Es lielākoties uzturos savā kaktā, ja jūs tas interesē. Esmu tāds pats kā jūs — notrulinājies, aptaukojies parazīts. Bet, ja agrāk dzīve ritēja bezjēdzīgi un bezmērķīgi, taa tagad ir "mērķis". Pārsteigts un apjucis es iemīlējos. Izcilā ksenobo- tāniķe doktore Greisa Augustīna (viņu uzskata par Pandoras Čārlzu Darvinu) kļuva par manu vadoni un gaismu. Es rīkojos viņas dēļ — vienmēr viņas dēļ.
Pateicoties viņai, manī pamodās Pandora. Es sāku sapņot. Lielākus sapņus nekā mana stanaarta izmēra istabele, neierobežotus un pievērstus tai vietai tālu aiz mūsu karstajām, azeltenajām debesīm, tur — uz zili melnā zvaigžņu ceļa virs Zemes.
Mani apbūra tās vietas maģija un noslēpumainība, cerība un ticība gudrajam garam, kas caurvij Pandoru. Šis gars ir radītājs un sākums visu dzīvo radību svarīgajai savstarpējai saistībai. Tas nav mīts. Nedz arī uzskats, kas radies no nepamatotas ticības. Uz Pandoras visu apdzīvo vieno viena liela patība. Tā plešas
pazemē kā sarežģīta sakņu sistēmā, kas ffdzinās nervu ceļiem cilvēku smadzenēs. Katrs koks šajā sistēma ir atsevišķa smadzeņu šūna vai dendrīts. Un visas savienotās saknes… tās ir sinapses. Viens liels saprāts, kas pārklāj visu Pandoru.
Navi šo garu dēvē par Eivu. Vai ŠT Eiva ir saprātīga? Tā šķiet. Bet viņa affzāk ir tāds kā biointernets. Viņa ir atmiņu glabātāja, kolektīvā apziņa, precīzi svari. Viņa uztver visu to dzīvo būtņu domas un jūtas, kas aomā un jūt. Viņas uzdevums ir līdzsvarot sistēmas veselumu, to, kas ir pilnīgi neatkarīgs, bioloģiski dauazvei- dīgs, pašregulējošs un vienots.
Bet viņa ir ne tikai tīkls, jo viņai ir griba. Personība. Viņa vada, veido, aizsargā. Dažkārt viņa lielāka labuma dēļ upurē kaut ko, ko ml Eiva nenostājas neviena pusē; taču nav arī tā, ka Eiva katrā ziņā izglābs tevi. Viņas loma ir aizsargāt visu dzīvo un dzīvības līdzsvaru. Viņa gluži burtiski ir Māte Daba.
"Māt," dažkārt es izsaucos. Mūs ir pazudinājusi cietsirdīga alkatība, nevērība, mūsu lielā, nepārvaramā un nelokāmā muļķība.
Bet viņiem, protams, patīk, ka mēs esam tāai. Stulbi. Pusaizmiguši. Niecīgas affidzības dēļ paaevušies.
Neesiet tādi!
lepazīstiet savu ienaidnieku, iepazīstiet zemiskos neliešus, kas paverazinājuši Sauli un nosaka, kad ir diena un kad tumsa, kas kā Santaklauss nolemj, vai tu esi bijis labs vai slikts, kas ar nebarojošas pārtikas devām uzspiež pastāvīgu un neremdināmu izsalkumu.
Viņi ir jau minētā Resursu attīstības administrācija, jūsu draudzīgā kaimiņu me- gakorporācija, kurai ir tiesības uz mūžīgiem laikiem apzagt un izlaupīt kosmisko telpu… un arī personiski. RAA aizsākumi bija pieticīgi, tā tādās kā-mazs, nekaitīgs 21. gadsimta Silikona ielejas uzņēmums, ko finansējusi nauda, kas aizlienēta no draugiem un ģimenes. Šodien tā ir lielākā un vienīgā komerciāli orientētā organizācija Visumā, kurai ir monopoltiesības transportēt, iegūt vai ražot visus produktus uz minerāliem bagātās Pandoras, uz smalki veidotā pavadoņa, kas riņķo ap gāzes gigantu Polifēmu.
Iespējams, jūs nezināt pirmsākumus. Likumu un gravitācijas nekavēta, RAA sāka ar to, ka ieguva kontroli pār debesīm. Jau dažas desmitgades pēc tās izveidošanas ap Zemes pavadoni, Marsu un Saules sistēmas asteroīau joslu riņķoja simtiem rūpnīcu. Šīs rūpnīcas sāka no augšas uz Zemi liet indes. Jā, nemitīga indīgo vielu lietusgāze… tev uz galvas.
Nodrošinot arvien lielāku pieprasījumu pēc enerģijas, "Konsorcijs", kā to naidīgi iedēvēja, paplašināja savu ietekmi, atklājot uz Panaoras unobtāniju — vienu no visvairāk meklētajām, vērtīgākajām un ienesīgākajām jelkad atrastajām vielām, kuras vērtība ir lielāka nekā zeltam.
