LIZABETE: — Un tomēr es nesaprotu, kāpēc man jādežurē kopā ar zēnu, lai novērotu delfīnus.
MAIKLS: — Tev labāk patiktu dežurēt kopā ar meiteni?
LIZABETE: — Kurš to teica?
MAIKLS: — Bet ir taču tikai divi dzimumi.
LIZABETE: — Atkal dzimums! Šī saruna ir bezjēdzīga, es to pārtraucu.
MAIKLS: — Šeit virspuse. Hallo, Lizabete, es ieslēdzu magnetofonu. 20.30.
LIZABETE: — Es arī.
MAIKLS: — Liekas, Ivans nupat ieņema «s» veida pozu.
LIZABETE: — Es neko neredzēju.
MAIKLS: — Es varēju arī pārskatīties. Tas notika ļoti ātri. (Klusums.) Vai nu ir labāk?
LIZABETE: — Labāk nav, bet var iztikt, pateicos.
MAIKLS: — Paskaties, šoreiz nevar maldīties.
LIZABETE: — Patiešām.
MAIKLS: — Droši vien delfīnam stipri jāsasprindzina muskuļi, lai ķermenis izvītos kā burts «s» . ..
LIZABETE: — Viņš izskatās smieklīgs.
MAIKLS: — Ne smieklīgāks par balodi, kad tas lenc dūju.
LIZABETE: — Interesanti, cik sekundes viņš spēj palikt tādā pozā?
MAIKLS: — Es uzņēmu laiku: 2,8 sekundes.
LIZABETE: — Es viņu nofotogrāfēju. Ievēroju, ka viņš salocīja sānu spuras.
MAIKLS: — Es to nevaru apgalvot. (Klusums.) Ej nu sazini, kāpēc delfīni tieši šo pozu uzskata par pavedinošu.
LIZABETE: — Un ko dara gailis? Neatceros.
MAIKLS: — Viņš griežas ap vistu, izpletis un vilkdams pa zemi vienu spārnu, lai izrādītu, cik šim košas spalvas.
LIZABETE: — Cik smieklīgi! Viņi atkal sāk riņķot. Es izslēdzu magnetofonu.
MAIKLS: — Es tāpat.
LIZABETE: — Šeit iluminators. 20.45. Vai tu redzi Ivanu?
MAIKLS: — Diezgan vāji.
LIZABETE: — Viņš novietojās zem Besijas, galva vienā līmenī ar viņas spurām.
- MAIKLS: — Neredzu. Besija man vinu aizsedz.
LIZABETE: — Maikl?
MAIKLS: — Jā.
LIZABETE: — Ārkārtīgi amizanti. Viņa ar spurām glasta Ivanam galvu.
MAIKLS: — Vai tu esi pārliecināta?
LIZABETE: — Jā, pilnīgi. Pagaidi, es nofotogrāfēšu. Tā.
MAIKLS: — Un kādi ir viņas glāsti?
LIZABETE: — Kā tas saprotams — «kādi»?
MAIKLS: — Tev vēl viss jāmācās: sparīgi vai maigi?
LIZABETE: — Paldies par pamācību.
MAIKLS: — Nu, kādi tad?
LIZABETE: — Maigi.
MAIKLS: — Vai tu redzi viņa acis?
LIZABETE: — Viņš tās pievēris. Vai viņš izlaiž kādu skaņu?
MAIKLS: — Nē. Es pakāpos sānis, nolikos garšļaukus, un man izdevās ieraudzīt Besiju. Viņa glāsta Ivanu ar lielu maigumu. Tas man šķiet aizkustinoši. Pēc brīža viņš sāks murrāt.
LIZABETE: — Tu kļūsti sentimentāls.
<r
MAIKLS: — Nē, bet tas mani pārsteidz. Atzīstos, ka nekad nebūtu gaidījis tādu maigumu no dzīvniekiem.
LIZABETE: — Neredzu nekāda iemesla aizkustinājumam. (Klusums.) Vini atkal sāk savu rinka deju. Es izslēdzu magnetofonu.
MAIKLS: — Es arī.
LIZABETE: — Seit iluminators. 21.30. Saskaitīju trīs «s» veida pozas.
MAIKLS: — Pareizi. Un to ilgums — 2,4 sekundes, 2,6 sekundes, 3 sekundes. Pulksten 21.25 viņš iekoda Besijai astē.
LIZABETE: — To es nepamanīju. Uzmanību! Viņš pārvietojas virs Besijas.
MAIKLS: — Es viņus redzu, tikai pieliekdamies, bet arī ne sevišķi labi. Kas notiek?
LIZABETE: — Tas pats, kas iepriekš, tikai tagad lomas ir mainījušās. Ivans glāsta viņai galvu ar savām sānu spurām.
MAIKLS: — Viņu neprātā tomēr jūtama zināma sakarība …
LIZABETE: — To es esmu kaut kur dzirdējusi.
MAIKLS: — Tas ir «Hamlets».
LIZABETE: — Viņa liekas visai satraukta. O, es jau to gaidīju: vina peld projām.
MAIKLS: — Viņš seko.
LIZABETE: — Atkal glāsts.
