Kādā no freskām redzam smagus vēršu aizjūgus, kuri pieblīvēti ar sievietēm, bērniem un kara laupījumu. Tātad tā bijusi tautu staigāšana šā vārda pilnā nozīmē. Vīrieši ir stalta auguma, viņu gludi skūtās sejas iezīmē tipiski grieķu deguni un augstas pieres. Karavīriem galvā ir īpatnējas putnu spalvu ķiveres, kuras atgādina Homēra varoņu bruņucepu- res senajos plakanciļņos. Tāpat platie, īsie zobeni un mazie, apaļie vairogi šķiet grieķu cilmes.
No sienu uzrakstiem mums zināms, ka ēģiptieši iebrucējus saukuši par «jūras tautām». Starp citām ciltīm tur pieminētas «donoja» un «ahaivaša»; iespējams, ka zem šiem vārdiem slēpjas mums no grieķu vēstures pazīstamās danajiešu un ahajiešu ciltis. Turpat sastopamies arī ar filistiešu nosaukumu ēģiptiešu valodā — «peiesei» vai «prst». Neraugoties uz šīm ziņām, vēsturnieki nav vienis prātis par iebrucēju etnisko cilmi. Ja arī tie bijuši — kā spriež daži pētnieki — visdažādāko rasu un cilšu sajaukums, nevar būt nekādu šaubu, ka viņi atradušies grieķu kultūras ietekmē un to vidū bijuši ahajieši, kurus dorieši bija izspieduši no Balkānu pussalas, Mazāzijas un Egejas jūras salām.
Pēc neveiksmīgā iebrukuma Ēģiptē filistieši apmetās Kānaānā gandrīz vienlaicīgi ar izraēliešiem. No Bībeles mums zināms, ka viņi aizņēmuši auglīgo piekrastes joslu uz dienvidiem no Karmela kalna. Filistiešu pilsētvalstis — Gaza, Aškelona, Ašdoda, Gata un Ekrona — izveidojušas federāciju, ko grieķiski sauca par «pentarhiju». Virzīdami savu teritoriālo ekspansiju uz cietzemi, viņi drīz vien sanāca konfliktā ar kaimiņos dzīvojošām izraēliešu Jūdas un Dana ciltīm. Un tieši šīs pirmās sadursmes tad nu arī ir vēsturiskais fons teiksmai par Simsonu.
Kā jau zinām, filistieši «jūras tautu» vidū bija atsevišķa, skaitliski ne visai prāva etniska grupa. Bībeles zinātnieki un arheologi visiem spēkiem nopūlas, lai par viņiem uzzinātu ko vairāk, un šajā ziņā jau guvuši krietnus panākumus. īsumā izklāstīsim līdzšinējo pētījumu rezultātus.
Vispirms jāatzīmē, ka, pēc ebreju nostāstiem, filistieši nākuši no Krētas. Pravietis Āmoss (9. nodaļas 7. pantā) stāsta, k.i dievs filistiešus izvedis no Kaftoras, zem kura nosaukuma slēpjas Krēta (babiloniešu ķīļraksta tekstos — Kaftara). Visas šaubas, ka Kaftoras nosaukums interpretējams tikai šādi un ne citādi, vēlāk izkliedē pravietis Ecēhiēls, kurš filistiešus tieši identificē ar krētiešiem. Ja mēs Bībeles versiju atzīstam par pareizu, tad nonākam pie secinājuma, ka filistieši bijuši ahajieši, kuri savā laikā iekarojuši Krētu, bet pēc tam viņus no turienes savukārt izspieduši dorieši.
Diemžēl šāda veida leģendas bieži vien ir mānīgas, un tām nav zinātniska pierādījuma vērtības. Daži pētnieki pievērsuši uzmanību tam pārsteidzošam faktam, ka atsevišķiem filistiešu personu vārdiem ir iilīriska cilme un ka lllīrijā bijusi pilsēta, kas saukusies par Palesti. Tā kā doriešu tautu staigāšana sākusies tieši tur, tad nav izslēgts, ka filistieši pirms grieķiem dzīvojuši lllīrijā, no kurienes viņus izspieduši iebrucēji.
Palūkosimies tagad, ko mums šajā jautājumā var sacīt arheoloģija, balstoties uz Sīrijā un Palestīnā izdarītiem izrakumiem. Ugaritas drupās ir atraktas kapenes ar raksturīgām Egejas, Kipras un Mikēnu kultūras iezīmēm. Turpretī keramikas izstrādājumi, kuri atrasti senās Kānaānas piecu filistiešu pilsētu drupās, lielākoties pieder pie Mikēnu kultūras loka. Šeit izraktās krūzes un kausi rotāti ar melnu un sarkanu fi- gurālu ornamentu uz gaišdzeltenas glazūras fona. Tādi paši keramikas izstrādājumi lietoti arī tieši Mikēnās, Agamemnona galvaspilsētā.
Vēl zīmīgāki ir citi arheoloģiskie atradumi. Bībele nostāstā par Simsonu iztēlo filistiešus kā lielu dzīru mīļotājus. Mēs tajā burtiski lasām: «Un tanī brīdī, kad viņu sirdis bija līksmas, viņi sacīja: pasauciet Simsonu, lai viņš mūs uzjautrina. Tad tie lika atvest Simsonu no cietuma, un viņš tiem bija par uzjautrinājumu, un tie nostatīja viņu stabu starpā … Bet nams bija sievu un vīru pilns, un filistiešu dižciltīgie pašreiz atradās uz jumta, un ap trīs tūkstoši vīru kopā ar sievām bija skatītājos, lai nolūkotos Simsonā.»
Arheoloģija negaidītā kārtā papildināja šo trokšņaino dzīru ietekmīgo tēlojumu. Filistiešu pilsētās lielā skaitā atrastas alus krūzes, kuru snīpim pierīkots filtrs miežu pelavu uztveršanai, kas peldēja svaigi izbrūvētajā alū. Tātad izrādījās, ka vīnkopības zemē filistieši sīksti turējās pie alus, kas bija grieķu karavīru tradicionālais dzēriens.
Kādus secinājumus mēS varam izdarīt no šiem faktiem? Ka filistieši būtu piederējusi pie grieķu cilšu plašās saimes, to nevaram noteikti apgalvot. Drošs tomēr ir tas, ka viņi ilgi atradušies grieķu kultūras ietekmē un apguvuši to parašas. Varbūt, ka viņu vidū pat dzīvojuši izceļotāji no Argolīdas, lllīrijas, Mazāzijas, Krētas un pārējām Egejas jūras salām. Pēc visa spriežot, tas bijis grieķu un negrieķu cilmes klaidoņu sajaukums, kuri pēc sakāves Ēģiptē apvienojušies, lai kopīgiem spēkiem iekarotu Kānaānu.
Vietā būtu jautājums, kādā veidā tik niecīga iebrucēju saujiņa spēja ne tikai noturēt savus iekarojumus, bet ar laiku pat pakļaut sev gandrīz visu Kānaānu kopā ar izraēliešiem. Izrādās, ka iebrucēju pārākums dibinājies uz to, ka viņi zinājuši dzelzs apstrādes noslēpumu. No dzelzs izgatavotie ieroči un rīki tiem deva lielas priekšrocības zemē, kura dzīvoja vēl bronzas laikmetā.