Vielas-antivielas darbināti reaktori sākotnēji tika izstrādāti kā risinājums Zemes enerģijas deficītam un piesārņojuma problēmām. Taču bagātīgā, lētā saražotā enerģija tikai veicināja jaunu fabriku izveidi. Tas sekojoši radīja vēl lielāku Zemes gaistošo resursu izsīkumu.
Divdesmitā gadsimta nogalē Algers Vitzurs un Kada n'Goma uzbūvēja pirmo vielas-antivielas jaudas ģeneratora prototipu. Par spīti lieliskajam atklājumam abi zinātnieki šaubījās, ka viņu radītais ģenerators varētu noderēt kam mazākam par lielpilsētu; tam bija nepieciešamas milzīgas dzesēšanas sistēmas, lai uzturētu zemās temperatūras supra- vadošos magnētus, kas saturēja vielu-antivielu reakciju. Patiesi, pilnas divas trešdaļas no pirmā starpplanētu transportlīdzekļa bija veltītas jaudu ģenerējošām un dzesējošām sistēmām.
Tomēr sekojošā unobtānija atklāšana, kurš paliek supravadošs arī ļoti augstā temperatūrā, nozīmēja, ka vielas-antivielas reaktoram vairs nebija nepieciešamas apjomīgās dzesēšanas vienīteas. Tas palielināja ātrumu, kravas ietilpību un starpplanētu transporta spējas, kas sekojoši novedis pie Pandoras kolonizācijas.
PIELIETOJUMS: starpplanētu komunikāciju sistēma, šobrīd tiek izmantota saziņai starp Zemi un RAA telpām uz Pandoras.
APRAKSTS: komunikācijas sistēma bez laika nobīdēm, kas kļuvusi iespējama fizikas likumu nepilnību dēļ.
ViRSGAISMAS KOMUNIKĀCIJAS
Vēl nesen valdīja uzskats, ka informāciju nav iespējams pārraidīt ātrāk par gaismas ātrumu, jo tai jābūt vai nu taustāmā formā (piemēram, datu nesējs), vai pārveidotai kādā enerģijā (piemēram, īsu un garu lāzeru impulsu sērijās). Pierādīt pretējo nozīmētu apgāzt relativitātes teoriju.
Kad 20. gadsimta sākumā fiziķi sāka pētīt atsevišķas atoma daļiņas (protonus, neitronus, elektronus, muonus, neitrīno u.c.), viņi atklāja, ka šīs miniatūrās vienības nedarbojas atbilstoši klasiskajiem Ņūtona fizikas likumiem.
Tika izveidots jauns fiziķu, kvantu mehāniķu atzars, lai izskaidrotu |Q atomu daļiņu dīvaino uzvedību. Viena no jaunajām teorijām pamlii ka, radot divas "sajauktas" daļiņas, vienai daļiņai piemērots lielums i" tekmēs otras daļiņas lielumu, neraugoties uz attālumu starp tām.
Tomēr nosūtīt informāciju, izmantojot šo teoriju, nebija iespējams, |o nebija iespējams kontrolēt stāvokli, ko iegūtu pirmā daļiņa, kad tai bulu piemērots kāds lielums. Šo gadījuma elementu rezultātā nebija veida, kā iekodēt jebkuru informāciju otrajā daļiņā pēc lielumu piemēroSa» nas. Šis fenomens tika pētīts vairākos eksperimentos, un vienmēr dovu apstiprinošus rezultātus.
Zinātnieki atklājuši daudz fenomenu, kas sākotnēji likušies neiespn jami (dažādu veidu radioaktīva sabrukšana, elektriskās strāvas plūšan< i caur izolācijas materiāliem u.c.). Taču vēlāk tika atklāts, ka atomu cli i ļiņas var izkļūt cauri barjerām (fiziskām vai enerģijas līmeņa), kas teoro tiski nav iespējams. "Tunelēšanas" mehānisms, kas to izraisa, joprojām nav zināms, bet izskatās, ka to var statistiski paredzēt, pat ja tas ir gadi juma rakstura.
Pēdējās dekādēs fiziķis Ostins Makkinejs, Brodlonas Institūta pēt nieks, atklāja, ka, uz^iepjot intensīvu svārstīgu magnētisko lauku pirmajai sajauktajai daļiņai, parādās tunelēšanas efekts, kas spēj ietekmēt tās stāvokli lieluma piemērošanas laikā. Tas sekojoši uzreiz kontrolēja otras daļiņas stāvokli, kad tai tika piemērots lielums, neatkarīgi no tā, cik tālu tā atradās.
l Ziņas nosūtīšanas izi I ir aptuveni 7500 doln I bitu.
