PSIHOAKTĪVS. Zāle vai viela, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, lai mainītu garastāvokli un uzvedību vai lai radītu halucinācijas. Vairāki Pandoras radījumi, ieskaitot arah- noldus, satur psihoaktīvu indi.
SĒRŪDEŅI) ADIS. Bezkrāsaina, toksiska gāze, sastopama Pandoras atmosfērā. Viena no gāzēm, kuras dēļ kolonistiem nepieciešams izmantot eksokomplektu.
SKATOLOĢIJA. Dzīvnieku izkārnījumu pētīšana, lai iegūtu informāciju par to uzturu, ganībām un vispārējo veselības stāvokli.
iVIillĒ.IASTE. Aprakstošs apzīmējums astei, kas spēj tvert, piemēram, pro- lemūriem vai navi.
IINILTAIIŪNS. Navi ceremonija, kuras laikā topošais karavīrs uzņem psi- hoaktīvas vielas. Sekojošās halucinācijas navi uzskata par atklāsmēm. Līdzīgi meskalīna ceremonijām, ko izpildīja iedzimtie amerikāņi dienvidrietumu reģionos.
UPES AKLUMS lūKCHOCEttCIASIS). Aklumu izraisoša infekcijas forma, ko pārnēsā melnās mušas un izraisa nemato- de, kas cilvēka ķermenī var nodzīvot pat līdz 15 gadiem. Simtiem miljoni cilvēku ir inficēti ar šo parazītu.
VAKIIOI.AS. Augu un sēņu šūnu membrānas, kas rada nošķiltus nodalījumus, kas kalpo dažādām funkcijām, ieskaitot šķidrumu vai izvilkto tok- sīnu uzglabāšanu.
VIRSKĀRTA. Kalnrūpniecībā: augsne, akmeņi, dubļi u.c., kas sedz iegūstamos izrakteņus.
VilI.KĀNISMS. Vulkāniskas aktivitātes klātbūtne reģionā. Pandorai ir izteikti vulkānisks raksturs, kas veicinājis atmosfēras blīvumu.
VPN. Vertikāla helikopteru un citu gaisakuģu pacelšanās un nolaišanās.
ZOOAUlil. Hibrīdas dzīvības formas, kam piemīt gan augu, gan dzīvnieku iezīmes, tai skaitā nervu sistēmu, kas vairāk līdzinās dzīvnieku nekā augu t sistēmai. «
.;
Umšu-NAVI valodas vārdnīca
A
acis (divas) — menari
acs — nari I ■ • «
aiziet, doties prom — hum
aiziet, pamest — tksing
aizliegums — ksani
aizsargāšana — tihavnu
aizsargāt, dot patvērumu — havnu
angļu valoda — 'inglisi
apstāšanās — ftang
apstāšanās — tiftang apstāties — tksei ar — fa
ar dzīvesbiedru — muntksa
ārpusē — vrrpa
ārsts — toktor
ass — pksi
aste — ksetse
atā, uz drīzu redzēšanos — kijevame atkal — nimun atmiņa — 'ok
atokirina, lielā koka sēklas — atokirina'
atpakaļ (virziens) — ne'im ātri — nivin
atvainošanās — tsap'alute atvērties, plaukt — ong audējs — tāftksuju aukla — telem auss — mikjun aust — tāftksu
avatars; miegā staigātāja ķermenis — Uniltirantoks B
bailes — tksopu balss — mokri
Balsu koks — Utral Aimokrijā beidz, pārtrauc — fpak bērna vārds — Amhul bērna vārds — Ansit bērna vārds — Ralu bērniņš (paužot mīlestību) — 'evi bērns — 'eveng
bet — slā ■ , « v
bīstams — lehrrap brālis — tsmukan
brālis, māsa — tsmuk, tsmuktu brīdinājuma izsauciens — ravke briesmas — hrrap bruņots helikopters — kunsip bulta — svizav bungas (no ādas) — au būt (esmu, ir) — lu būt atbildīgam — kllfrivo' būt nozīmīgam — tsranten būt pie, aizņemt vietu — tok
c
ceļgals — kinamtil
ceļš, taka — ^a'o
ceļvedis — fjavintksu
centrs (vai vieta vidū) — ksamtseng
r
cilvēku grupa, pulciņš — pongu
citiem (saīsinājums no ailaheru) — ailaru cits — lahe
č
četri — tsing D
