Ķīmisko "kompostu" atmosfērā samaisa konvekcijas straumes un stipri vēji, kurus izraisa planētas ātrā rotācija. Rezultātā skatam paveras brīnišķīgs krāsainu mākoņu joslu un rotējošu vētru raksts.
Unobtānijs
PIELIETOJUMS: vitāli svarīgs vielas—antivielas enerģijas ģeneratoriem, starpzvaigžņu un tāliem kosmiskiem lidojumiem, virsgaismas komunikācijām un magnētiskās levitācijas vilcienu funkcionēšanai.
ĪPAŠĪBAS: augstas temperatūras supravadītājs, kas spēj gan atgrūst, gan ietvert magnētiskos laukus.
IZSKATS: metālisks, sudrabaini pelēks kubveida kristāls. ATRAŠANĀS VIETA: dabiska viela, kas atrodas tikai uz Panaoras.
Mūsdienu civilizācija ir atkarīga no supravadāmības tehnoloģijām, kas virza ekonomiku. Turklāt bez unobtānija nebūtu iespējamas daudzas specializētas nozares, piemēram, virsgaismas komunikācijas un datoru hipermikroshēmu ražošana.
Kad 20. gadsimta beigās tika izstrādāts pasaulē pirmais augstas temperatūras supravadītājs, nestabilitātes dēļ tas izrādījās nelietojams. Turpmākie centieni izrādījās veltīgi, un zinātnieki galu galā nodēvēja savu mērķi par "anobteiniju" (vēlāk rakstību mainīja uz "unobtānijs", lai pielāgotos ķīmisko elementu nosaukumu veidošanas tradīcijai, kaut gan unobtānijs ir maisījums, nevis elements). Pie tā arī viss apstājās līdz laikam, kad Kentaura Alfu A sasniedza pirmā kosmisko pētījumu zonae un uz Zemei līdzīgās Pandoras atklāja īpatnējas nogulsnes. Tā bija viela, kurai piemita augstas temperatūras supravadāmības īpašības, un beidzot bija iegūts par neiegūstāmu uzskatītais.
Kad tika iegūts pirmais unobtāniju nogulšņu paraugs, atklājās, ka tas satur ārkārtīgi spēcīgu magnētisko lauku. Tas bija pilnīgā pretrunā visam, kas tolaik bija zināms par supravadītājiem — proti, ka tie atgrūž magnētiskos laukus. Zinātnieki bija neizpratnē, līdz mikroskenēšana atklāja pirmo no daudzajiem unobtānija noslēpumiem — atšķirībā no trauslajiem cilvēku radīto supravadāmības maisījumu kristāliem uz Pandoras atklātā viela bija stabils kvazikristāls, kura atomi izkārtoti pēc vienreizēja, taču precīza parauga ar pieckāršu simetriju. Šī struktūra ir ne tikai automātiski izturīga, bet satur arī mikroskopiskus tukšumus, kuros ietilpst magnētiskās plūsmas līnijas.
Pandoras unobtānijs pārspēj vislabāko supravadītāju, kādu cilvēki jelkad radījuši. Tas saglabā supravadāmības spējas līdz pat savam kušanas punktam, kas ir 1516 grādu pēc Celsija (2761 grāds pēc Fārenheita). Unobtānijs bija arī neticami noturīgs pret magnētiskajiem laukiem, saglabādams su- pravaāāmību pat miljards gausu (simts tūkstošu teslu) stipra lauka ielenkumā, un tādējādi bija tūkstošreiz labāks par jebkuru Zemes vielu.
Zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka, iespējams, pirms vairākiem miljardiem gadu, kad Kentaura Alfas sistēmas planētas un satelīti kondensējās no sākotnējā zvaigžņu miglāja, Marsa lieluma planētas aizmetnis ietriecies Pan- d aorā, kas joprojām bija izkusušā stāvoklī. Pavadoņa niķeļa un dzels kodols l/l tika sašķaidīts. Augstā temperatūra un spiediens, kas radās sadursmes rezul- ļ tātā, pamatīgi pārsniedza visu, ko panākušas cilvēku tehnoloģijas. Šie spēki q mijiedarbojās ar Polifēma spēcīgo magnētisko lauku un radīja piemērotus z apstākļus, lai rastos šī unikālā viela. 5
l Bagatinata unobtanija produkta | I pašreizējā tirgus vērtība ir četr- |
L 3)
c z
-g) m o r o -ci
L D
W Ul
rr* n-svr
fgrfĪA^Au, Jļ!* /^^žis
!
li
s u pravadāmīb a
Supravadčmība ir atsevišķu vielu spēja vadīt elektrību pilnīgi bez pretestības, tādējādi nezauaējot elektrisko enerģiju, kas pretestības gadijumā izkliedējas vadā, kļūstot par karstumu. Tā ir kvantu fizikas izpausme, nevis tikai parasta elektriskās pretestības samazināšana ar temperatūru. Vielām ar supravadāmības spējām piemīt arī unikālas magnētiskās īpašības.
