Atmosfēra
Pandora nav Zeme, un priekšstats, ka tā ir paradīze, ir maiainošs. Slāpekļa—skābekļa atmosfēra ir par 20 procentiem blīvāka nekā mūsējā. Tā satur tik daudz ogļskābās gāzes (18 procenti), ka cilvēki, kuri to ieelpos tiešā
veidā, ātri vien zaudēs samaņu un nomirs. Plaši izplatīta vulkānisma rezultātā izdalās vēl viena gāze — sērūaeņradis, kas ir indīgs jau mazāk nekā 1 procenta koncentrācijā. Sērūdeņradi un COs no elpojamā gaisa jāatdala eksokomplektam. Smagā gāze ksenons veido 5,5 procentus no Panaoras atmosfēras, un tā galvenokārt ir atbildīga par palielinātu gaisa blīvumu. Lai gan Pandoras gaiss ir blīvāks nekā uz Zemes, jūras līmeņa spiediens ir par 10 procentiem mazāks — tas daļēji tāpēc, ka Panaorai piemīt tikai 80 procenti no Zemes gravitācijas.
PMP Ierīce
pielietojums: staigājoša ieroču platforma militārām un civilām operācijām naidīgā un toksiskā vidē.
OFICIĀLAIS NOSAUKUMS: MK-6 pastiprinātas mobilitātes platforma.
navi nosaukums: "Staigājošais vairogs" jeb "staigājošais nedēmons".
IZMĒRS: 4 metri augstuma, 1,83 metri platumā.
ieroči: pie pleca piestiprināts un atvienojams GAU 90 trīsdesmit milimetru ložmetējs ar patronjostu. Uguns metējs, palielināts armijas duncis.
Pastiprinātas mobilitātes platforma (jeb "PMP ierīce") ir uzlabots militārais bruņu mehānisms, ko pirmoreiz izmantoja uz Zemes 21. gadsimta sākumā un ko vairākās desmitgadēs uzlaboja kara laikā. Toksiskai videi tika izveidoti slēgti modeļi, un pēc Pandoras un Marsa kolonizācijas lielā skaitā tika izmantotas hermetizētas versijas, kas ir pilnībā apgādātas ar dzīvības nodrošināšanas sistēmu.
PMP ierīce ir spēcīga sauszemes cīņas vienība, kas paredzēta kājnieku lietošanai jebkuros sauszemes apstākļos. Tā var izturēt visnežēlīgākos pretinieka uzbrukumus, vienalga, vai uzbrucējs būtu cilvēks vai citplanētietis. Tā var izlauzt ceļu visnepakļāvīgākajā vidē un visspēcīgākajās pretinieka aizsardzības pozīcijās. Ierīces slēgtā kabīne un "IES" ("iebūvētā elpošanas sistēma") ļauj RAA personālam veikt civilus un militārus uzdevumus dažnedažādās toksiskās atmosfērās.
Lai gan operators mazāk nekā divu mēnešu apmācības laikā var apgūt apiešanos ar ierīci kaujas apstākļos, ir vajadzīgs vēl viens mēnesis, lai iemācītos piecelt ierīci kājās no guļus stāvokļa. Tomēr, tā kā ir arī žiroskops un ja operators rīkojas prasmīgi, apgāžas pavisam nedaudzas PMP ierīces. Automātiskā līdzsvara tehnoloģija kompensē PMP smaguma centra pārbīdi, vienalga, vai to izmanto stāvēšanai, iešanai vai smagu nastu cilāšanai.
Ja operators ir ievainots vai nogalināts, PMP ierīce, izmantojot akumulatora enerģiju, automātiski atgriežas bāzē. Šo programmu izstrādāja tādēļ, lai pasargātu lielos kapitāla ieguldījumus katrā ierīcē.
Lai arī tā netika ražota speciāli izmantošanai uz Pandoras, ierīce I efektīvi aizsargā no indīgiem augiem, | . dzeļošu, agresīvu kukaiņu spietiem un . D
citām radībām, kas kož. IA
N Ū
vtfeVA*
«
I
NOTP pc^As t
Eksokomplekts
I stingrā polimēra apmāia l ap komplekta masku l cieši noslēdz seju.
i-Asifer u^HA^ī-ert - A/fe^Aifes ri-^s i-At-Ks, ■kAP H^s vīst i-rtr^siH i
ŠO, -KcH^A-t-Kru ^feHfes.
P-A^t HCļSĒ^tfeH it* Arsī^ušt šo •KoH^Lfe-Kru -Ko^nAs, i-At vA^eru stpāpAT ĀPĀ Ausrf^Hu mip^ŠA^AS
-Ko ^Hs ' sA«rĀPĀ^usi PAA!
Kentaura Alfas sistēma
ATRAŠANĀS VIETA: 4,37 gaismas gaau attālumā no Zemes.
