Ķīniete centās izlocīties, lai kaut dk mazinātu sāpes tomēr viņai tas'neizdevās. Tad pēkšņi viņa iespļāva Kvorrelam tieši sejā Kvorrels tikai pavīpsnāja, joprojām griezdams roku. Meitene izmisumā zem galda dauzīja kājas un murmināja kaut kādus ķīniešu vārdus uz pieres viņai izspiedās sviedru lāses.
— Runā— Bonds ieteica — runā tad mēs tevi neaiztiksim, salīgsim mieru un kopā iedzersim.
Bonds jau sāka uztraukties Vēl mazliet — un Kvorrels salauzīs meitenei roku.
— Pie velna!
Negaidot viņa ar kreiso roku iesita Kvorrelam pa seju Bonds nepaguva uzlikt bloku. Kaut kas nozibsnīja, un atskanēja plaukšķis Bonds saķēra viņas roku. Kvorrelam pa vaigu tecēja asinis Uz galda nobira stikla un metāla gabaliņi Ķīniete Kvorrelam bija iegāzusi ar zibspuldzi Trģpīiu acīs viņš kļūtu akls.
Kvorrels ar delnu nobrauca pa seju un uzmanīgi apskatīja plaukstu Asinis!
— Ciets riekstiņš! Varbūt kaptein, salauzt viņai roku?
— Laid viņu vaļā
Bonds bija nikns, ka tā arī neko nav parāds no meitenes. Lai gan šo to viņš bija apjēdzis: aiz visa tā stāv vēl kāds kas prasmīgi vada savus ļaudis
Kvorrels ķīnietei roku vairs negrieza bet delnu neatbrīvoja. Viņš atpleta meitenei pirkstus.
— Tu esi mani iezīmējusi Tagad mana kārta daiļaviņ.
Ar lielo un rādītājpirkstu'viņš sataustīja ādu Veneras pauguriņā uz rokas un griezdams sāka to stiept Ķīniete slāpēti iekliedzās un ņēmās kauties pretim Kvorrels strauji viņu atlaida/Meitene pielēca kājās un paskrēja nost no galdiņa.
— Nelieši, jūs par to viņam atbildēsit! — viņa nošņāca un pazuda
Kvorrels tikai pavīpsnāja. Ar papīra salveti viņš noslaucīja vaigu iemeta nosmērēto salveti papīrkurvī un paņēma vēl vienu
— Mana brūce aizrietēs, bet viņas delna vēl ilgi sāpēs— viņš sacīja Bondam. — Šai sievietei ir brīnišķīgs Veneras pauguriņš. Ja sievietei tas ir tik attīstīts vari būt absolūti pārliecināts, ka viņa ir lieliska gultā. Vai jūs to zinājāt kaptein?
— Nē, man tas bija jaunums,— Bonds atbildēja.
— Tā ir taisnība Raksturīga pazīme. Bet par viņu neraizējieties, — viņš piebilda, pamanījis Bonda sejā neticības blāzmu — Viņai paliks tikai zilums. Velns parāvis, kāds Veneras pauguriņš! Agri vai vēlu es viņu sameklēšu un pārbaudīšu savas teorijas pareizību.
— Kvorrel, tev jau sen laiks apprecēties un nākt pie prāta — Bonds sacīja. — Un iesaku tev likt mierā šo meiču, citādi dabūsi mugurā dunci Un tagad palūdz rēķinu, un iesim prom. Esmu ieradies no Londonas, bet tur patlaban ir trīs nakti" Man krietni jāizguļas, bet tev uz vaiga jāuzlīmē plāksteris
— Mazulīte vienkārši ir lieliska— Kvorrels murmināja.
5. Skaitli un fakti
Bonds sēdēja verandā un brokastoja, no augšas priecādamies par Kingstonas tropiskajiem dārziem. Viņa galvā vēl aizvien skanēja ķīnietes pēdējā frāze.
