Taču apvainotā misis Spaisere neklausījās un demonstratīvi iegāja savā kupejā. Dafs palīdzēja misis Lūsai un Pamelai novietot čemodānus un pie viena neaizmirsa atgādināt meitenei solījumu rakstīt.
— Varat uz mani paļauties, — viņa teica. — Pēc grāmatu lasīšanas vēstuļu rakstīšana ir mana mīļākā nodarbošanās!
Inspektors tik tikko paspēja atstāt vagonu. Dženovas ekspresis uzņēma gaitu, un Dafam atlika noskatīties, kā caur garāmslīdošajiem logiem viņu uzlūko labi iepazītās tūristu sejas. Viņam uzsmaidīja nemitīgi filmējošais Benbovs, ar savu nešķiramo melnkoka spieķi salutēja Ross, viltīgā smīnā uzņirdza Kīns, visbeidzot, pavīdēja Rivjēras spožās saules neskartā bālā Teita ģīmis…
Vēl kādu brīdi Dafs nolūkojās uz tālumā izgaistošo ekspresi un tad devās pie kases, lai uzzinātu, kad būs tuvākais vilciens Londonas virzienā.
Pēc divām diennaktīm viņš, kaunā nosarcis, ziņoja šefam par savām neveiksmēm. Šefs delikāti slēpa vilšanos.
— Tas varēja gadīties katram no mums, — viņš filozofiski sacīja. — Neņemiet to visu tik ļoti pie sirds.
— Ņemšu gan, — inspektors bija nepiekāpīgs. — Un nepalikšu mierā, iekams Dreika slepkavam neuzlikšu rokudzelžus. Pat ja man ar šo lietu vajadzētu nodarboties vairākus mēnešus.
— Kā profesionālis es jūs atbalstu, — šefs piekrita. — Tikai ņemiet vērā, ka Anglijas tiesai vajadzīgi vienīgi tie pierādījumi, kas saistīti ar slepkavību Brūma viesnīcā. Cik zinu, mūsu zvērinātos absolūti neinteresē ārzemnieku slepkavošana svešu valstu teritorijā.
— Jums taisnība, ser. Es jau no Nicas par to lauzu galvu.
— Vai esat izstrādājis kādu darbības plānu?
— Vispirms, ser, gribēju apspriesties ar jums.
— Labi. Atstājiet man savus pierakstus, es tos papētīšu un padomāšu. Gaidīšu jūs… nu, apmēram ap pieciem. Vēlreiz atkārtoju — nepārdzīvojiet tik ļoti. Notikums liftā, sportistu valodā runājot, var kļūt jums par labu startu!
Priekšniecības izpratne nodrošina pusi no panākumiem, nodomāja Dafs, atstādams šefa kabinetu jau labākā noskaņojumā. Paēdis pusdienas kopā ar Heiliju, kurš arī pilnībā atbalstīja draugu, inspektors jau pavisam mundrs tieši piecos atgriezās šefa kabinetā.
Šefs lūdza viņu apsēsties.
— Es rūpīgi iepazinos ar jūsu piezīmēm. Tāpat kā jums, arī inan ir skaidrs, kurš būs nākamā tiesas procesa varonis.
— Ser, nesaprotu, kuru jūs domājat. — Dafs bija pārsteigts.
— Protams, Teitu!
— Teitu?!
— Par to nav ne mazāko šaubu! Lai gan viņa versija izklausās ticama, tomēr tā ir tikai puspatiesība. Viņš domāja, ka ir nožņaudzis Honivudu un, kad ieraudzīja to sveiku un veselu, šausmās zaudēja samaņu. Kāpēc gan viņam būtu tik ļoti jāpārdzīvo galīgi sveša cilvēka nāve? Viņš noģība tāpēc, ka iecerēta slepkavība nebija izdevusies. Viņa ienaidnieks bija palicis dzīvs!
— Esmu par šādu variantu domājis, — Dafs uzmanīgi
teica.