Tomēr tunelēšanas process bija tālu no ideāla. Daļiņa ieguva vēlamo stāvokli tikai vienā gadījumā no desmit tūkstošiem mēģinājumu. Pārējie 9999 bija gadījuma rakstura. Tomēr Makkinejs nebija apturams. Viņš izveidoja lielisku kļūdas labojošu kodēšanas shēmu un spēja sasniegt informācijas pārraides ātrumu 3 biti stundā. Visas pašreizējās virsgaismas komunikācijas ierīces ir balstītas uz viņa izgudrojumu.
Lidaparāts Valkīra
PIELIETOJUMS: kravas un darbaspēka transports starp orbītā esošiem starpplanētu transportlīdzekļiem un Pandoras virsmu.
OFICIĀLAIS NOSAUKUMS: SSTO-TAV-37 B klases lidaparāts.
NAVI NOSAUKUMS: shah-tell.
IZMĒRS: 80,03 m plats un 101,73 m garš.
KR AVAS IE111.PiBA: līdz 60 bruņotiem karavīriem, 25 PMP ierīcēm, 25 tonnām attīrīta unobtānija un/vai izejvielām.
DARBiBAS RĀDIUSS: 2000 km atmosfērā.
ĀTRUMS: atstājot Pandoras gravitācijas lauku, vairāk nekā 35 000 mezglu.
Valkīra ir tā saucamais "ar vienpakāpes ievadīšanu orbītā" (VPIO) star- patmosfēras lidaparāts (SAL) ar lielu kravas ietilpību. Valkīra ir aptuveni četru 20. gadsimta Zemes kosmosa kuģu izmērā. Valkīra un citi uz Pandoras izmantojamie lidaparāti ir nocietināti, lai pretotos plašajiem magnētiskajiem laukiem. Tās kravas platforma var uzņemt karaspēku, PMP ierīces, visu nepieciešamo munīciju un iekārtas, kā arī lielākas kravas, piemēram, specializētu laboratorijas aprīkojumu, ko uz Pandoras nevar saražot. Lidaparāta iekšiene atgādina zemiešu kravas lidmašīnu
ar tīklojumu, kas piestiprina kravu pie sienām, grīdā iebūvētiem rullīšu gultņiem, kas atvieglo kravas izkraušanu, slēģiem priekš PMP ierīcēm un sēdvietām RAA drošības spēkiem.
Tomēr tā svarīgākā misija ir attīrīta unobtānija transportēšana no Pandoras virsmas uz orbītā esošu starpplanētu lidaparātu. Bez šīs spējas cilvēku klātbūtne uz Pandoras būtu neliela vai pat neesoša. Tas ir arī vienīgais iespējamais transports uz mātes kuģi, tātad arī viens posms garajā ceļā atpakaļiiz Zemi. ' ' *
Valkīrai kā bultai iznirstot no debesīm, atmosfēra rada berzi, kas uzkarsē flīžu aizsargāto lidaparāta priekšgalu un trīsstūra formas spārnu svina malas. Tas pārslēdzas lēnas nolaišanās režīmā, tuvodamies nosēšanās ceļam, atgādinādams apgāztu metāla debesskrāpi bez logiem, kamēr nolaižas.
Valkīra traucas ar savu duālā režīma jaukto dzinēju tik spēcīgi, ka tā var aizbrāzties no Elles vārtiem līdz mātes kuģim mazāk kā 20 minūtēs; otro kosmisko ātrumu kuģis var sasniegt bez nepieciešamības daudzkārt riņķot ap orbītu, lai iegūtu inerces spēku.
Par spīti savam izmēram, Valkīras masa ir neliela, pateicoties fizelāžai, kas izgatavota no ārkārtīgi spēcīga nemetāliska, jaukta materiāla. Materiālam ir augsta stiepes izturība un tikai ceturtā daļa no permaloja svara, kas izmantots agrākos lidaparātos. Nozīmīgos virsbūves punktos izvietotas oglekļa šķiedras, kas maksimizē stabilitāti un palīdz uzglabāt degvielu.
Lidaparāta aizmugurē izvietoti divi izplūdes kanāli, un dzinēja kabīnes ir rūpīgi nodalītas no kravas zonas. Vismazāk radioaktīvie nodalījumi izvietoti paralēli kravas platformai.
Aizmugures daļā atrodas lūka, kas tiek nolaista, lai izkrautu lielus transportlīdzekļus un PMP ierīces. Gar garajām sienām izvietoti atliecami soli ar drošības spilveniem atsevišķiem pasažieriem. PMP ierīču statīvi divās rindās novietoti kravas nodalījuma vidū.
Zemes triecientransports
PIELIETOJUMS: triecientransports, kas paredzēts, lai atri pārvietotos pa nelīdzenu zemi kaujas operācijās.
OFICIĀLAIS NOSAUKUMS: ZTT (Zemestriecientransports) JL-723. IZMĒRS: 3,6 m garš un 1,2 m plats. I)AIIliĪHAS RĀDIUSS: 1050 km.
PIEZĪMES: zaldāti to dēvē par "Elles braucēju", jo šāvējam jāpaļaujas tikai uz bruņuvesti, kas to aizsargā.