uzskata, ka tas, iespējams, ir navi evolucionārais priekštecis). Divi pirksti — rādītājpirksts ar četrām locītavām, kura galā ir nags kā cilvēkam, un īkšķis ar divām locītavām, kas pielāgots zaru un vīteņaugu tveršanai.
Tie guļ kokos, sadalījušies lielās cilšu grupās, un, lai gan starp ciltīm notiek mazliet vardarbīga sāncensība, lai noteiktu hierarhiju, ciltis tikpat kā nekaro savā starpā. Tie ir ļoti sabiedriski, lai gan par saviem mazuļiem tie tik ļoti vai tik uzmanīgi nerūpējas kā Zemes šimpanzes. Tomēr prolemurs vairojas centīgi un efektīv. Mātītes sasniedz reproducēšanās gatavību trīs reizes gadā.
Dažos navi klanos prolemura maitu uzskata par delikatesi I un izmanto ēdienos.
Kopošanās paradumi prolemuriem ir tādi paši kā dažām Zemes pērtiķu sugām, ieskaitot tagad jau izmirušos gorillas, hamadrijas paviānus un bļauru mērkaķus (kā arī vairākas cilvēku kultūras). Prolemura alfas tēviņš koposies ar vairākām mātītēm vienlaikus un palīdzēs uzaudzināt katru mazuli. Taču šī poligāmija nekādā gadījumā nenorāda uz tēviņu valdīšanu; tiek uzskatīts, ka prolemūru sociālā struktūra lielākoties ir matriarhāla, jo mātītes acīm redzami ir atbildīgas par tēviņu izraudzīšanās procesu.
I
I "
I
Galvmetis
PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: galvmetis. NAVI NOSAUKUMS: lenaj'ga.
ZINĀTNISKA KLASIFIKĀCIJA: Acediacutus enoterribili jeb "svešādais briesmīgais sliņķis".
IZPLATĪBAS VIDE: tropu meži.
ANATOMIJA: muskuļains kakls, trīsstūraina atdalāma galva ar dzeloni un nervu indes dziedzeriem.
IZTIKAS EKOLOĢIJA: uz zemes dzīvojošs plēsoņa, galēdājs. Galvenā barība ir seškājis.
IZMĒRS: 2,4 metri augstumā.
Šis tūļa ir viens no dīvainākajiem un bīstamākajiem dzīvniekiem, kādi līdz šim atklāti uz Pandoras.
Medījot šis radījums lēni un klusi pārvietojas pa meža papardēm. Kad tas sajutis medījumu, tā kakls atšaujas atpakaļ, ieņemot pozīciju uzbrukumam, un tad šaujas uz priekšu. Radījuma garā^spicā uo spārnotā galva atdalās un lido medījuma virzienā kā indīgs pašvadāms lādiņš. Kad galva ieduras mērķī (bieži vien seškājī), šautra raida virkni spalgu signālu. Tie ļauj ķermenim (nu jau aklam) orientēties, atrast un virzīties uz aizmestās galvas pusi. Joprojām atdalīti, dīvainie partneri nobauda medījumu. Kad paēsts, kakls noliecas, un matiem līdzīgu stīgu mudžeklis atkal savieno galvu ar ķermeni.
Itin kā jau ar to nebūtu gana, biologi bija pārsteigti, atklājot, ka ķermenis un tā šautriņai līdzīgā galva nav viena būtne ar vienu medīšanas paņēmienu. Šautra īstenībā ir ķermeņa "bērns" un saglabā simbiozes attiecības savu "māti", līdz tas ir par lielu, lai lidotu. Tad tas sapārojas, atdalās no mātes ķermeņa un pārvēršas par mazu, bet pilnīgu galvme- ti ar pēcnācēju galvas vietā. Palicis bez savas atvases-šautras, mātes ķermenis nespēj sevi pabarot un mirst. Šajā dīvainajā atjaunotnes ciklā, katra jaunā paaudze kļūst par smadzenēm iepriekšējai.
Tas viss varētu izraisīt tikai tīri akadēmisku interesi, ja vien nebūtu konstatēts, ka galvmeši ir nāvējoši kolonistiem. Daudzi ir miruši mokošā nāvē pēc galvmeša dzēliena.
Ir zināms, ka navi mednieki ir izvilkuši šautru no mirušā mātes ķermeņa un vēlāk to efektīvi izmantojuši par ieroci.
ierīvējas ar lapas sulu, kas tgādina galvmeša smaku, lai atvairītu >rukumus.
plašāk lietotais nosaukums:
Zinātniskā klasifikācija: Scorpiobattus volansiijeb "lidojošais skorpiona sikspārnis".
izplatības vide: tropu mežu lapotne.
anatomija: caurspīdīgi ilkņi un nagi, biolumi- niscence spārnu membrānas malās un uz vidukļa. Garš dzelonis kā skorpionam. Mazs smadzeņu dobums. Četras acis.
