— Par to nevar būt ne runas! Zināms, mans ševrolē nespēj saceastres ar jūsu rolsroisiem, bet četras personas tajā var ietilpt labi. Pat ja viena ir tik resna ka es! Vai tad es nezinu, katlas rūpes tevi gaida. Es tūdaļ jūs savā ūdensnecaurlaidīgajā mašīnā aizvedīšu uz Janga viesnīcu un no turienes uz ostu.
— Sis bija visjaukākais vakars visā ceļojuma laikā. — Pamela Potere apskāva nosarkušo namamāti. Pēc dažām minūtēm Čārlija vadītā mašīna cauri lietusgāzēm brāzās uz viesnīcu. Ievietojis bagāžniekā dāmu ceļasomas un savu čemodānu, Dafs pēkšņi attapās.
— Esmu gan es idiots! Čārlij, tavā seifā palika manas piezīmes!
— Es to neesmu aizmirsis. Pa ceļam uz ostu piebrauksim pie komisariāta. Kamēr tu savāksi savu kanceleju, es mudīgi aizraušu dāmas uz ostu, lai Lautons nesāk uztraukties, un tad atgriezīšos pēc tevis. Mēs vēl paspēsim izkūpināt atvadu pīpi. Esi ar mieru?
— Lielisks plāns, — Dafs apliecināja.
Ostā sirsnīgi paspiedis dāmām roku, Čārlijs apgrieza mašīnu un, uzmanigi vērodams lietus izskaloto ceļu, brauca atpakaļ uz komisariātu. Dodamies pa koridoru uz savu kabinetu, viņš juta, ka uzmācas skumjas. Jā, protams, drauga ierašanās bija priecīgs notikums, bet rīt atgriezīsies vienmuļa ierastība… Atvēris durvis, Čārlijs sastinga. Uz grīdas līdzas krēslam nedabīga pozā gulēja Dafs. Izmisīgi iekliedzies, Čens nometās ceļos un ielūkojās drauga nāves bālajā sejā. Sataustījis Dafa pulsu, Čārlijs lēcienā satvēra telefona klausuli un uzgrieza ātrās palīdzības numuru.
— Nekavējoties mašīnu ar ārstu uz policijas komisariātu, — viņš kliedza. — Debesu vārdā, ātrāk!
Nolicis klausuli, viņš ievēroja, ka logs bija atvērts. Tumšajā alejā šalca lietus. Droši vien Dafs gribēja ieelpot spirgto gaisu, atvēra logu un tad… Uz galda atradās Dafa dokumentu mape. Tās saturs, šķiet, nebija aizskarts, tikai dažas bloknota lapiņas vējš bija nopūtis zemē. Čārlija kliedzienu pievilināts, kabinetā ienāca šefs. Tajā mirklī inspektors Dafs sakustējās. Čārlijs noliecās pie drauga. Anglis atvēra acis un ielūkojās ķīnieša sejā.
— Čārlij, — viņš vārgi izdvesa, — tev jāturpina tas, ko es… Jāturpina, — Dafs atkārtoja un atkal iegrima bezsamaņā.
Inspektors Čens piecēlās un kārtīgi ielika mapē no grīdas paceltās lapiņas.
13
NO HONOLULU UZ SANFRANCISKO
Scfs vēl nebija atguvies no pārsteiguma.
Čārlij, kas te noticis? — viņš beidzot iejautājās.
— Šauts acīmredzot no alejas puses. — Čārlijs pamāja ua atvērto logu. — Trāpīts mugurā. Slikti. Vakar inspektors Dafs ierodas mūsu mierīgajā pilsētā, lai meklētu slepkavu, un šodien slepkava atrod viņu.
— Slepkavības mēģinājums policijas komisariātā? — Scfs bija galīgi satriekts. — Nedzirdēta nekaunība!
— Vairāk nekā nekaunība, — Čārlijs precizēja. — Skotlendjarda virsnieku ievaino tieši manā kabinetā! Iekams slepkava nebūs atrasts, es te ne mirkli nevarēšu uzturēties.
