Выбрать главу

■ ku^u ras ta'rfc^fesiĒ'm^aa

■kca/rp^MĒru vtsus -KcHt^ctA^s ^AsĀ+^H^s, -KAs sAisrīn AP ^A^P^AS Au^U _ ?asauL i. -KAs vAP rAin^r.HuMs

r^i-Afcrits. rr *rs4<A venrs.

pseidopentes korallis

plašāk lietotais nosaukums: dakterons.

navi nosaukums: jomhi'angjeb "mazu dzīvnieku (kukaiņu) ēdājs".

zinātniskā klasifikācija: Pseudopenthes coralis. Nosaukumu ieguvis, pateicoties līdzībai ar nepentēm, kukaiņēdājiem augiem uz Zemes, un jūras koralli.

botāniskais ai'iiāksts: lapains vīteņaugs ar smalki izveidotām, kukaiņu notveršanai pielāgotām lapām. Košs zieds ar izliektu, korallim līdzīgu uzbūvi, kas izdala aromātu, pievilinot kukaiņus.

Augstums: aptuveni 60 cm.

platums: aptuveni 60 cm.

ekoloģija: vīteņaugs, kas sakņojas zemē un uzkāpj lielā augstumā, balstīdamies uz kokiem.

Dakterons ir līdzīgs uz Zemes labi pazīstamam kukaiņēdājam augam

nepentei, vienam no krūzes augiem. Tāpat kā vārdamāsai arī dakte-

ronam ir liela lapa, .izveidojusies kā nokarens kauss ar cietiem, lejup i • «

vērstiem matiem iekšpusē, kas pasargā no jebkura notvertā kukaiņa izsprukšanas caur virsotni. Citas auga iapas ir vienkāršākas, platākām malām, lielākoties zilā krāsā.

Dakterona zieds ir sarežģīti veidots ar diviem lieliem, izliektiem pie­dēkļiem, kas paceļas no tā pamatnes. Daudzās poras uz šiem piedēk­ļiem liek tam izskatīties kā jūras korallim. Šie koši zilie veidojumi izplata jauku aromātu, kas šķiet pievilcīgs kukaiņiem. Kad tie, smaržas pievi­lināti, nosēžas uz lapas kausa un ielien iekšā meklēt barību, augs tos nekavējoties iesprosto un sagremo.

Dakterona efektivitāte kukaiņu izķeršanā uz Pandoras tiek plaši iz­mantota. Augu stādi tiek dēstīti dzīvesvietu tuvumā, kur tie iesakņojas un izaudzē lapu kausus, kas uztur vidi tīru no dzeļošiem kukaiņiem. Tas var būt noderīgi ekvatoriālos reģionos uz Zemes.

' Tiek izplatīts un izmantots dzīvesvietu ' tuvumā kā dabisks kukaiņu iznīdētājs. '

Kandelas balons

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: pieneņkoks.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Candea inflata. Pamatnozīme "dzirkstīt". Nosaukums arī piepūstā stumbra dēļ.

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: liels koks ar piepūstu stumbru, smalki izstrādātu mizu un garām, slaidām lapām, kas koka vainagā izkārtojušās pudurī. Stumbrs bagātīgi ražo sveķus, kas uzkrājas lapu galos. Kad sveķi sakrāju­šies, lapu gali spoži spīd, norādot, ka tie drīz atdalīsies.

AUGSTUMS: 12 līdz 15 metri.

PLATUMS: slaidais stumbrs ir 0,5 līdz 1 metru plats. Koka vainags sasniedz 3,5 līdz 4,6 m platumu.

liKULOĢIJA: pilda būtisku ekosistēmas funkciju, uzsūcot atmosfēras toksī­nus, kas savienojas ar auga eļļām un veido sveķus.

ETNOBOTĀNIKA: navi ievāc sveķus un izmanto tos kā līmi.

Pieneņkoks ir liels, stalts koks, kas izskatās pēc brīnumsvecītes. Tam nav zaru, un visas lapas izvietojušās pudurī koka vainagā. Cauruļveida la­pas ir garas un slaidas, un to elastīgās uzbūves dēļ šppojas ajī pavisam vieglā vēsmā. Pieneņkoka miza ir smalki izstrādāta un nobruņota, lai pasargātu sevi no kukaiņiem un dzīvniekiem, kas to varētu izrobot.

Pieneņkoks uzkrāj atmosfēras gāzes un savieno tās ar ēteriskajām eļļām, lai ražotu sveķus — sarežģītu augu šķidrumu, ko var izmantot vi­sādos veidos. Augam tie kalpo kā aizsardzība pret kukaiņu nodarītiem bojājumiem un slimības izraisošiem organismiem. Pieneņkoks virza sve­ķus uz lapām, kuru galos tas uzkrājas matiem līdzīgos dziedzeros jeb trihomās. Naktī lapu gali spoži spīd, liecinot par sveķu klātbūtni.