MAIKLS: — Nekā nevarēju saprast. Kas īsti notika?
LIZABETE: — Panācis Besiju, Ivans paslīdēja zem viņas, nogūlās uz muguras un, peldēdams uz priekšu, berzējās gar viņas ķermeni no astes līdz galvai. Pēc tam viņš atkal ieņēma normālu stāvokli.
AAAIKLS: — īsti akrobātisks glāsts, manuprāt.
LIZABETE: — Uzmanību, Besija atkal attālinās.
MAIKLS: — Laikam jau, lai pamudinātu Ivanu sākt vēlreiz to pašu. Es noliekšos un mēģināšu kaut ko saskatīt.
LIZABETE: — Atkal tas pats.
MAIKLS: — Šoreiz es visu redzēju. Cik skaisti viņš apgriežas, piekļaudamies viņai! Cik skaisti, cik vijīgi!
LIZABETE: — Es to nofotografēju.
MAIKLS: — Viņa atkal aizpeld, tas viņai sāk iepatikties.
LIZABETE: — Ivans atkārto glāstu.
MAIKLS: — Ritms, liekas, paātrinās. Kāda enerģija! Viņi ir nenogurdināmi. Delfīni mīlinās kā īsti atlēti.
LIZABETE: — Maikl? MAIKLS:—Jā?
LIZABETE: — Dodu tev Bobu.
MAIKLS: — Jau!
BOBS: — Pastasti pāris vārdos.
MAIKLS: — «S» veida pozas, glāsti, kodieni,-berzēšanās.
BOBS: — Nekā noteikta?
MAIKLS: — Nē. Es dodu tev Megiju. Jūs ierodaties, kad tas jau kļūst interesanti.
MEGIJA: — Te virspuse. Bob, pašlaik 22.03. Mans pulkstenis ir precīzs.
BOBS: — Es noregulēju arī savu.
MEGIJA: — Gribēju tev kaut ko palūgt. Tas ir ļoti laipni no Seviljas, ka viņš ļauj arī man dežurēt. Bet es jau neesmu zoologs. Vai tu man pateiksi priekšā, ja kaut kas man paslīdēs secen?
BOBS: — Bet protams.
MEGIJA: — Ko dara Ivans? Es viņu lagā neredzu virpuļu dēļ.
BOBS: — Viņš ir paslīdējis zem Besijas un kož tai astē. Tagad viņš to palaida vaļā un paņēma mutē viņas labo spuru.
MEGIJA: — Man šķiet, Besija noliec kaklu, mēģinādama satvert viņa asti.
BOBS: — Tieši tā. Viņš palaiž to vaļā, ienirst un plati atpleš rīkli. Paga! Viņš aizver muti virs viņas mutes.
MEGIJA: — Varbūt tādā veidā viņš grib tai aizbāzt muti! (Viņa smejas.)
BOBS: — Vai viņš izlaiž skaņas?
MEGIJA: — Jā, visdažādākās skaņas: vaukšķieni, svilpieni, krekšķi un brīžiem pat kaut kas līdzīgs skaļiem smiekliem.
BOBS: — Viņš palaiž Besiju vaļā, pagriežas sānis. Nē, tā bija izlikšanās; viņš atgriežas… atkal satver viņas muguras spuru un tagad, tagad palaiž to vaļā un kož viņai astē.
MEGIJA: — Besijai izdevās atmaksāt viņam ar to pašu.
BOBS (smiedamies): — Viņi neparko negrib laist viens otru vaļā, virpuļo pa ūdeni kā divi cīkstoņi. Vai esi redzējusi delfīnu tēviņus kaujamies?
MEGIJA: — Nē.
BOBS: — Tverieni ir tadi paši, tikai kodieni nopietni. Viņi viens otru pamatīgi ievaino, tā ka pēc īsa brīža ūdens kļūst sarkans no asinīm.
MEGIJA: — Es neredzu asinis.
BOBS: — Nē, asiņu nav, bet, kad viņi peld tuvu garām iluminatoram, es tomēr saskatu uz spurām zobu pēdas. (Klusums.) Man šķiet, lai kodiens būtu erotisks, tam jārobežojas ar īstām sāpēm.
MEGIJA: — Liekas, viņi kļūst rāmāki. Peld apkārt baseinam, Besija pa iekšpusi.
BOBS: — Viņi grib atgūt spēkus pēc cīniņa. (Klusums.) Es izslēdzu magnetofonu.
81
MEGIJA: — Es arī.
6 - 3234
BOBS: — Seit iluminators. 22.45. Ivans paslīdēja zem Besijas un ar spuras galu glāsta viņai vēdera spraugu.
MEGIJA: — Ievēroju, ka viņai ir viena pati vēdera sprauga, bet Ivanam divas.
BOBS: — Mātītei dzimumorgāni un tūplis atrodas vienā un tai pašā spraugā. Tēviņam ir divas vēdera spraugas: vienā anus, otrā penis. Uzmanību! Viņš peld projām. Besija panāk viņu un paslīd apakšā. Viņa ar purngalu viegli sit pa Ivana dzimumorgānu spraugu, tagad kož.