Выбрать главу

Pēc brīža Bonds ar otru roku sataustīja Tifānijas kleitas aizmugurē rāvējslēdzi un atvilka to. Neatvirzīdamās no vīrieša, viņa izkāpa no tērpa, starp skūpstiem elsoda­ma:

-   Es vēlos visu, Džeims. Visu, ko jūs jeb­kad esat darījis ar kādu meiteni. Tūlīt! Un ātri!

Bonds noliecās, aplika roku ap Tifānijas gurniem, paceldams viņu un maigi nogul­dīdams uz grīdas.

24. nodala

NĀVE BŪS VIENMĒR

Pirmais, ko Bonds atcerējās, kad iezvanī­jās telefons, bija Tifānija, kura, pārlieku­sies viņam pāri, noskūpsta un saka: - Ne­guli uz kreisajiem sāniem, tajā pusē ir sirds, dārgumiņ. Sirdij tas nenāk pair labu. Tā var mitēties pukstēt. Pagriezies uz otru pusi! - Un viņš bija paklausīgi pagriezies uz otra sāna, aizmigdams tūlīt pēc tam, kad ar klikšķi aizkrita durvis. Tikai kādu mirkli vēl ausīs skanēja Tifānijas vārdu at­balss, Atlantijas okeāna nopūtas, un tad viņu maigi iežūžoja miegā viļņi, kuri aijāja kuģi savās rokās.

Tumšajā kajītē dusmīgi tarkšķēja tele­fons, tas turpināja zvanīt, līdz Bonds nola­mājās un pasniedzās pēc klausules. Kāda balss sacīja:

-   Piedodiet, ka iztraucēju, ser. Runā te­legrāfa operators. Nupat jums pienāca šif­rēts ziņojums ar piezīmi "Ārkārtīgi steidza­mi". Nolasīt jums to vai nosūtīt lejā?

-  Sūtiet lejā, lūdzu! - Bonds atteica. - Pal­dies jums.

Kas, pie velna, noticis? Viss nesen piere­dzētais, dedzība un kaislīgā mīlestība tika skarbi atbidītas otrajā plānā. Bonds iededza gaismu, izkāpa no gultas un, purinādams galvu, lai atgūtu prāta skaidrību, devās uz dušas kabīni.

Veselu minūti ļāvis ūdens strūklai sevi pātagot, Bonds noberzās, pacēla no grīdas bikses un kreklu un uzstīvēja mugurā.

Tad atskanēja klauvējiens pie durvīm, Bonds paņēma telegrammu, apsēdās pie galda, aizdedza cigareti un apņēmīgi ķērās pie darba. Kad skaitļu stabiņi pamazām bi­ja pārvērtušies vārdos, Bonda acis samie- dzās, bet miesu pārklāja zosāda.

Telegrammu bija sūtījis štāba priekš­nieks. Tā vēstīja:

"PIRMKĀRT SLEPENĀ KRATĪŠANĀ SEI­JES BIROJĀ ATRASTS ZIŅOJUMS ABC NO KE AR PARAKSTU VINTERS PAR JŪSU UN KEISAS ATRAŠANOS UZ KLĀJA KOMATS LŪDZOT NORĀDĪJUMUS PUNKTS NOSŪ­TĪTA ABC PARAKSTĪTA ATBILDE AR PA­VĒLI LIKVIDĒT KEISU KOMATS CENA IR DIVDESMIT TŪKSTOŠI DOLĀRU PUNKTS OTRKĀRT IR PAMATS UZSKATĪT RUFUSU B SEIJI PAR ABC KOMATS KAS DAĻĒJI ATBILST VINA INICIĀĻIEM FRANCISKI PUNKTS TREŠKĀRT IESPĒJAMS IZSEKO­ŠANAS DĒĻ SEIJE VAKAR IZLIDOJA UZ PARĪZI UN PĒC INTERPOLA RĪCĪBĀ ESO­ŠAJĀM ZINĀM TĀLĀK DODAS UZ DAKĀRU PUNKTS ŠIS VIRZIENS SAKRĪT AR MŪSU PIEŅĒMUMU PAR DIMANTU IZCELSMI NO SJERRALEONES RAKTUVĒM KOMATS

TOS NOGĀDĀJOT PĀRI ROBEŽAI UZ FRANČU GVIĀNU PUNKTS MUMS IR AIZ­DOMAS PAR KĀDU SJERRALEONES ZOB­ĀRSTU KOMATS KURŠ TIEK NOVĒROTS PUNKTS CETURTKĀRT JUMS NEKAVĒJO­TIES JĀLIDO UZ BOSKOMBU SJERRA- LEONĒ PARAKSTS ŠP".