— Nekļūstiet aizspriedumains, — šefs teica. Inspektors Čens neatbildēja un klusēdams sēja ciet Dafa dokumentu mapi. — Ko tu domā darīt, Čārlij?
— To, ko lūdza mans draugs. Turpināt viņa iesākto. Jau šovakar ar "Karali Arturu" došos uz Sanfrancisko.
Atrās palīdzības mašīna bija klāt. Sanitāri uzmanīgi iecēla Dafu nestuvēs. Tostarp šefs centās sazvanīt Honolulu labāko ķirurgu Džeremiju Lengu. Viņš bija mājās un tūdaļ solījās braukt uz klīniku. Čārlijs savukārt piezvanīja dēlam.
— Kāda laime, Henrij, ka esi jau mājās. Tā ir laba zīme. Klausies uzmanīgi: pēc stundas es braucu uz kontinentu. Sakravā manu ceļasomu. Jā, jā, kā parasti… Izlem pats, kas man ceļā var noderēt… Pēc tam iesēdini māti savā mašīnā un piebrauc pie "Karaļa Artura" trapa. Nejautā tagad neko — laika ir pārāk maz. Kuģis atiet desmitos. Es jūs sagaidīšu.
Nolicis klausuli, Čārlijs ieraudzīja, ka šefs šaubīdamies šūpo galvu.
— Vai esi visu labi apdomājis, Čārlij? — Čens klusēdams pamāja. — Un kā lai es policijas pārvaldē izskaidroju tavu aizbraukšanu?
— Varat teikt, ka esmu iesniedzis atlūgumu.
— Nerunā muļķības. Labi, ar priekšniecību galā tikšu. Teiksim — atvaļinājums neparedzētu apstākļu dēļ. Bet… vai prātīgāk nebūtu šo lietu uzticēt tiem, kas ar to nodarbojas no sākuma? Es domāju — Skotlendjardam. Tev tepat ir darba diczgaia.
— Sīku blēžu un kabatzagļu tvarstīšana nav nekāds darbs.
— Vai mierīga dzīve ir slikta?
Protams, tā ir laba. Bet man šodien tā ir beigusies. — Inspektors Čens atvēra seifu un no augšējā plaukta paņēma plānu banknošu paciņu. — Divsimt dolāru, kas raan piešķirti dienesta izdevumiem, es ņemu līdzi. Kad atgriezīšos, atskaitīšos par katru centu. Ja uz Sanfrancisko ar telegrāfu jūs izsūtītu vēl mazliet, varēšu tikt atpakaļ bez kavēšanās. Pieņemsim, ka tā ir mana atvaļinājuma nauda vai arī parāds, kuru atdēšu tūdaļ pēc nokāpšanas krastā. Pa ceļam vēl iegriezīšos klīnikā un no turienes — uz ostu. Novēliet man veiksmi!
— Vēlāk. Pie trapa vēl satiksimies.
Paķēris Dafa dokumentu mapi, Čens iesēdās mašīnā un, peļķēm šķīstot, drāza uz klīniku. Ceļā viņam paveicās. Ar paceltu roku mašīnu apturēja jūrnieka formā tērpies vīrietis, kas izrādījās "Karaļa Artura" kapteiņa palīgs Harijs Lines. Braucot Čārlijs viņam izstāstīja par komisariātā notikušo slepkavības mēģinājumu. Jūrnieks manāmi satraucās.
— Kapteinis no Londonas saņēma ziņu, ka Honolulu mums uz kuģa jāuzņem inspektors Dafs, — viņš apliecināja.
— Velbija nogalināšana izsauca īstu paniku. Ar mūsu stjuartiem nekad nekas tāds nebija noticis. Un tagad šis uzbrukums inspektoram… Protams, kapteinis neiebildīs, ja angļu detektīva vietā uz kuģa uzkāps Havajas policijas pārstāvis. Jūs negaida vieglas dienas, bet ceru, ka savu darbu paveiksiet. Līdz šim tikai avīzēs esmu lasījis par inspektora Čena panākumiem, tagad savām acīm varēšu vērot jūsu kārtējo uzvaru!