Sī prasība Samuēlu dziļi aizskāra. Tā, raugi, tiek atmaksāts viss labais, ko viņš darījis savai tautai! Sadrūmis vaiga, viņš sāka domāt, kas būtu darāms, lai novērstu virspriestera varas samazināšanu un saglabātu teokrā- tisku iekārtu, nodrošinot amata pāreju savu dēlu rokās. Beidzot viņš paziņoja, ka atbildi došot nākamajā dienā.
Kad cilšu pārstāvji atkal sapulcējās viņa mājā, Samuēls tiem paziņoja, ka naktī viņam parādījies Jahve un rūgtuma pilns pavēstījis:
«Paklausi tautas balsi, dari visu, ko tie tev sacīs! Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan mani atmetuši, lai es vairs nebūtu viņu ķēniņš. Tā viņi 'ir arvien rīkojušies, sākot ar to dienu, kad es tos izvedu no Ēģiptes; līdz pat šai dienai tie mani ir atstājuši un kalpojuši citiem, svešiem dieviem; tā nu viņi arī tev tagad dara.»
Taču brīdinājums, ka Samuēla atcelšana no amata un ķēniņa ievēlēšana apvainos Jahvi, neko nedeva, un cilšu pārstāvji ietiepīgi turpināja pieprasīt ķēniņu.
Tad Samuēls mēģināja viņus iebiedēt, izklāstīdams visas nelaimes, ko sev līdzi nestu monarhija:
«Šādas tiesības būs ķēniņam, kas pār jums valdīs: viņš ņems jūsu dēlus par braucējiem saviem ratiem un arī, lai tie būtu viņa jātnieki, un arī lai tie tecētu viņa ratu priekšā. Un viņš tos tecels, lai tie būtu priekšnieki pār tūkstošiem un priekšnieki par piecdesmit vīriem; un citiem viņš liks, lai tie apartu un arī nopļautu viņa laukus, un vēl citiem, lai tie darina ir kara ieročus, ir ratu piederumus. Un jūsu meitas viņš ņems, lai tās gatavotu ziedes, butu par virējām un par cepējām. Un jūsu labākos tīrumus, jūsu vīna kalnus un jūsu eļļas kokus viņš atņems jums un dos saviem kalpiem. Ari no jūsu druvām un no jūsu vīna dārziem viņš ņems desmitās tiesas nodevu un to nodos saviem ierēdņiem un saviem kalpotājiem. Viņš ņems ari jūsu kalpus un jūsu kalpones, jūsu labākos vēršus un jūsu ēzeļus, un ar tiem viņš veiks savus darbus savās saimniecībās. No jūsu sīklopiem viņš ņems desmito tiesu, un jūs būsiet viņam par kalpiem.»
Cilšu pārstāvji tomēr neizbijās no šiem drūmajiem pareģojumiem un neatkāpās no savas prasības. Samuēlam nekas cits neatlika, kā ar smagu sirdi solīt aplūkoties pēc ķēniņa tronim atbilstoša kandidāta.
KĀ SAULS TIKA SVAIDĪTS PAR ĶĒNIŅU.
Ēfraimītu zemē, Gibeas pilsēta dzīvoja kads vīrs, varda Kīšs, kura dēlus daudzināja drosmes, glītā izskata un varenā auguma pēc. Viņu vidū sevišķi izcēlās Sauls, vienreizēji skaists jauneklis, kurš bija galvas tiesu garāks par visiem citiem Izraēla vīriem. Gibea tolaik bija filistiešu varā. Tur uzturējās kara priekšnieks, kurš ar spēcīga garnizona un vesela bara nodevu savācēju palīdzību piedzina no apspiestajiem iedzīvotājiem meslus.
Ķīša ģimene pārtika no zemes apstrādāšanas un lopkopības. Tie bija vienkārši, pie miesas un dvēseles veselīgi laucinieki, kurus nebija samaitājusi pilsētas dzīve. Turklāt viņus uzskatīja par krietniem Izraēla dēliem, kuri nesamierinājās ar svešzemnieku kundzību un palika dedzīgi Jahves piekritēji.
Kādu dienu kaut kur bija aizklīdušas ģimenei piederošās ēzeļu mātes. Tēvs tūdaļ pavēlēja Saulam paņemt līdzi vienu no puišiem un iet_ meklēt pazudušos dzīvniekus. Divatā viņi pārstaigāja Ēfraima kalnus, kā arī Sališas, Šalimas, Jemines un Cūfas zemes, taču ēzeļu mātes nekur neatrada. Kad viņi bija nonākuši Ramataimas pilsētas apkaimē, Sauls nosprieda doties mājup, bīdamies, ka tēvs var sākt bažīties par viņu ilgo prombūtni. Taču kalpa puisis viņam deva padomu palūgt palīdzību no priestera un pareģa, kurš dzīvoja tuvējā pilsētā. Saulam šis padoms šķita visai prātīgs, bet viņš kaunējās iet pie dieva vīra bez dāvanām. Uz to kalpa puisis viņam atbildēja:
«Redzi, manā rokā ir sudraba seķeļa ceturtdaļa, to es gribu dot tam dieva vīram, lai viņš mums pasaka mūsu ceļu.»
Iedami pa taku, ko viņiem bija parādījusi kāda meitene, abi pie pilsētas vārtiem sastapa Samuēlu. Pravietis naktī bija redzējis parādību, un Jahve bija viņam pavēstījis, ka atsūtīšot no Benjamīna zemes vīru, kurš izglābšot Izraēla tautu no filistiešu jūga. Kad pravietis ieraudzīja stalto un vaigā glīto Sauļu, kāda iekšēja balss viņam pačukstēja, ka viņš sastapis ķēniņa troņa cienīgu vīru. Tāpēc Samuēls atnācējus ielūdza vakariņās un apsolīja atrast pazudušās ēzeļu mātes.
Godājamā priestera laipnības pārsteigtais Sauls bikli centās viņam ieskaidrot, ka nav tāda goda cienīgs, jo piederot pie vismazākās cilts vistrūcīgākā nama visā Benjamīna zemē. Taču Samuēls nomierināja viņa bažas un Sauļu ne tikai kā ieveda savā mājā, bet nosēdināja vēl pie galda goda vietā starp trīsdesmit citiem viesiem, pasniegdams viņam labākos gaļas kumosus. Pēc tam pravietis uzveda Sauļu uz savas mājas jumta un sarunājās ar viņu līdz vēlai naktij.
Agri no rīta pravietis uzmodināja Sauļu un izveda viņu aiz pilsētas vārtiem. Tur viņš ieminējās, ka gribot ar Sauļu parunāties zem četrām acīm un lūdza aizsūtīt prom kalpa puisi. Kolīdz viņi bija palikuši divatā, Samuēls svaidīja Sauļu par ķēniņu.
Jaunais gans un zemkopis bija gauži pārsteigts un nekādi nevarēja iedomāties, ka tas notiek pēc Jahves gribas. Viņš tam noticēja tikai tad, kad atceļā viss norisinājās tā, kā pravietis viņam bija pareģojis. Vispirms pie Rāheles kapa viņš sastapa divus benjamīniešus, kuri pastāstīja, ka ēzeļu mātes atradušās un tēvs nepacietīgi gaidot viņu pārnākam. Tālāk, ejot gar Tābora kalnu, Sauļu sveicināja trīs svētceļotāji un no sava upura, ko tie nesa uz Rama- taimas svētnīcu, pasniedza viņam divus maizes klaipus.