— Un ja nu pēkšņi šis ar tik daudziem netikumiem apveltītais jauneklis atklās jums mīlestību?
— Vai esat par to pārliecināts? — Pamela iekrampējās Čārlija rokā.
— Ir pārāk maz lietu, par kurām varu būt pārliecināts. Un ja nu tomēr tas notiks?
— Es nezinu, ko darītu, lai tas notiktu! Ja vien spētu panākt viņa atzīšanos mīlestībā, es būtu stāvā sajūsmā. Tas tik būtu triumfs — vienkārša Vidējo Rietumu meiča atraida dižciltīgo Bostonas paraugzēnu!
— Patiešām, — Čārlijs pašūpoja galvu, — nav pasaulē nekā noslēpumaināka par sievietes sirdi…
— Nav tiesa! Manu noslēpumu atminēt ir tīrais nieks. Esmu elementāri aizvainota. Marks mēdz būt arī ļoti jauks un mīļš. Bet tikai retumis. Pārējā laikā viņš nepārtraukti ņirgājas par manu naudu un apjūsmo savus cildenos paputējušos bostoniešus! It kā es būtu vainīga, ka esmu mantojusi vectētiņa bagatību…
— Nedomāju, ka misters Kenavejs jūs tāpēc nicinātu, — Čārlijs prātīgi sacīja, pavadīdams Pamelu atpakaļ pie Marka.
— Turklāt tik jaukai meitenei kā jūs, mis Pamela, nepiestāv savaldzināt jaunekli tikai tāpēc, lai pēcāk patriektu viņu ratā.
— Jums tā šķiet? Labi, es vēl padomāšu. Bet tagad gan cs viņam krietni sadošu par izpļāpāšanos. Tomēr, — viņa nopūtās, — varbūt labāk pagaidīšu līdz rītam, jo nakts ir tik romantiska…
— Un pareizi darīsiet, — Čārlijs meiteni uzmundrināja.
— Romantiskas naktis nemēdz bieži atkārtoties.
Marks nepavisam neizskatījās sarūgtināts, sagaidījis Pamelas atgriešanos, un arī viņa nekādi nepauda savu nepatiku.
Inspektors mierīgu sirdi atstāja jauniešus, būdams pārliecināts, ka viņu starpā valda pilnīga saskaņa. Pie trapa, kas veda uz kajītēm, Čārlijs saskrējās ar uztraukto kapteiņa palīgu.
— Es gan negribēju jūs traucēt, — Linčs bija nopietns kā nāve, — bet noticis kas ļoti nepatīkams. Tāpēc jau jūs meklēju. Lūdzu, ienāciet manā kancelejā!
Linča kabinetā kā nelaimes čupiņa krēslā sēdēja Kašimo. Viņa galēja izmisuma pilnā sejas izteiksme Čenam bija pārāk labi pazīstama. Viņš pat necentās apspiest smagu nopūtu.
— Kas noticis, Kašimo? — inspektors jautāja.
— Man ir milzīgs kauns, skolotāj, — praktikants tikko dzirdami iedīcās.
— Jūsu palīgu pieķēra revīzijas laikā, — kapteiņa palīga paskaidroja.
— Kā es varēju zināt, ka viņa atgriezīsies tik ātri? — Kašimo bija patiesi nelaimīgs. — Viņi devās padejot, bet pēc minūtes atgriezās kajītē.
— Kāda viņa? — Čārlijs uzlūkoja Linču.
— Misis Minčina, kas tad vēl… Jūs pat iedomāties nevarat, kadu traci ši cienījamā lēdija sarīkoja, kad ieraudzīja jūsu palīgu pie atvērta čemodāna! To var saprast, jo tajā bija dārglietas vairāku miljonu dolāru vērtībā. Viņa drusku aprima vienīgi tad, kad apsolīju nelieti pašrocīgi iesviest okeānā. Galu gala viņa vairs nepastāvēja uz nāves sodu, bet pieprasīja zaglēna tūlītēju atlaišanu. Tas nozīmē, mister Čen, ka jūsu līdzstrādnieks spēlē vairs nepiedalās.
— Man patiesi ļoti kauns, skolotāj, — Kašimo vēlreiz iepīkstējās.
— Nečinksti! — Čārlijs pārtrauca praktikanta vaimanas.
— Grēku nožēlošanai tev laika būs atliku likām. Mani šobrīd interesē, vai tev izdevās Makša Minčina kajītē atrast ko ievērības cienīgu?
— Jā, skolotāj! — Sīkais japānis uzrāvās kājās kā atsperes sviests. — Kašimo vienmēr atrod, ja meklē! Jūs pats tā sacījat. Jūs teicat, ka es protu meklēt! Kašimo…
— Ko tad tu atradi?
— Uzlīmes, skolotāj! Veselu kolekciju. No visām viesnīcām. No Brūma viesnīcas, no "Splendid", no "Palace", no…
— Rimsties! Vai tajā kolekcijā bija arī uzlīme no Kalkutas Great Eastern?
— Tādas uzlīmes nebija! Es paguvu tās aplūkot divas reizes.
Čārlijs plati pasmaidīja.
— Zini, Kašimo, es pat priecājos, ka tu iekriti. Tik un tā uz ši kuģa tu esi izdarījis visu, ko varēji. Ir tāda paruna: "Visstiprāk purina to ābeli, kurā daudz augļu." Es nevēlos, ka tevi purina tik stipri.
18
PAMELAS POTERES SARAKSTS
Ķiniešu paruna sasmīdināja kapteiņa palīgu, un viņš, lai paglābtu Kašimo no bargas Sedijas Minčinas dusmām, piedāvāja japāni norīkot par apkopēju trešās klases kajītēs apakšējā klaja. Praktikants tūdaļ aizcilpoja apgūt jauno darba lauku, bet Čārlijs devās uz savu kajīti un vēlreiz iedziļinājās Dafa piezīmes. Kašimo atradums liecināja, ka atslēdziņa zem uzlīmes visdrīzāk paslēpta pēc tam, kad Velbijs bija izzinājis tās iepriekšējo atrašanās vietu. Tātad tūlīt pēc tam, kad kuģis atstāja Jokohamas ostu: Jaunā slēptuve tik tiešām bija viltīgi izdomāta. Slepkavas velnišķīgo gudrību pierādīja arī tas, ka uzlīmi viņš nospēra tieši Minčiniem. Lūdzu, policistu kungi, kāda brīnišķīga ēsma!
Šī bija pirmā nakts ceļojuma laikā, kad Čārlijs varēja mierīgi aizmigt. Labā noskaņojumā viņš no rīta izgāja uz pastaigu klāja, kur jau sparīgi vingroja Minčins.
— Kolosāls laiciņš pēc vētras! — viņš apsveica inspektoru.
— Pēc kādas vētras? — Čārlijs nesaprata.
— Nu tak pēc tās, kas vakar plosījās manā ballītē! To skandālistu deļ es pat nobijos, ka jūs tomēr liksiet lietā rokudzelžus. Draņķi tādi! Šitā sabojāt manu kolosālo noskaņojumu un jusu medības…
— Ceru, ka jūsu noskaņojums uzlabosies Benbova kinovakarā, bet medību gaitu nevar iespaidot nekādi skandālisti.
— Starp citu, mēs ar Sediju vakar pārcietām vēl vienu skandālu, — Maksis teica. — Turklāt paši savā kajītē.