Mūsdienu civilizācija ir atkarīga no supravaaāmības tehnoloģijām ļoti nozīmīgajās enerģijas ģenerēšahas, transportēšanas un starpzvaigžņu lidojumu jomās. Turklāt bez unobtānija nebūtu iespējamas daudzas specializētas nozares, piemēram, visgaismas komunikācijas un datoru hipermikro- shēmu ražošana.
Parasti elektrovadītspēja ir saistīta ar to, ka atoma ārējie (valences) elektroni nav saistīti stiprā saitē un bez lielām pūlēm var tikt atbrīvoti. Metāli ir galvenais vadītspējīgu vielu paraugs, jo īpaši varš, sudrabs un zelts. Tomēr metāla vada pretestība nav vienāda ar nulli. Daļa elektriskās enerģijas pārvēršas karstumā, kad strāva rit pa vadu. Tādēļ elektrības vadītājam, virzot lielus strāvas apjomus, nepieciešams liels diametrs, gan lai samazinātu kopējo pretestību, gan lai nepieļautu, ka vads uzkarst līdz kušanas punktam.
Supravadāmība ir tāda fenomena rezultāts, kas pilnībā atšķiras no tā, kas notiek parastos elektrovadītājos zemā temperatūrā. Vēl tagad, 22. gadsimtā, nav gūta pilnīga izpratne. Būtībā supravadāmībai nepieciešams, lai elektroni, kas virza elektrību, sapārotos un kustētos perfektā saskaņā, nevis rīkotos kā elektroni parastā elektrovadītājā, kas grūž cits citu, trakā steigā dzenoties uz finiša līniju. Sākumā supravadāmība tika atklāta temperatūrā, kas bija tuvu absolūtai nullei,
un to uzskatīja par retumu, ko var sasniegt tikai laboratorijas f apstākļos. Taču gadsimtu gaitā tika radītas vielas, kas supra- vadīja arvien augstākās temperatūrās. Pašlaik tās funkcionē krietni virs ūaens vārīšanās punkta (100 grādi pēc Celsija, 212 pēc Fārenheita).
Plūstot elektriskai strāvai, rodas magnētiskais lauks. Viena no supravadošas vielas īpašībām ir spēja atgrūst magnētiskos laukus. Atgrūšana ir tik spēcīga, ka supravadošās vielas gabals lidinās virs magnētiskā lauka.
Ir veikti daudzi pētījumi, lai uzlabotu supravadītāju pretestī- $ bu magnētiskajai ietekmei. Pašlaik vislabākie panākumi ir uno- btānijam. Noteiktos apstākļos pat ir iespējams ieslodzīt spēcīgu magnētisko lauku unobtānijā. Šī unikālā un mulsinošā īpašība ir pavērusi iespējas uz jauniem pielietojuma veidiem un pētījumu jomām.
Akmens arkas
IZMĒRS: dažads. Lielākās ir 300 metru augstuma un 500 metru platumā.
SASTĀVS: jaukts iezis ar augstu dzelzsrūdas koncentrācijas pakāpi.
APRAKSTS: viena no zīmīgākajām Panaoras reljefa formām. Izveidojušās laikā, kad Panaora atdzisa no šķiara stāvokļa. Spēcīgu, unobtānija raaītu magnētisko lauku cilpas piešķīra formu izkausētajam iezim. Pēc tam tas sacietēja, raaot šos veidojumus. Tūkstošu gadu laikā cilpas ieskaujošie ieži sadrupa, paverot skatam arkas.
I RAA kalnrači, vadīdamies pēc arku I izvietojuma, nosaka unobtānija nogulšņu 1 atrašanās vietu. Arkas arī brīdina pilotus ļ par spēcīgu magnētisko lauku mezglu, I kas var sabojāt navigācijas sistēmas un I traucēt lidaparātu darbību.
Alelujas kalni
APRAKSTS: akmens monolītu grupa, kas lidinās tūkstošiem metru virs Pandoras virsmas.
IZMĒRS: aažāds, sākot ar laukakmens lielumu un beidzot ar vairāk nekā 16 kilometru platību.
Lidojošie kalni un akmens arkas ir divas zīmīgākās Pandoras reljefa formas. Navi uzskata Alelujas kalnus par svētiem. Tajos notiek iknimaja — bīstams, taču ārkārtīgi būtisks iesvētīšanas rituāls, kura laikā jaunam navi jāizvēlas, jānotver un sekmīgi jāizveido saikne ar vienu no ikraniem (banšijām), kuri tur ligzdo.