— Kāda nauda var būt Kašimo, skolotāj! Kašimo brauc vienkārši tāpat.
— Vienkārši tāpat nozīmē — par zaķi. Vai tu proti peldēt?
— Neprotu, skolotāj. Es uz vietas noiešu dibena.
— Žēl. — Čārlijs nopūtās. — Mans nelaiķaa tēvs mēdza sacīt, ka dievi apbalvos tos, kas ar smaidu uzņems vissmagākos likteņa triecienus. Vai saprati?
— Jā, skolotāj.
— Skaties uzmanīgi: es mēģinu smaidīt!
14
MELNKOKA SPIEĶIS
Manīdams, ka briesmas ir garām, Kašimo atplauka. Iekšējā cīņā Čārlija Čena gribasspēks acīmredzot uzvarēja, un viņš sirsnīgi uzsmaidīja praktikantam.
— Dēliņ, nedusmojies, ka es pirmajā mirklī gribēju tevi pārsviest pār bortu. Vienkārši es pārāk dzīvi atcerējos vakarējo tiesas sēdi. Otrreiz es kaut ko tādu nespētu pārdzīvot. Sevišķi, ja tas notiktu simtiem tūristu acu priekšā. Tāpēc pacenties gan, dēliņ, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos, norunāts?
— Es sapratu, skolotāj!
— Tādā gadījumā uzskatīsim, ka mums uz kuģa veicams savs darbs. Nebūtu prātīgi atteikties no tāda cilvēka palīdzības, kurā kratītāja talants apvienojies ar nedzirdamas pielavīšanās talantu!
— Skolotāj, jūs vienkārši bijāt aizdomājies!
Viņiem tuvojās kapteiņa palīgs.
— Esmu turējis vārdu, inspektor Čen. Vislabākā no brīvājām kajītēm ir jūsu rīcībā. Varat ņemt ceļasomu un… — Pēkšņi Harija Linča skatiens atdūrās pret Kašimo. — Kas… No kurienes tas uzradies?
— Atļaujiet iepazīstināt ar policijas komisariāta darbinieku misteru Kašimo, — Čārlijs svinīgi sacīja. — Viņš ir viens no spējīgākajiem mūsu cilvēkiem. Ceru, ka jums atradīsies vietiņa arī viņam. Kašimo operācijā iesaistīja pēdējā brīdī.
— Iesaistīja operācijā? — Kapteiņa palīgs apjuka. — Arī kā pasažieri?
— Mistera Kašimo specialitāte ir slepenas revīzijas, — Čārlijs nopietni paskaidroja. — Tāpēc būs labāk, ja ļausim viņam darboties patstāvīgi. Varbūt jūs varat viņam dot kādu pagaidu nodarbošanos. Teiksim: apkopt kajītes, pildīt stjuarta vai izsūtāmā pienākumus. Atšķirībā no manis viņš rīkosies inkognito.
— Lieliski! — kapteiņa palīgs nopriecājās. — Mums tieši trūkst pirmās klases kajīšu apkopēja, iepriekšējais pēdējā brīdī norakstījās krastā. Ar darbu problēmu nebūs.
— Uh jums nebūs problēmu ar misteru Kašimo, — Čārlijs apgalvoja. — Darbs viņam vienmēr bijis pirmajā vietā. Pārnakšņot viņš varēs manā kajītē.
— Es brīdināšu vecāko stjuartu, lai viņš no rīta ierāda jums darbu. Ceru, ka tas nebūs pretrunā ar jūsu profesionālajiem pienākumiem. Es saprotu jūsu uzdevuma sarežģīto raksturu, tomēr ļoti lūdzu darboties tā, lai nerastos skandāli. To kompānija nevar atļauties.
— Skandālu nebūs, — Čārlijs nomierināja Linču, lai gan īsti pārliecināts par to nebija.
Aizvedis abus uz kajīti un atgādinājis, ka Čārliju Čenu no rīta pie sevis gaida kapteinis, palīgs aizgāja.
Kajīte bija gana plaša un mājīga. Inspektoram šķita, ka te labi veiksies domāšana, jo tieši ar to jau viņam turpmākās sešās diennaktīs galvenokārt nāksies nodarboties.
— Es drīz atgriezīšos, — viņš teica. Atstājis kajīti, Čārlijs pa trapu uzkāpa kuģa radiomezglā. Pēc dažām minūtēm no "Karaļa Artura" tika nosūtīta radiogramma: "Ja jūs uztrauc Kašimo prombūtne, es priecājos par viņa klātbūtni."
— Paziņoju šefam, ka tu piedalies mūsu veicamajā uzdevumā, — atgriezies kajītē, inspektors informēja praktikantu.
— Viss ir labi nokārtojies: tev nevajadzēs maksāt par biļeti, un man nevajadzēs lauzīt galvu par vienu delikātu lietu.
— Par kādu, skolotāj? — Kašimo plīsa aiz ziņkārības.
— To uzzināsi rīt.
— Tādā gadījumā varu likties uz auss, — praktikants noteica un ienira Čārlija aizdotās pidžamas dziļumos.
— Izskatās, ka pidžama kustas pati no sevis, — Čārlijs brīnījās, raudzīdamies, kā Kašimo tenterē uz dīvāna pusi.
— Es varu gulēt jebkurā apģērbā, skolotāj. — Kašimo nevēlēja inspektoram saldu dflsu un, apliecinādams teiktā patiesīgumu, tūdaļ aizmiga.
Čārlijs Čens iededzinaja galda lampu un iedziļinājās Dafa piezīmēs. Iztēlē viņš it kā pamazām atgriezās pagātnē. Vispirms inspektora iekšējai redzei pavērās Bombejas līkumainās ieliņas, pēc tam Vidusjūras kūrortu spilgtās ainavas un visbeidzot arī miglas plīvuros tītā Londona. Par visu to viņam jau bija stāstījis Dafs, bet Skotlendjarda inspektoru interesēja visi Lautona grupas tūristi, toties Čārliju — tikai viens vienīgs.
— Ross, — Čārlijs, beidzis lasīt, pusbalsī noteica. — Viņš visu laiku šajās piezīmēs un dokumentos bezrūpīgi klibo trešajā plānā… Šķiet, Skotlendjards viņu netur aizdomās. Ja nebūtu Kašimo, es domātu tāpat… Neko darīt, praktikant, mums nāksies vērīgāk pasekot šim koktirdzniecības speciālistam.
Atbildei Kašimo skaļi iekrācās un galīgi pazuda sava skolotāja milzīgā izmēra pidžamā.
Tieši pusseptiņos no rīta inspektors pamodināja savu negaidīto palīgu. Spirgtais izskats liecināja, ka murgi Kašimo nav mocījuši. Iekams atlaist praktikantu pie vecākā stjuarta, Čens iepazīstināja viņu ar "delikāto lietu".
— Kašimo, man vajadzīga seifa atslēdziņa ar numuru 3260. Ja tā nav iesviesta jūrā, tai jāatrodas kādā no šo tūristu kajītēm. — Viņš iedeva praktikantam Lautona grupas stiprā dzimuma pārstāvju sarakstu. — Ņem vērā, ka pārāk aktīva meklēšana var mums kartēt. Tāpēc nesteidzies un savas spējas liec lietā vienīgi tad, ja esi pārliecināts, ka tevi nevar pārsteigt. Par meklējumu rezultātiem ziņosi man vienīgi šeit vakaros pēc darba. Par mūsu sadarbību pagaidām nevienam nav jāzina.