iztikas ekoloģija: lielākoties nakts gajēdājs, ļoti stratēģiski medī baros, kuriem iedalīta teritorija vairāk nekā 480 kvadrātkilometru platībā. Unikālie smilksti, kas līdzīgi koijotu radītajiem, un čūskveidīgie šņācieni, kā tiek uzskatīts, pauž ar medībām saistītu informāciju.
IZMĒRS: vairāk nekā 2 metrus garš un vairāk nekā 1 metru augsts.
Būdams ar sešām kājām un tievu, spēcīgu rumpi, odžvilks ir pieradis ātri apgūt plašu teritoriju, meklējot medījumu. Smadzeņu masas proporcija attiecībā pret ķermeņa svaru pieaugušam odžvil- kam norāda uz augsti attīstītu mentālo darbību, tēlu pazīšanu un komunicēšanas spējām.
To asredzīgās, inteliģentās acis ar zaļu nokrāsu redz vienlīdz labi kā naktī, tā dienā. To redze tālumā ir viduvēja, taču dziļuma uztvere ir teicama. Ožas ziņā tas atpaliek vienīgi no tanatora (vadoties no tā nelielā skaita dzīvnieku, kas līdz šim ir novērtēti). Tiek uzskatīts, ka odžvilks spēj sajust medījumu no vairāk nekā 8 km attāluma. ^
TOC \o "1-3" \h \z Tikai pavisam nedaudzi plēsoņas (tai skaitā, kalnu banšija) mē- j)
ģinās uzbrukt odžvilkiem, kas gandrīz vienmēr pārvietojas barā un Z
pāris sekunžu laikā var sakārtoties saskaņotā medību komandā. q
Šķiet, ka bars nodod informāciju par potenciālo medījumu vai plē- jj
soņu ar mīmiku, ķepu žestiem un skaņām. jļļ
Odžvilki medī mazās grupās, komunicējoties ar īsiem koijotvei- JJJ
dīgiem rējieniem un smilkstiem. To ķepas, kas ir līdzīgas kā primā- j
tiem (ar atvirzītiem īkšķiem), ļauj tiem gan kāpt kokos, gan piela- C
vīties pa zemi, tādējādi tiem ir trīsdimensionāls "medību lauks". *
Pielavoties medījumam, odžvilks, pieplakdams zemei vai karādamies zaros, spēj radīt iespaidu, ka ir mazāks nekā īstenībā. Šādi j\j
paslēpies, odžvilks var pietuvoties medījumam, kas neko nenojauš, līdz pāris metru attālumam un tad ar biedējošu veiklību uzbrukt. (Kāds biologs šo graciozo, bet draudīgo kustību nosaucis par "šķidro tumsu".)
Odžvilka mazulim jau mēnesi pēc piedzimšanas jāmedī pašam. Tomēr mazuļi ātri nobriest un jau sestajā mēnesī ir sasnieguši pusi no pieauguša odžvilka lieluma. Tai laikā tiem jau ir visi zobi un žokļu muskuļi jau ir gandrīz nobrieduši. Odžvilka žokļi var izdarīt 4 kg spiedienu uz kvadrātcentimetru, kas ir gana daudz, lai bez pūlēm pārkostu kaulu vai pat akmeni.
I I I
^Cilvēkveidīgais satvēriens ļauj odžvilkiem I medīt gam tropu meža lapotnē, gan | uz zemes. Navi godā šo dzīvnieku par . attīstīto inteliģenci, ziedošanos baram un ' stiprajām ģimenes saitēm. L ________
HA^ts X
e.
Bolās
PIELIETOJUMS: kaju sapīšanas ierocis1 medībām.
IZMĒRS UN SVARS: parasti vairāk nekā 1 metru garumā, svars 1 kg.
MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: bolās bumbas ir izgatavotas no ļoti pamatīgi nopulētām mazliet ovālas formas sēklām; tās ļoti viegli iekļaujas ar Mājas ģ koka motīviem pītos maisiņos, kas taisīti no augu šķiedrām. Bolu aukla aptīta ap iekšējo malu.
Prasme lietot bolās, kas ietver precīzu virves mešanu līdz pat 10 m tālumā, ir neatņemama navi dzīves daļa. Bērni jau no mazotnes, vēl ilgi, pirms paši piedalās medībās, apgūst šo māku. Bolās ir vienkāršs ierocis, ar kuru, ja to pareizi lieto, var notriekt no kājām aulekšojošu sturmbīstu. To lieto, lai novērtu medījumu un aizsar-1 gātos no dzīvnieku uzbrukuma. Navi lieto šo ieroci tad, kad vēlas sagūstīt, nevis uzreiz nogalināt dzīvnieku (odžvilkus, piemēram, vienmēr, kad ir iespējams, cenšas notvert, pat ja tie uzrūk). Bolām ir āķi, kas aizķeras aiz virves, kad ierocis aptinies ap dzīvnieka kājām.