Bonds kādu mirkli palika sēžam savā krēslā kā sasalis. Piepeši viņam prātā uz­plaiksnīja visai draudīga dzejas rinda: "Tie teic - tas slikts, kurš atstājies. Tie mani dzen, man spārnos skriet."

Tātad kāds no Mirdzošās bandas ir uz klāja un ceļo kopā ar viņiem. Kurš? Kur?

Viņš pastiepa roku pēc telefona klausules.

- Mis Keisu, lūdzu.

Bonds dzirdēja savienojuma klikšķi un zināja, ka iezvanās pie Tifānijas gultas no­vietotais telefons. Pirmoreiz. Otro. Trešo. Vēl vienu reizi. Bonds nometa klausuli un, izskrējis gaiteni, ātri devās uz Tifānijas ka­jīti. Nevienas dzīvas dvēseles. Tukšums. Gultā neviens nebija gulējis. Kajītē dega gaisma. Tifānijas vakara somiņa mētājās uz paklāja pie durvīm, tās saturs bija izkai­sīts turpat līdzās. Skaidrs, ka viņa bija ie­nākusi kajītē. Aiz durvīm varēja būt noslē­pies vīrietis. Iespējams, viņai iesists pa gal­vu. Un tālāk?

Iluminatori bija ciet. Bonds ielūkojās vannasistabā. Nekā.

Bonds stāvēja kajītes vidū un aukstasi­nīgi pārdomāja stāvokli. Ko šādā gadijumā būtu darījis viņš pats? Pirms nogalināša­nas droši vien gribētu uzdot viņai jautāju­mus. Noskaidrot, ko viņa zina, ko ir kā­dam pateikusi, kas par tipu ir tas puisis Bonds. Pratināšanu būtu vislabāk izdarīt paša kajītē, jo tur neviens netraucētu. Ja pa ceļam viņus kāds pamanītu, Bonds ti­kai piemiegtu aci un pašūpotu galvu. "Šo­vakar dzerts mazliet par daudz šampanie­ša. Nē, paldies, palīdzēt nevajag, es pats tikšu galā." Bet kurā kajītē? Cik tālu līdz tai jāiet?

Pa kluso gaiteni skriedams atpakaļ uz savu kajīti, Bonds ieskatījās pulksteni. Trīs. Tifānija bija izgājusi no viņa kajītes pēc diviem. Vai vajadzētu piezvanīt uz kap- teiņtiltiņu? Vai sacelt trauksmi? Sāksies kņada ar nevajadzīgu skaidrošanos un aiz­domām. "Dārgais ser, tas izklausās neie­spējami." Viņu mēģinās nomierināt. "Pro­tams, ser, mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos." Pieklājīgs seržants, kurš klusībā domās, ka tās ir tikai dzēruma ķildas un mīlētāju nesaskaņas. Varbūt pat nosprie­dīs, ka viņš mēģina aizturēt kuģi, lai totali­zatorā vinnētu tie spēlētāji, kuri likuši uz apakšlauku.

Apakšlauks! Cilvēks aiz borta! Kā tad! Tas ir iemesls, lai kuģis aizkavētos!

Bonds aizcirta savas kajītes durvis un metās meklēt pasažieru sarakstu. Bija jāatrod Vinters. Lūk, kur viņš bija! 49. kajī­tē uz A klāja. Tieši vienu stāvu zemāk. Un pēkšņi Bonda galvā viss nostājās savās vie­tās. Vinters. Vints un Kids. Profesionālie slepkavas. Vīri kapucēs. Viņš vēlreiz ielū­kojās sarakstā. Kiteridžs. Ari A 49. Sirmais un resnulis. Tie abi taču bija jau lidmašī­nā. "Mana asinsgrupa ir B". Tifānijas slepe­nie pavadoņi. Un Leitera apraksts. "Vintu dēvē par Tricekli, jo viņš baidās no ceļoju­miem." Un vēclass="underline" "Kādu dienu tā kārpa viņu iegāzīs." Sarkanā kārpa uz īkšķa pirmās lo­cītavas. Šī roka turēja revolveri pie Tinkšķa Bela galvas. Un Tifānija teica, ka tie abi esot ķerti un resnis kodījot īkšķi! Abi slep- kavnieki smēķējamajā istabā gribēja vēl ie­dzīvoties no sava upura nāves. Sieviete aiz borta. Anonīmi sacelta trauksme gadījumā, ja sardze kuģa pakaļgalā neko nepamanī­tu. Kuģis apstātos, pagrieztos, notiktu meklēšana. Un slepkavas saņemtu vēl lie­kas trīstūkstoš mārciņas.