Atrodams tikai uz Panaoras, unobtānijs ir reti sastopams maisījums un "augstas temperatūras" supravadītājs. Istabas temperatūras supravadītājs ir bijis mūsdienu materiālu zinātnes "izfantazētais medījums". Zinātnieki ilgi ir kārojuši atrast vielu, kas spēj vadīt elektrību ar nulles pretestību istabas vai vēl augstākā temperatūrā, — pretstatā cilvēku zinātnes radītajiem šķidrajiem, ar hēliju dzesētajiem supravadītājiem. Unobtānijs ir kļuvis par Zemes ekonomikas mugurkaulu. Visu ar unobtāniju saistīto, sākot ar ieguvi un beidzot ar izplatīšanu, kontrolē RAA.
RAA, kā jūs jau zināt, pelna naudu. Daudz naudas daudziem cilvēkiem. Tai ir miljoniem akcionāru, un pašlaik tā ir vecākā un ienesīgākā no kvazivalstiskajām administratīvajām vienībām (KVAV). Gluži kā strauji progresējošs vīruss tā ir ietie- kusies mūsu dzīvēs. Tas ir, ja to, kā mēs eksistējam un mitināmies šeit, uz Zemes, var nosaukt par "dzīvi".
Bet mūslaiku pastāvīgajā krēslā uz Zemes es jūtu vāju cerību. Es aizveru acis un iztēlojos izirušu mākoņu strēles un vijumus, kas virpuļo ap kalniem, kuri lidinās — jā, lidinās — tirkīza krāsas debesīs. Klintis, dažas vairāk nekā sešpaasmit kilometru platībā, kā gubu, slāņu, spalvu un lietus mākoņi turas simtiem metru virs zemes. Un ūdenskritumus, kas iztek plakankalnu virsotnēs un kā dārgakmeņu kaskāae šķērso stāvas klintis, tad sašķīst šļakatās saplaisājušos geizeru dibenos… tikai ar kājām gaisā.
Debesīs kā zibsnījošu pelnu druskas redzamas putniem un sikspārņiem līdzīgas dažādu izmēru lidojošas radības. Dažas būdamas spilgtā krāsā, tās līdzinās ļoti tumšsarkanām svītrām, kas šķeļ kristālu. Tālu lejā, Pandoras plašajos un zaļojošajos līdzenumos, kaleidoskopisks sturmbīstu ganāmpulks — aesmitiem tūkstošu dzīvnieku liels — sāk lēnu un smagu pārceļojumu, kājām radot bungām ffdzīgas skaņas.
Es dzirdu, kā šīm skaņām cauri vijas meditatīvā navi dziesmas dūkšana, aicinot klanu atgriezties mājās.
Un tad es redzu, ka mūsu izpostītā Zeme ir atjaunota un atdzīvināta. Okeāni atguvuši zilo krāsu, pasaule ir nomazgāta tīra un sākusies no jauna. Kāda tā savulaik bija. Es nespēju nedomāt par to, vai tikai Eiva sev par briesmām nav saukusi mūs, lai varētu izglābt Zemi.
Mūsu tuvākais kosmiskais kaimiņš ir Kentaura Alfa sistēma 4,37 gaismas gadu attālumā no Zemes. Lai gan izskatās, ka tā sastāv no vienas zvaigznes, sistēma īstenībā ir trīsdaļīga, un tajā ietilpst divas Saulei līdzīgas zvaigznes — Kentaura Alfa A un Kentaura Alfa^B, kā arīsarkarlais punduris Kentaura Alfa C. Tās lielākā daļa — Kentaura Alfa A Geb astronomu valodā KAA) ir Pandoras — liela pavadoņa, kas riņķo ap Polifēma planētu, — Saule.
Pandoras tuvums Polifēmam un abiem pārējiem pavadoņiem izraisa siltuma uzplūaus, kas palielina strauju kontinentu dreifēšanu. ^ Tas rada spēcīgu vulkānismu un rada lūzumus lielās kontinentālās zemes platībās, padarot mērenus Pandoras laika apstākļus. Uz tās atrodama unikāla viela "unobtānijs". kura supravadītāja magnētiskās īpašības ir palīazējušas rasties milzīgam aauazumam ģeoloģisku veidojumu, tai skaitā slavenajiem Alelujas kalniem un Akmens arkām. Par spīti svešādajai ainavai uz Panaoras ir tādas pašas ielejas, kalni, pludmales un ezeri kā uz Zemes. Pandoras nesabojātais skaistums ir aizrāvis aaudzu zemiešu iztēli.
Kentaura Alfas sistēmas atklāšana un turpmākā izpēte ir viens no lielākajiem zinātnes sasniegumiem. Taču īstais dzinulis, kādēļ cilvēki sāka doties uz Pandoru, ir unobtānijs. Un tieši šīs vielas dēļ Resursu attīstības administrācija un to pārstāvošie kolonisti joprojām tur paliek par spīti briesmām.