V «'
Ai'RAKSTS: Kentaura Alfa, spožākā zvaigzne" Kentaura zvaigznājā, rau- oties pa teleskopu, īstenībā ir trīs zvaigznes, kas riņķo cita ap citu. Šīs trīskāršā zvaigžņu sistēma sastāv no divām Saulei līdzīgām zvaigznēm — Kentaura Alfas A un Kentaura Alfas B, kā arī no sarkanā pundura — Kentaura Alfas C.
Kentaura Alfa ir trīsdaļīga zvaigžņu sistēma un tuvākais Zemes kosmiskais kaimiņš ārpus Saules sistēmas. Kentaura Alfa A (jeb KAA astronomiem) ir lielākā savā sistēmā un ir aptuveni par 20 procentiem lielāka nekā mūsu Saule. KAA ir ievērojama arī ar to, lia ir sadle Pandorai, kas ir mājvieta vienīgajai citai saprātīgo būtņu sugai, kas līdz šim atklāta .
3
tn
H 31 0 Z 0
l L 3J C Z
-Cl m 0 r o
•Q
L S
Kentaura Alfa B (KAB) ir aptuveni par 15 procentiem mazāka nekā mūsu Saule un ir spēcīgi oranžas nokrāsas, jo ir par 500 kelviniem vēsāka nekā tās kaimiņu zvaigzne. Kentaura Alfa C (KAC) ir sarkanais punduris, kura izmērs ir tikai 20 procenti no Saules lieluma, un tai ir mazāk nekā puse Saules temperatūras. KAC rada tikai nespodri sarkanu blāzmu.
Atklāšana
Sākotnējie teleskopiskie pētījumi un zondēšana atklāja, ka KAA ir pārsteigumu pilna. Planēta Kejs, kas atrodas KAA apdzīvojamās zonas centrā, uzrādīja milzīgu acs formas vētru, kas bija daudzreiz lielāka nekā Jupitera Lielais Sarkanais plankums. Astronomi pāraēvēja šo planētu par "Polifēmu", aizgūstot nosaukumu no vienacainā kiklopa, kuru sastapa Homēra eposa varonis Oaisejs.
Vēl pārsteidzošāki par Polifēma milzīgo vētru bija tā pavaaoņi. Uz vairākiem pavadoņiem, kuru diametrs bija lielāks nekā 6437 kilometri, bija reazami mākoņi un okeāni. Zondēšana no attāluma atklāja
W*
slāpekļa—skābekļa atmosfēru uz piektā un sestā pavadoņa; šādu atmosfēru var radīt tikai oglekļa aprite dabā. Lai gan uz dažu citu lielāko pavadoņu virsmas bija vērā ņemamas ūdens masas, to retinātākās atmosfēras lielākoties sastāvēja no slāpekļa un ogļskābās gāzes, kas liecina par dzīvības neesamību.
polifēms
ATRAŠANĀS VIETA: otra no trim lielām, masīvām planētam ar gāzes apvalku, kas riņķo ap Kentaura Alfas A zvaigzni.
APRAKSTS: mazāks nekā Saturns. Viens no tās pavadoņiem, Pandora, ir navi mājvieta.
Polifēms ir milzu planēta ar gāzes apvalku, līdzīgs mūsu Saturnam, taču bez gredzeniem. Taču atšķirībā no Saturna, kas atrodas mūsu Saules sistēmas nomalē, Polifēms riņķo ap Kentaura Alfu A attālumā, kas pielīdzināms Zemes orbītai ap Sauli. Tā kā Polifēms veidojies augstākas temperatūras vidē nekā Saturns, tajā ir daudz vairāk hēlija un citu smagāko elementu, un tam ir lielāka masa attiecībā pret tā lielumu.
Polifēmam ir saskatāmākas svītras nekā Saturnam, lai gan tās nav tik iespaidīgas kā Jupiteram. Bet Polifēmam ir virpuļa vētra, kuras lielums un turbulence krietni pārsniedz Jupitera Lielo Sarkano plankumu. Gandrīz nepārtraukti ir novērojamas polārblāzmas, un tās ir gana spēcīgas, lai būtu redzamas arīaienas gaismā. Kad izveidojas magnētiskās plūsmas straumes un sasaistās ar dažādiem pavadoņiem, pavadoņu polārajos apgabalos, kur šīs straumes savienojas ar globālajām straumēm, parāaās krāšņas polārblāzmas joslas.
Polifēmam ir četrpaasmit pavadoņu, ieskaitot Pandoru. Divi ārējie pavadoņi riņķo visiem pārējiem pretējā virzienā.
Polifēma orbītā atrodas viens liels un viens mazs asteroīds, kas aizņem pseidostabilos Lagranža punktus L4 un L5 un ir izvietoti 60 grādu Polifēmam priekšā un aizmugurē.