— Pareizi darījat! Bet tagad apspriedīsim turpmāko plānu. Jūs pamatoti atteicāties ceļot tālāk kopā ar grupu. Viņi jūs jau pazīst, un noziedznieks nebūs tāds muļķis, lai piegādātu jums informāciju. Lautona kruīza maršruts mums ir zināms, tāpēc pagaidām liksim viņus miera. Pagaidām — tas ir līdz Kalkutai. Pa to laiku slepkava nomierināsies, nolems, ka esam atmetuši viņam ar roku, un, iespējams, zaudēs modrību. Viņa nepiesardzību palīdzēs izmantot seržants Velbijs, es viņu Kalkuta iekārtošu uz tvaikoņa par stjuartu vai matrozi. Viņš ir viens no mūsu vislabākajiem aģentiem. Izsekošanā Velbijam nav līdzinieku.
— Par viņu labāku nemaz nevar atrast, — Dafs no sirds piekrita.
— Tiklīdz Velbijs uzdursies kam nopietnam, jūs tūdaļ dosieties pie viņa un vadīsiet operāciju. Bet līdz tam laikam apstrādājiet no štatiem ienākošo informāciju. Pats galvenais — pārbaudiet visu par Honivudu pagātni. Mums jātiek skaidrībā par tiem sasodītajiem zamša maisiņiem. Šaubos, vai kaut ko atklās seifa atslēdziņa. Bet ko var zināt? Varat mēģināt ievākt ziņas firmā, kur tādas ražo. Ja gadījumā jums radīsies nepieciešamība doties uz Savienotajām Valstīm, es neiebildīšu. Tikai būtu labi, ja tas sakristu ar laiku, kad Lautona grupa atgriezīsies Sanfrancisko. Ja līdz tam Velbijs neko nebūs natklājis, varbūt tas izdosies jums. Skaidrāks par skaidru, ka Sanfrancisko šai lietai jāpieliek punkts! Ja to varēs izdarīt ātrāk, jo labāk.
— Ļoti labs turpmākās darbības plāna uzmetums, — Dafs teica. — Es vienīgi gribētu tajā izmainīt niecīgu detaļu…
— Un tā būtu?
— Redzat, ser, es vēlētos sagaidīt Lautona grupu nevis Sanfrancisko, bet gan Honolulu.
— Kāpēc?
— Lai pēdējo ceļojuma posmu pavadītu kopā ar grupu. Viņi no manis būs jau atraduši, turklāt…
— Turklāt?
— Turklāt Honolulu man ir draugs, kas var mums labi palīdzēt. Jums vajadzētu viņu atcerēties — inspektors Čārlijs Čens.
— Vai tas Honolulu policijas seržants, kas nogādāja līdz karātavām mana priekšteča slepkavu? Jūs domājat, viņš var mums noderēt?
— Esmu par to pārliecināts, ser!
— Tādā gadījumā jūsu labojumu pieņemu. Bet tagad ķerieties klāt ziņām no Amerikas! Lautona grupai varēsiet pievienoties Havaju salas.
10
KALKUTAS JUVELIERIS
Dafs gaidīt gaidīja kādu ziņu no Pamelas. Rakdainies cauri milzīgajai izziņu, telegrammu, dzimšanas apliecību un citu dokumentu kopiju gūzmai, inspektors ne mirkli neaizmirsa pasaules tālēs klīstošos Lautona tūristus. Nesen, Dafa pamatīgi instruēts, ar kompānijas P & 0 tvaikoni uz Kalkutu devās seržants Velbijs. Viņš atšķirībā no daudziem Centrālā izmeklēšanas biroja aģentiem bija dzimts londonietis, īstens kokniju pēctecis. Londonu viņš pazina kā savu kabatu un nepavisam neinteresējās par tāljūras zemēm. Tomēr noslēpumainie zamša maisiņi uzjundīja Velbijā gandrīz bērnišķīgu ziņkāri. Viņš pat sāka pētīt ģeogrāfijas atlantu cerībā atrast vietu, no kuras tie būtu varējuši parādīties.