NAVI NOSAUKUMS: m'resh'tuju.
Vairogi
PIELIETOJUMS: personiskajai aizsardzībai kaujās un medībās. Izmanto arī ceremoniāliem nolūkiem deju un citu rituālu laikā.
MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: pama-tā koka uzbūve, kuru kopā satur pamatīgi izrotāti pīti materiāli. Tiek izmantota dzīvnieku āda (ieskaitot seškāju), augu šķiedras, aukla, gliemžvāki un koks.
Lai gan vairogi ir ļoti efektīvs pašaizsardzības līdzeklis, to ceremoniālais pielietojums kļuvis arvien nozīmīgāks, jo kaujas starp dažādiem navi klaniem lielākoties ir \ pagātnē. Visi vairogi ir krietni izrotāti. Bet ceremo- niālie vairogi ir pīti tradicionālajos rakstos, kas attēlo kādu navi vēstures stāstu. Šo vairogu rakstu un izgatavošanas pamatā ir gadsimtiem ilgas vizuālās un valodas tradīcijas. Ašā seškāja attēli ir visai ierasta parādība. Daudzi simboli abstrakti attēlo Eivas sargājošo spēku vai varonīgos senčus. Uz vairogiem nekad nav attēloti zemiešu bruņotie helikopteri (vai elikopteri, kā tos dēvē navi) un PMP ierīces.
Medību bultas
PIELIETOJUMS: bulta, ko lieto medībās.
IZMĒRS UN SVARS: dažāds.
MATERIĀLS: pie koka bultas piestiprināts augu sveķu uzgalis. Garākām bultām uzgalis parasti ir truls, taču ar ar maziem spirālveida asumiem, kas izgatavoti no čiekuriem.
APRAKSTS: salīdzinoši īss šaujamierocis, lai būtu ērtāk lietojams džungļos. Navi ieroči gandrīz nav mainījušies jau miljardiem gadu.
Medūza - gaisa
dzelonzarndobumainis
PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: medūza. NAVI NOSAUKUMS: lonataja.
ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Aerocnidaria aeraejeb "gaisa medūza".
IZPLATĪBAS VIDE: debesis virs Pandoras kalnainajiem apgabaliem.
ANATOMIJA: caurspīdīgs membrānas maisiņš, kam pievienoti taustekļi.
IZTIKAS EKOLOĢIJA: gaisa gaļēdājs, kas pārtiek no maziem, grauzējiem līdzīgiem dzīvniekiem, kuri mitinās mežos, un reizēm no tik lieliem dzīvniekiem kā seškājis, galvmetis vai pat cilvēkveidīgais. Var arī sagrābt prole- mūru vai tetrapteronu, kas tup koku lapotnē.
IZMĒRS: maisiņš ir līdz 15 metriem diametrā. Taustekļi sniedzas līdz 35 metru garumam.
\
Šie nāvējošie un skaistie radījumi, kas lidinās virs Pandoras kalnu virsotnēm, līdzinās svešādam portugāļu kuģītim vai nelielam dirižablim. Pārošanās sezonā Austrāļa dienvidu kontinenta reģionus aptumšo ēnas, ko met medūzu bari, kas, savienojušas taustekļus, virpuļo dejā.
Medūzas caurspīdīgais plēves veida maisiņš jeb "vēders" ir piepildīts ar ūdeņraža gāzi, kas rodas, sagremojot medījumu. Šī gāze ļauj medūzai lidināties virs mežu lapontes, meklējot potenciālos upurus.
Medūzu caurspīdīgie taustekļi, kas rada iespaidu par aizkaru, kurš plīvo pār zemi, rada vieglu švīkstoņu, liekot dzīvniekiem bēgt. Taustekļi, kuri ir 3 līdz 8 cm diametrā, ir pilni ar sensoriem, kas momentāli reaģē uz dzīvnieka pieskārienu, saspiežoties kā knīpstangas. Taustekļi ir nosēti ar elektriskajiem orgāniem, kas spēj vadīt strāvu no orgāna "vēderā", kurš ražo elektrību. Strāvas sitiens var būt gana spēcīgs, lai apdullinātu ban- šiju vai nogalinātu pieaugušu cilvēku. Nonākot stingro, sīksto taustekļu tvērienā, nevienai radībai nav cerību izdzīvot. Pēc tam taustekļi paceļ medījumu pie medūzas mīkstās mutes.
