Šī kaķauss uzvedība ļāva ksenobotāniķiem atklāt šos savādos radījumus, kas balansē uz evolucionāras robežas starp augu un dzīvnieku.
HUTVE instruments
PIELIETOJUMS: dekoratīva, muzikāla rotaļlieta bērniem. NAVI NOSAUKUMS: hufvejeb vējš.
MATERIĀLI UN PAGATAVOŠANA: iemuti pagatavota no zāles stiebra vai slaidas lapas. Plēšas ir dobi zari, kuros dažkārt izveidots caurums.
Lai atskaņotu mūziku, hufve instrumentam nepieciešama gaisa plūsmas kustība. Piemēram, iemutis ir vienkāršs zāles stiebrs vai lapa, kas tiek vaļīgi turēts starp pirkstiem vai zobiem. Kad uz to pūš gaisu, smalkā auga strēmele strauji vibrē, radot augstas skaņas svilpienu.
Bieži tiek izmantots kaķauss augs. Dažādu izmēru lapas var tikt piestiprinātas pamatam un spēlētas ar koka nūjiņu vai pūšot, kas liek gaisam iekšā vibrēt un radīt mūzikas skaņas. Lapā iepildīts ūdens samazina gaisa apjomu un maina skaņu ļoti līdzīgi kā muzikālās pudeles, ko spēlē uz Zemes. Ārkārtīgi prasmīgs spēlētājs var atskaņot vienkāršu melodiju, tomēr lielākoties instruments tiek izmantots, lai iedzīvinātu saviesīgās dejas ar īsiem, bet regulāriem svilpieniem.
Tiklīdz navi bērni to spēj, viņi sāk apgūt prasmes, kas tiem būs nepieciešamas, lai izdzīvotu kā pieaugušie. Daudz spēju viņiem tiek mācīts, izmantojot vienkāršotas dziesmu versijas, ko izpilda pieaugušie. Bieži rotaļas ar dziesmu, psalmu un ritma pavadījumu māca reālas prasmes, piemēram, medīšanu, jāšanu, uguns iekuršanu, aušanu un ēdiena pagatavošanu.
Daudz dziesmu attiecas uz augu un dzīvnieku dzīvi navi pasaulē. Caur tām bērni iemācās Pandoras ekoloģiju: kuri radījumi ir draudzīgi un kuri ne, ko var ēst un no kā jāizvairās, un to, ka katrai dzīvai būtnei jāizrāda cieņa. Citas dziesmas, ko dzied vecāki un bērni ģimenē kopā pavadītā laikā, māca par navi mitoloģiju un vēsturi, kā arī ciešo navi un viņu planētas saikni.
Rozā pseidocēnija
PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: krūzes augs.
NAVI NOSAUKUMS: jomioangjeb "dzfvnieku ēdājs".
ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Pseudocenia rosea. Nosaukumu ieguvusi, pateicoties līdzībai ar Zemes krūzes augu saracēniju un rozā nokrāsai. Pieder vienai ģintij ar bruņzirga krūzes augu un lapu krūzi.
BOTĀNISKAIS APRAKSTS: liels, skaists gaļēdājs augs krūzes formā bāli rozā lavandas krāsā. Satur bagātīgu nektāru, kas pievilina mazus dzīvniekus.
AUKSTUMS: izaug 5 līdz 6 metrus virs zemes.
PLATUMS: 1,5 līdz 2,5 metri platākajā vietā.
EKOLOĢIJA: dzīvnieki iekļūst augā, tiek ieslodzīti tā kausā un var virzīties tikai lejup. Enzīmi, kas atrodas auga ķermenī, sagremo dzīvniekus, lai iegūtu barības vielas.
Krūzes augs ir viens ita trim lieliem'kausa formas au« giem, kas zināmi eksistējam uz Pandoras, un lielākais gaļēdājs augs, kas zināms cilvēkam. Tā vienīgā lielā lapa ir izveidojusies par milzīgu kausa formas cauruli, kas pamatnē tiek atbalstīta ar nelielām saknēm. Augam ir neliela sakņu sistēma, un lielāko barības vielu devu tas iegūst no mazu dzīvnieku sagremošanas, nevis uzsūcot tās no augsnes. Dzīvniekus pievilina nektārs, un tie ielien cauruļveida augā, no kurienes tie nespēj izkļūt stīvu, lejup vērstu matu dēļ. Iekšienē tie noslīkst šķidrumā, kas krājas kausā, un gremošanas enzīmi sadala dzīvnieku audus, ko augs uzsūc sevī.
Milzīgie kausi ir gana lieli, lai iesprostotu cilvēku. I Navi bērni par briesmām, ko rada krūzes augs, | ļoti ātri iemācās no dziesmām, ko tie pavada ar jautru, gandrīz komisku deju.
"tFsrtpAs pAr« eA^e vATKAJ?
Augstā pseidocikadeja
PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: cikadeja.
NAVI NOSAUKUMS: tsiorinavlljeb "miltu sēklas augs".
ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Pseu- docycas altissima. Nosaukumu ieguvusi, pateicoties līdzībai ar cikadejām uz Zemes, pamatnozīme "garš".
BOTĀNISKAIS APRAKSTS: vizuāli identiskas Zemes cikadejām. Augsts, kokveidīgs sēklaugs ar diženu lapu vainagu virsotnē. Dod lielus atvērta veida čiekurus, kuros atrodamas apaļas, zaļas sēklas.
EKOLOĢIJA: stumbrs noklāts ar simbiotis- ku anemonoīdei līdzīgu organismu, kas uzsūc slāpekli un nodrošina tā piekļuvi augam. Pastāv hipotēze (plaši noraidīta), ka Pandorā tas ticis ieviests ar meteora starpniecību no Zemes.
ETNOBOTĀNIKA: sēklas tiek izspiestas, lai atdalītu nervu toksīnus, un tad samaltas, lai iegūtu miltus.
Pandoras cikadeja ir ļoti līdzīga cikadejām, kas visur sastopamas tropos uz Zemes. Cikadeja ir sens sēklaugs, kas Zemes fosilijās atrasts un fiksēts kā 280 vai pat 325 miljonus gadu sens. Šie augi bija plaši izplatīti dinozauru laikmetā.
Lai gan ir iespējams, ka identiskas dzīvības formas attīstījušās uz divām dažādām planētām, ģeoloģiskās un atmosfēras atšķirības starp Zemi un Pandoru ir likušas aizdomāties, ka cikadejas tika nogādātas uz Pandoru no Zemes, iespējams, ar meteoru, kas atšķēlies no Zemes Jukatanas asteroīda uzlidojuma laikā. Tomēr, ņemot vērā notikumu vikni, kam būtu vajadzējis risināties, lai tas būtu noticis, lielākā daļa ksenobotāniķu un astronomu apstrīd šo teoriju.
j
Cikadejas uz Pandoras dzīvo ciešā kontaktā ar slāpekli pārstrādājošiem organismiem, kas atgādina anemonoīdes un aug uz to stumbriem. Tās neuzņem toksīnus audos tā, kā to dara Zemes cikadejas, un to sēklas navi var izmantot kā pārtiku, kā arī samalt, lai iegūtu miltus. \ ■
Tā kā uz Zemes cikadejas kļuvušas par retumu, botāniķi pēta iespējas eksportēt paraugus no Pandoras. Slāpekļa pārstrādāšanas lomu pildītu to saknēs esošās zilaļģes tāpat kā Zemes cikadejām, kamēr simbiotiskās anemonoīdes Zemes atmosfērā nespētu attīstīties. Šīs aļģes ražo nervu toksīnu, kas var radīt Lū Gēriga slimībai līdzīgus simptomus. Tomēr auga daiļums un retums to joprojām var padarīt par iekārojamu stādu tirgū.
-ka spora a^
TJ D
z □
0 31 I
in ■n r o
J)
L Ј
U)
^a^pa .aVama'
Pandoras augu un i
dzīvnieku ieviešana
uz zemes
21. gadsimtā uz Zemes augu, dzīvnieku, mikrobu un citu organismu izplatība bija ierasta parādība globālās tirdzniecības un ceļošanas dēļ. i Daudzu eksotisku organismu ieviešana jaunās teritorijās uz Zemes tika veikta ar iepriekšēju nodomu, lai izmantotu tos barībai, šķiedru un ku- ļ rināmā ieguvei, kā mājdzīvniekus vai citiem mērķiem. Savukārt daļa organismu ieviesās nejauši, un dažas bez nolūka ievestās sugas tika brīvībā, naturalizējās un izplatījās tālu no ieviešanās sākotnējās vietas, ja jaunā vide bija labvēlīga un nebija nekādu dabisko ienaidnieku. Lai gan šīs invāzijas bija šķietami labdabīgas, tās pamatīgi ietekmēja iedzimto bioloģisko daudzveidību un mainīja dabiskās ekosistēmas uz visiem laikiem.
Daudzas sugas iekārtojas jaunajās dzīvesvietās un paliek neatklātas gadiem, turpinot izplesties, kamēr citas jau no sākuma tiek uzmanīgi novērotas un regulētas. Zināmie ieceļojušie augi un eksotiskie kaitēkļi var nokļūt valdības uzmanības lokā, un federālajām, štatu vai vietējām jurisdikcijām tiek dotas pilnvaras pasargāt teritorijas no jaunām invāzi- jām, kā arī izskaust esošās.
Tas pats attiecināms uz Pandoras augiem un dzīvniekiem, ja tie kādreiz tiks atvesti uz Zemi. Pat ja tie izdzīvotu, to ietekme uz Zemes vidi, floru un faunu nav paredzama, līdz tiktu veikti apjomīgi pētījumi. Vēsture ir pierādījusi, ka pat vienkārši mikroskopiski slimību organismi, ievesti jaunā, uzņēmīgā vidē, var nodarīt postījumus iedzimtajām sugām un cilvēkiem, līdz ar ko jauninājums visdrīzāk nav riska vērts.