daļa — hapksi dānava — tesvoting darba biedrs — lertu darīt, pagatavot — si daudz — nitksan daudz — pksai debesis — tav Debesu Persona — Tavtute deguns — ontu dejot — sreu dēls — 'itan diegs — king diena — trr divi — mune dot — ting doties jāt — kāmakto drīz — je'rin
droša vieta, patvērums — zongtseng
drošsirdīgs — tsteu
Durvis uz Debesīm — Iknimaja
dzelonis — rol
dzeloņsikspārnis — riti
dzeltens — rim
dziesma — tirol
dziesma — vai dziesmstīga — vaitelem dzīve — tirei dzīvnieks, zvērs — ioang dzīvot — rei
dzīvot, būt — kelku si
E
eblēma — pātsi ēdināt —jomting
Eiva — Eiva elkonis — pksuntil es — oe
es (cieņpilnā vai ceremoniālā formā) — ohe ēst — jom
G
gads — zisit
gaidīt — pei
gaisma — atan
gana — nitam
gandrīz — stum
gar, caur, aiz — ila (arī: ilā)
gara ceļš — tireafja'o
gara dzīvnieks — tireaioang
gars — tirca
garš (par laiku) — jol
gatavs — alaksi
glābt — zong
gods — meuia
gribēt — neu
griezt — kim
griezt — mun'i gudrs (priekšmets) — silronsem gudrs, zinošs — tksantslusam gūsteknis —
I
ieeja — fpiksākim iekšā — mi ienirt — tavng ierasties — pāhem iet — kā
iet — tiran ikrans, kalnu banšija — ikran ikviens — frapo ilgāk — nulkrr inde — tksum
izaicinājums (ceremoniāls) — fpeio izbraukt — kuraks
iznīcināt — ska'a izplesties, vairoties — virā izrakt — kllkulat izsekot, ieslēgt — sutks izturēt (pārbaudījumu) — emza'u izvēlēties — ftiksei
J
ja — srane ja — tkso
ja ne, citādi — tksokeijav
jāt — mākto
jauks — sevin
jautāt — pavm
jokains (dīvains) — hijik
jūs (godājama uzruna) — ngenga
K
kā — fjape kā — pelja
kā mēs — niajoeg (izrunā: naiveng) kad — krrpe
kad — pehrr kaislīgi, no visas sirds — niftiksavang kāja — kinam kāpēc — lumpe
kāpēc — pclun karavīrs — tsamsiju karavīru pulks — tsampongu karsts — som karš — tsam kas (darbība) — kempe kas (lieta) — 'upe kas (priekšmets) — peu kaut kas auglim vai dārzenim līdzīgs — ki'ong
kaut kas auglim vai dārzenim līdzīgs — ksener klana vadonis — olo'eiktan klans — olo'
klausīties — ting mikjun (parasti izrunā: tim mikjun) klints — avkss
klints, akmens — tskikse klusu (esi kluss) — fnu kļūt — slu
ko (darbība) — pehcm
ko (pirms lietvārda) — pe koks — Utral kopā — 'avsiteng kopā ar — hu kur — peseng
kur — tsengpe kurš — pesu kurš — tupc kurš, tas — a kustēties, mainīt stāvokli — riks
K
j
ķermenis — toks
>
L
labi — niltsan labklājība, miers — fpom labs — siltsan lai — fte
lai ne — fteke laiks — krr lamuvārds — pak lidot — tsvajon līdzīgi, kā — na
līdzīgi, kā — pksel lielais leonopterikss — toruk liels — apksa
liels (augumā) — tsavl liels (skaita ziņā); daudz — tksan lietus — tompa locītava, eņģe — til loks (ierocis) — tsko
loks un bulta — tsko svizav lūdzu — rutkse lūgums — ātksāle
lūkoties — ting nari (parasti izrunā: tin nari) lūpa — seiri
L
j
ļaunais gars — vrrtep ļauns — tikavng ļaut — tung
M
mācīšanās — ftia mācīties — nume mājas — kelku Mājas koks — Kelutral māksla — tseo māmiņa — sa'nu māsa — tsmuke māte — sa'nok maz, niecīgs daudzums — 'it mazgāt —jur mazs — hi'i medīt — taron mednieks — taronju ■ medūza (dzīvnieks) — fpiksafav mēģinājums — fmi meita — 'ite mēs (ieskaitot) — <\joeng mēs (neieskaitot) — ajoe mēs abi (bez neviena cita) — moe mēs abi (tu un es) — oeng mežs — na'ring miegā staigātājs — Uniltiranju miris — kerusei mirklis — svav mirt — tcrkup miza — fitseng (e) mūzika — pamtseo