Vimpeli
PIELIETOJUMS: dažadu navi klanu vizuālā atpazīšana, lieto gan ceremoniāliem, gan praktiskiem nolūkiem.
NAVI NOSAUKUMS: u'imi.
IZMĒRS UN SVARS: dažāds.
MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: augstvērtīgi izrotātas dzīvnieku ādas, kas piestiprinātas pie koka rāmja. Var arī piestiprināt pie bruņzirgu un banšiju iemauktiem.
4
TJ D
Z □
0 JJ I
in ■n D C
z
D
rij ui
Tāpat kā transparenti un karogi uz Zemes, navi klana vimpeļi tiek lietoti kā gan kā pazīšanās, gan kā klana lepnuma zīmes, bet kaujas laikā kā norāde uz pulcēšanās vietu. Smalkie attēli, kas rotā vimpeļus, norāda uz klana nosaukumu. Šie attēli var kalpot par iedvesmas simbolu smagā brīdī. Attēli atspoguļo klana vienojošo tēmu vai īpašu lepnuma avotu. U'imi hujuticaja, piemēram, ir pazīstami ar milzīgo mīestību un cieņu pret odžvilkiem.
NVfflMAS fiora
Augu pasaule uz Pandoras ir dīvaina, pat fantastiska. Taču daži augi ir pārsteidzoši līdzīgi tiem, kas atrodami uz Zemes. Augu pasaules dažādība, kā arī izmēru un sarežģītības apjoms norāda, ka uz Pandoras, t<5pat kā uz Zemes, valda dabiskā atlase. Vides faktori, tādi kā radiācija, ūdens, atmosfēras gāzes un gravitācija, ar ko sastopas augi uz Zemes, ir sastopami arī uz Pandoras, lai gan to īpašības, kā norāda pastāvošā augu pasaule, ir ļoti atšķirīgas. Atmosfēra uz Pandoras ir blīvāka nekā uz Zemes — oglekļa dioksīda koncentrācija ir lielāka un sēr- ūdeņraža un ksenona līmenis paaugstināts. Gravitācijas spēks ir vājāks, savukārt pavadoņa magnētiskais lauks — neticami spēcīgs. Pandoras augu pasaules evolūciju noteikuši visi šie faktori.
Tāpat kā uz Zemes, arī uz Pandoras augi reaģē uz gravitāciju, lai gan uz Pandoras tās spēks ir vājāks. Līdz ar to augiem raksturīgs gigantisms un tipiskā augšanas orientācija — stublājs aug uz augšu, bet saknes uz leju — ne vienmēr īstenojas. Garākie koki uz Pandoras ar tās zemo gravitāciju sasniedz daudz ievērojamākus augstumus, savukārt uz Zemes tos ierobežo augstums, līdz kuram vadaudi spēj piegādāt ūdeni. Magnētiska lauka un jonizētās radiācijas klātbūtne nosaka augšanas reaģēšanu uz šiem stimuliem, attiecīgi dēvētiem par magnetropismu un radiotropismu. Līdzīgā veidā citi augi ir magnetonastiski, kas nozīmē, ka to kustība reaģē uz Pandoras magnētisko lauku. Šīs unikālās parādības liek tigmotropismam, ierastai reakcijai uz kontaktu, kas sastopams gan uz Zemes, gan Pandoras, izskatīties salīdzinoši neinteresantam.
Lai gan Pandoras augiem piešķirti dažādi ierasti latīņu valodas nosaukumi, izmantojot uz Zemes pieņemto standarta terminoloģiju bioloģiskiem organismiem, to sistemātiskā klasifikācija paliek noslēpums. Daži augi šķiet visai vienkārši vai pat primitīvi, turpretī citiem piemīt fantastiskas, šķietami augsti attīstītas piemērošanās spējas īpašajiem Pandoras apstākļiem.
Visintriģējošākā ir to dzīvības formu klātbūtne, kurām piemīt gan augu, gan dzīvnieku pazīmes. Šiem zooaugiem (jeb sarunvalodā "dzīv- augiem") ir sākumstadijas nervu sistēmas, kas piešķir tiem sava veida organisku inteliģenci, kāda piemīt primitīviem dzīvniekiem. Šis atklājums turpina mulsināt un sajūsmināt biologus un botāniķus, kuri ir spiesti pārvērtēt savus pieņēmumus par dzīvības mehānismiem.