Tagad viņš bija pārliecināts ka Strengveizs un meitene ir nogalināti. Kādam nav patids ka viņi interesējušies par citu darīšanām, un šis kāds viņus ir novāds, pie viena iznīcinādams ari visus dokumentus. Viņš zinājis vai paredzējis, ka Slepenais dienests šo gadījumu neatstās neievērotu, un kaut kāda veidā noskaidrojis ar kādu uzdevumu ieradies Bonds. Viņš gribējis iegūt aģenta fotogrāfiju un izpētīt kur viņš apmetīsies. Tagad viņš sekoja, lai Bonds nestaigātu pa to ceļu kurš aizveda nāvē Strengveizu Ja arī Bonds ies pa šo ceļu, tad viņu tāpat likvidēs. Tā var būt gan autokatastrofa gan kautiņš vai cits veids, kas nerada aizdomas
Bonds aizsmēķēja pirmo šīrīta agareti un ar baudu skaļi izpūta dūmus Tātad pirmais kontakts ar pretinieku. Bet kas viņš ir? Visdrizāk doktors «NĒ», doktors Jūliuss «NĒ», vācu izcelsmes ķīnietis, Krebkejas salas īpašnieks. . Arhīvos par viņu nav materiālu arī uz FIB nosūtītais kontroles pieprasījums rezultātus nedeva. Notikums ar sārtajiem stārķiem un apvienību nozīmēja vienīgi to, ka dažas vecmeitas sacēlušas trad putnu dēļ, tomēr vissvarīgākais bija tas ka no doktora «NĒ» un viņa salas baidījās Kvorrels Tas bija ļoti dīvaini: Kaimanu salu vīrieti — un it īpaši Kvon-elu — ir grūti nobaidit Un kāpēc doktors «NĒ» tā cenšas, lai viņu liktu mierā? Kāpēc tērēt tik daudz spēka un līdzekļu lai nepieļautu svešu alvēku klātbūtni savā salā? Kuru gan varētu interesēt viņa mēsli? Varbūt tiešām tiem ir tik liela vērtība?
Desmitos Bondam bija jābūt pie gubernatora, bet pēc tam jāsatiekas ar Koloniju lietu sekretāru lai mēģinātu noskaidrot pēc iespējas vairāk par šo nolādēto lietu un Krebkejas salu, bet varbūt arī par doktoru «NĒ».
Pie durvīm divas reizes pieklauvēja. Bonds piecēlās un tās atvēra. Tas bija Kvorrels. Uz kreisā vaiga viņam dižojās plāksteris
— Labdien, kaptein. Jūs man likāt ierasties pusdeviņos. v
— 'Tieši tā, Kvorrel Mums būs grūta diena. Vai esi brokastojis?
. —Jā paldies, kaptein. Zivis un rumu.
— Ak, Dievs, — Bonds iesaucās, — vai nav par stipru dienas sākumam?
— Pašā laikā, — Kvorrels mierīgi atbildēja.
Viņi iekārtojās verandā. Bonds piedāvāja Kvorrelam cigareti
— Tātad, — viņš iesāka, — lielāko dienas daļu es būšu aizņemts, iespējams, nāksies pabūt Jamaikas Institūtā. lidz rītam tu man nebūsi vajadzīgs, tomēr tev ir pāris uzdevumu pilsētā, vai esi ar mieru?
— Lieliski, kaptein, es klausos.
— Mūsu mašīna ir fiksēta Tagad labāk no tās tikt vaļā. Iznomā slēgtu automobili, visjaunāko, šoferi nealgo. Paņem uz mēnesi. Vai skaidrs? Tad aizej uz ostu un dabū divus zvejniekus, kun kaut cik līdzinātos mums. Vienam no viņiem jāprot vadīt mašīna Nopērc viņiem drēbes — tādas kā mums. Vismaz žaketes un cepures. Pasaki, ka rīt no rīta viņiem mašīna jāaizbrauc uz Monte- go. Lai noliek to Levi garāžā Brīdini ka automobili nevienam citam nedrīkst dot ✓