"Vēders" pašaizsardzības nolūkos spēj pulsēt (lielā mērā tāpat kā astoņkājim), lai medūzai būtu iespējams ietekmēt kustības virzienu. Tas izlaiž gāzi, lai nolaistos, un izmanto šķidrumus no malas pūšļiem, lai paceltos. Tomēr lielākoties medūza apmierinās ar planēšanu pa vējam un medīšanu, ja rodas laba izdevība.
Medūzas acis (vai, precīzāk, optiskie sensori) atrodas gaļīgā joslā "vēdera" apakšā. Tās ļauj medūzai pārlūkot zemi apakšā 360 grādu leņķī. Lai palūkotos augšup, tai ārkārtīgi jāpiepūlas apgriezties.
Ņemot vērā ierobežotās iespējas pārvietoties, medūzas var kļūt par laupījumu citiem gaisa plēsoņām, piemēram, dzeloņsikspārņiem un banšijām. Taču medūzai ir maz ēdamas miesas. Turklāt ikvienu plēsoņu dabiskā kārtā aiikavē nepatīkamās un potenciāli bīstamās gāzes izplūšana, kad zobi vai nagi pārplēš "vēderu". Medūza, kā ir novērots, tad sāk haotiski griezties uz riņķi kā pārplīsis balons, apmulsinot vai nobiedējot plēsoņu. Šo iemeslu dēļ tai reti kad uzbrūk. Tās vienīgais līdzvērtīgais pretinieks ir lielais leonopterikss, kas, ja būs barības trūkumā, uzbruks un apēdīs arī negaršīgo medūzu.
[" Par vienu no Pandoras I lieliskākajām dabas izrādēm tiek I uzskatīta gaisa cīņa starp ikranu l un lonataju.
I I I I
U D Z 0 0 JJ B
in
n i c z 2
0
vi
Prolemurs
PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS:
prolemurs.
ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Prolemuris noctis jeb "nakts vāvere".
IZPLATĪBAS VIDE: tropu mežu lapotne.
ANATOMIJA: lielas, brillēm līdzīgas acis, pērtiķveidīgā galvaskauss ar gaļīgu degunu. Nelielas nāsis un žoklis. Zobi ir asi kā adatas. Membrānas spārnu atloki. Sašķelta augšlūpa.
IZTIKAS EKOLOĢIJA: kokos dzīvojošs zāl- ēdūjs. Piemēroti zobi, lai izgrauztos cauri cietajai Pandoras florai, ik pa laikam ēd kukaiņus.
IZMĒRS: augstumā var sniegties līdz 1 metram.
Šis pļāpīgais, miermīlīgais radījums, kas mitinās kokos, dod priekšroku relatīvajai drošībai lapotnē, nevis uz zemes mežā.
Prolemuram ir gareniskas membrānas, kas aug no sāniem starp apakšdelmu un augšstilbu. Kad tie lēkā pa zariem no viena koka uz nākamo, vējš uztver atlokus un nobremzē dzīvnieka krišanas ātrumu. Tas ļauj prolemuram krist vairāk nekā divpadsmit metru, neriskējot gūt savainojumu. Tam ir trausli kauli un arī muskulatūra un miesa nav blīva, tāpēc tas sver daudz mazāk nekā izskatās (pat lielākie nesver vairāk par 6 kg).
Prolemurs var izmantot visas četras rokas, lai pārvietotos pa zariem ātrāk, nekā vidusmēra cilvēks skrien. Tam ir teju pilnīga līdzsvara izjūta, savukārt teicamā dziļuma uztvere ļauj lēkāt no zara uz zaru, meža daudzveidībā izvēloties vispareizāko vietu, kur pieķerties (šai ziņā tas atgādina navi, kurš arī prot pārvietoties pa tropu meža lapotni ar satriecošu veiklību).
Ausis tam ir garas un atļukušas, un tās var kustināt neatkarīgi vienu no otras, lai sekotu skaņām precīzajā stereo laukā. Kāju pirksti ir savienoti, īkšķu vietā ir rudimentāri pirkstu gali, kas dzīvniekam palīdz karāties zaros. Tam ir divas rokas, kas sazarojas četros apakšdelmos. Roku augšējie kauli ir saplūduši, atvieglojot pārvietošanos pa zariem. (Biologi