Par spīti nāvējošajiem astes dzeloņiem daži navi izturas pret dzeloņsikspārņiem kā pret mīļiem mājdzīvniekiem. Navi, klakšķinot mēli, var pasaukt tos nolaisties uz rokas vai pleciem un apēst augli no navi rokām
dzelonsikspārnis.
Navi nosaukums: riti.
iztikas ekoloģija: nakts gaisa plēsoņa, visēdājs. Ēd, atrodoties koku lapotnē, pārsvarā grauzēju lieluma radījumus, ķirzakus un augļus. Parasti ēd vienatnē, taču pulcējas barā, lai notvertu lielāku medījumu, piemēram, nelielu seškāji.
izmērs: spārnu platums 1,2 metri.
Šim neģēlīgajam gaisa plēsoņam ir augsti attīstīta vizuālās orientēšanas sistēma. Tomēr par spīti šai organiskajai "inteliģencei" to mazais smadzeņu dobums un smadzeņu garoza kavē to dabiskos izdzīvošanas mehānismus. Neraugoties uz nemitīgu slaktiņu, šie radījumi turpina lidot automātisko ieroču uguns krusā, kas aizsarā Elles vārtu teritoriju.
r
Dzelonsikspārnis
f
Dzeloņsikspārņu niecīgās smadzeņu spējas padara tos par regulāru medījumu tādiem lielākiem plēsoņām kā banšijas. Taču to neticamie kopošanās paradumi nodrošina nemainīgu populāciju.
Sturmbīsts
PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: sturmbīsts. NAVI NOSAUKUMS: talioang.
ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Bovindicum monoceriijeb "zilā ragainā govs".
IZPLATĪBAS VIDE: pārceļojošs dzīvnieks, kas mitinās mitrās vietās un upju deltās.
ANATOMIJA: masTvs, bifelim līdzīgs ganāmpulka dzīvnieks ar sešām kājām un indigo un oranžu krāsu. Galvaskausam ir viens liels kaulveida raga izvirzījums virs acīm. Izvirzījumi mēdz būt sarkanīgā vai oranžā krāsā ar zilām rievotām strīpām.
IZTIKAS EKOLOĢIJA: zemes dzīvnieks, kas pārtiek no zāles, krūmiem un dažādām sēnēm. Ragveida žokļa izvirzījums izmantojams kā arkls sakņu, kūniņu un citas zem zemes atrodamas barības uzrakšanai.
IZMĒIIS: vidēji 6 m garumā, līdz 4,5 m augstumā. Sver aptuveni 900 kg.
Sturmbīsts ir viens no galvenajiem dzīvnieku produktu avotiem navi klanam. Tāpēc navi kultūra centrējas ap sturmbīstu. Liels skaits dažādu klanu cildina šā dzīvnieka labās īpašības ar audumfem, mūziku, dziesmām, dejām un mākslu.
Sturmbīsti ir bara dzīvnieki. Viņi ir ārkārtīgi sabiedriski un ļoti aizsargā savus mazuļus. Viņi arī uzmana savu teritoriju un pulcējas barā, lai stātos pretī ikvienam iespējamajam plēsoņam. Kad plēsoņa ir pārāk liels vai to ir pārāk daudz, tie panikā metīsies bēgt, bieži vien sadaloties mazos pulciņos, lai būtu vieglāk izvairīties.
Tēviņi parasti ir par 15% lielāki nekā mātītes, un tiem ir lielāks sānu kauls uz muguras. Tēviņam ir arī dramatisks augšējais rags, kas tiek izmantots pašaizsardzībai un cīkstiņos ar citiem buļļiem par
H D
z D 0 JJ D
in
To smadzeņu masas proprocija attiecībā pret ķermeņa svaru ir maza, un šiem radījumiem ir lēna reakcija. Bieži vien mazuļi, vecie un kroplie i ir medījums lielākajiem un ne- ^Ē gantākajiem plēsoņām, pie- ^^ mēram, odžvilku baram, ^fl tanatoram un šad tad leonopteriksam.
■n
D C
z 2
mātīti.
Slikta redze tālumā. Bet dzirde un oža ir asa. Ir novērots, ka tie izbīstas no plēsoņas, kas atrodas i vairāk nekā 3 km attālumā pret vēju. I k- Ji
m "rWAr s-KAA-A "vA^t^As"
vA^feL šA"As\ tĀPA S-KA^A *teHtes A/AV
Medību dziesmas