Выбрать главу

Taču tālāk, kad Iksrems cenšas izskaidrot, kāpēc un kā šādas urāna eksplozijas notikušas, es vairs nevaru būt ar viņu vienisprātis. Viņš uzskata, ka starp divu kontinentu iedzīvotājiem ir noticis karš, kas beidzies ar abu pušu uzvaru. Statistikas dati pa­tiešām liecina, ka pirmie divdesmit uzliesmojumi notikuši Eirāzijā un tiem sekojuši nākamie pieci (daudz lielāki) Amerikā, tāpēc es sākumā biju no­skaņots visai nopietni apsvērt šo hipotēzi.

Es domāju, ka šos divus kontinentus varbūt ap­dzīvojušas divas dažādas Zemes iemītnieku sugas, kas vai nu nav bijušas spējīgas, vai arī nav gribē­jušas kontrolēt dzimstības koeficientu, kas savukārt varētu būt bijis cēlonis pārapdzīvotībai, pārtikas trūkumam un cīņai uz dzīvību un nāvi starp šīm abām sugām. Taču divi fakti lika atteikties no šīs hipotēzes: 1) Eirāzijā un Amerikā atrasto Zemes ie­mītnieku skeleti liecināja, ka tie piederējuši pie vienas sugas, un 2) statistiskie dati, kas bija iegūti, saskaitot atrastos skeletus, pierādīja, ka neviens no abiem kontinentiem nav bijis pārapdzīvots.

Lai gan fakti runā citu valodu, Iksrems joprojām aizstāv savu kara teoriju. Ļaunākais visā šajā lietā ir tas, ka viņš savus argumentus tagad balsta uz viena vienīga, diezgan mīklaina, taču, domājams, visai nenozīmīga novērojuma, kuru nesen izdarījām, pētīdami «Galveno staciju».

Kad nolaidāmies šeit, mēs īsti nezinājām, kur sākt savus pētījumus, tāpēc par pirmo objektu izvēlējā­mies vienu no lielākajām pilsētas ēkām. Mēs neva­ram precīzi pateikt, ko nozīmējis nosaukums «Galvenā stacija», taču nav gandrīz nekādu šaubu par to, kādam nolūkam tā kalpojusi. Stacija piede­rējusi pie primitīvas transporta sistēmas, kuras pa­matā bijušas smagas lokomotīves, kas pārvietojušās pa sliedēm, vilkdamas vagonus ar riteņiem.

Tagad mēs jau vairāk nekā desmit dienas pētījam šo ēku un esam savākuši visai daudz interesantu un dīvainu materiālu.

Atļaujiet man vispirms pastāstīt par kādu novē­rojumu, kuram, manuprāt, esam atraduši izskaidro­jumu — vismaz mani šis izskaidrojums apmierina. Mēs atklājām, ka vagoniem, kas atradušies šajā stacijā, bijuši divējādi uzraksti: «Smēķētājiem» un «Nesmēķētājiem», kas skaidri liecināja par kaut kādu īpašu pasažieru klasifikāciju. Man tūlīt ienāca prātā doma, ka šajā pilsētā droši vien dzīvojušas divas dažādas Zemes iemītnieku ciltis: viena ar stip­rāku ādas pigmentāciju, tāpēc tās piederīgajiem bi­jusi tumšāka āda un tie saukti par smuglajiem jeb smēķētājiem, otra ar vājāku pigmentāciju un tāpēc gaišāku ādas krāsu (kaut arī ne pilnīgi albīni), tā saucamie nesmēķētāji.

No zemes iemītniekiem palikuši pāri vienīgi ske­leti, tāpēc par viņu ādas pigmentāciju nekādas zi­ņas nav iegūstamas. Tas sākumā lika domāt, ka būs visai grūti dabūt šai teorijai apstiprinājumu. Pa to laiku pilsētā tomēr bija atrastas dažas citas diezgan lielas ēkas, kas acīmredzot kalpojušas kaut kādiem nezināmiem» un visai mīklainiem mērķiem. Šo māju iekšpusē pie sienām bija ietvaros ielogotas gleznas — gan ainavas, gan arī Zemes iemītnieku attēli. Un tad mēs redzējām, ka tie tiešām dalījušies divās grupās: vieni izcēlušies ar stipru pigmentāciju (kas to ādai piešķīra smuglu nokrāsu, tā saucamie smē­ķētāji), otriem turpretī bija visai vāja pigmentācija (nesmuglie jeb nesmēķētāji). Tas tiešām apstipri­nāja manu pieņēmumu.

Šai sakarā vēl jāpiemin, ka daļa attēlu liecināja ari par trešās Zemes iemītnieku klases eksistenci. Šās klases pārstāvjiem bez divām rokām un kājām vēl bijis spārnu pāris, un acīmredzot tie visi piede-, rējuši pie grupas ar vājāko pigmentāciju. Neviens no daudzajiem izpētītajiem skeletiem, cik varēja spriest, nav piederējis spārnotajām būtnēm, tāpēc es secināju, ka šeit mums ir darīšana ar izmirušu varietāšu attēliem. Par to, ka šis uzskats tiešām ir pareizs, vairs nevar būt šaubu, jo tagad esam no­skaidrojuši, ka spārnotās būtnes daudz biežāk at­tēlotas senākajos gleznojumos nekā pēdējā laik­posma darbos.

Es, protams, nevaru šeit aprakstīt visus tos dīvāi- nos atklājumus, kurus izdarījām «Galvenās stacijas» teritorijā, tomēr nobeigumā gribu pastāstīt par pašu neizprotamāko, it īpaši vēl tāpēc, ka tieši uz to Iks­rems balsta savu kara hipotēzi.

Šis atklājums tika izdarīts, kad pētījām kādu diez­gan nenozīmīgu detaļu. «Galvenās stacijas» plašajās zālēs mēs atradām divas mazākas telpas, kas bija izvietotas nomaļāk. Katrā no šīm telpām (pie kuru durvīm bija uzraksti «Vīriešiem» un «Sievietēm») bija vairāki nelieli nodalījumi, kuros Zemes iemīt­nieki uzturējušies defekācijas laikā. Tūlīt radās jautājums, kā gan Zemes iemītnieki «Galvenās stacijas» plašumos varējuši atrast šīs nomaļās telpas.

Staigājot pa šo milzīgo ēku un meklējot uz labu laimi, vajadzēja paiet caurmērā stundai, līdz varēja

uzdurties kādai no tām. Tomēr iespējams, ka Zemes iemītnieki šīs telpas atraduši ar ožas palīdzību, jo mēs esam noskaidrojuši, ka tādā gadījumā, ja viņu oža bijusi trīsdesmit līdz četrdesmit reizes jutīgāka par mūsu rudimentāro ožu, meklēšanas laikam caur­mērā vajadzētu samazināties līdz aptuveni piecām vai desmit minūtēm. Tātad šī problēma nav sevišķi- sarežģīta. ,

Daudz grūtāk bija izprast kādu citu jautājumu. Šī otra problēma radās pēc tam, kad mēs bijām at­klājuši, ka ikviena atsevišķā nodalījuma durvis aiz­taisāmas ar diezgan sarežģītu ierīci. Šo ierīču tu­vāka apskate parādīja, ka to iekšpusē atrodas vai­rāki apaļi metāla diski. Tagad mums jau ir zināms, ka šīs asprātīgās ierīces noslēdza kabīnes durvis tik ilgi, kamēr pa spraugu ierīcē nebija iemests cits disks; tiklīdz tas notika, durvis atslēdzās un atbrī­vojās ieeja nodalījumā.