Kad sveķi sakrājušies, tie tiek izvadīti no lapu galiem, no kurienes nolīst uz visa, kas atrodas apakšā. Navi savāc un izmanto sacietējušās sveķu lodes to dabiski līmējošo īpašību dēļ. Pieneņkoka sveķu paraugi ir nogādāti uz Zemes turpmākiem pētījumiem, lai novērtētu tā potenciā­lu kā jaunam plastmasas un/vai biodegvielas aizstājējam.

LtfeT«ia«a* «-ai *c«TI"M!TU •&Lct5/

Sulīgā ūdensalveja

Plašāk lietotais nosaukums : dapopets.

navi nosaukums: paivlljeb "ūdensaugs".

zinātniskā klasifikācija: Aleoparilus succutentus. Līdzīgs Zemes alvejai; vārds nozīmē "alvejai līdzīgs" un "gaļīgs".

botāniskais apraksts: augs ar blīvu stumbru un lielām, sulīgām lapām ar dzelkšņiem galos. Mazākas maisveidīgas, sulīgas, zaļas lapas klāj koka stumbru.

augstums: līdz 2,5 metriem augsts. platums: 1,5 metri.

ekoloģija: uz stumbra esošās sulīgās lapas uzkrāj ūdeni, un izslāpuši dzīvnieki tās apēd. Augšējās lapas izšauj dzelkšņus stumbra virzienā, kad novākts pārāk daudz lapu.

Dapopets ir neparasts augs, kas audos uzkrāj ūdeni. Auga lapas visā tā augstumā glabā sevīželejveida vielu, kurai, to uzklājot uz ādas, piemīt dziedinošas īpašības. Navi ar to mēdz remdēt apdedzinātu ādu, kā arī paātrina brūču un citu ievainojumu sadzīšanu. Lapas var arī samalt un lietot iekšķīgi, lai nomierinātu sāpošu vēderu un dziedētu citas zarnu kaites.

Gaļīgās, sulīgās lapas, kas aug uz stumbra, ir pildītas ar ūdeni un ir ļoti populāras navi vidū kā pārnēsājams ūdens avots. Navi novāc lapas un nēsā līdzi, lai izsūktu no tām ūdeni. Kad lapu norauj, tās vietā izaug jauna. Tomēr tās jāvāc uzmanīgi, jo augšējās la­pas laiku pa laikam izšauj dzelkšņus stumbra virzienā, ja pārāk daudz ar ūdeni pildītās lapas tikušas novāktas.

lai,

Krēmkūku kolonna

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: episots. NAVI NOSAUKUMS: pksornajeb "sprāgstošā sēkla". AUGSTUMS: 7,5 līdz 9 metri. PLATUMS: 1,5 līdz 1,8 metri pamatnē.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Croquembouche columnare. Nosaukumu ieguvis, pateicoties līdzībai ar deserta krēma kūkām un kolonnas formai.

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: garš koks ar šaurām lapām uz gariem zariem. Bagātīgi rotāts ar ziediem un lieliem, dzeloņainiem augļiem. Auglis sprāgstot izplata sēklas, klātas ar gļotām, kas pielīp visam, kam pieskaras.

*T't«<**As -Koa/i-

I:TNOBOTĀNIKA: sēklas ir ēdamas un garšīgas. Gļotas tiek ievāktas kā ādas atjauninātais. Milzīgs potenciālais tirgus kosmētikas un/vai rūpniecisko šķīdinātāju nozarēs.

Episots ir koks ar augsti attīstītu sēklu izkliedēšanas mehānismu, lai izkai­sītu tās tuvu un tālu. Lielie, dzelkšņainie augļi izaug no ziediem viscaur zaros. Kad tie nogatavojušies, tie atveras ar sprādzienu, izsviežot sēk­las visos virzienos. Seklas ir.klātas ar gļotainu vielu, jīdzīgu kā Spānijas

salveja jeb chia uz Zemes, ko 20. gadsimtā iz­mantoja, lai izgatavotu produktu vārdā "chia dzīvnieki", taču episota gļotas satur diezgan daudz skābes. Kad lipīgās sēklas nostiprinās, kur piezemējušās, piemēram, uz citiem ko­kiem, dzīvniekiem vai navi, skābās gļotas sāk šķīdināt virsmas ārējo kārtu. Tas rada piemēro­tāku vidi, lai sēkla pieliptu un sāktu dīgt.

Navi ievāc sēklas un gļotas, ko izmanto ādas atjaunināšanas procedūrās. Sēklas ir garšīgas un tiek izmantotas kā barības avots ar augstu proteīnu saturu.