Bonds iesmējās aptverdams, ka bailes nav atdevušas savu vietu galvenajai problēmai — ko vilkt mugurā un kā izturēties —, un iztēlodamies, pēc kā viņi izskatās: viņa — tērpusies skrandās, bet viņš — saņurcītā zilā kreklā un dubļainās melnās biksēs.
Viņš piegāja pie meitenes un saņēma viņas rokas. Tās bija aukstas kā ledus.
— Hanij, — Bonds teica, — mēs esam līdzīgi diviem putnubiedēkļiem Patlaban mums ir tikai viena problēma vai apēst brokastis tūliņ, kamēr tās ir siltas, vai arī noģērbt visas šīs lupatas, nomazgāties vannā, bet pēc tam paēst brokastis, kuras būs atdzisušas. Pagaidām ne. par ko citu nedomāsim. Mēs esam šajā brīnišķīgajā numurā un daudz neraizēsimies
Meitene nedroši pasmaidīja.
— Tevi neuztrauc tas, kas ar mums notiks? — viņa ar roku parādīja apkārt — Vai tu nedomā, ka tas ir slazds?
— Ja tas ir slazds, tad mēs tajā jau esam noķerti. Mums neatliek nekas cits kā apēst sieru Vienīgi jānolemj: apēst to siltu vai auksta — Bonds saspieda meitenes plaukstas. — Hanij, atstāj visu manā ziņā Tikai atceries, kur mēs bijām pirms stundas. Vai tad te nav labāk? Nu, izlem: vanna vai brokastis?
— Nu ja tu tā saki - viņa negribīgi nomurmināja, — es vispirms gribētu nomazgāties, taču tev man būs jāpalīdz — Hanija steigšus piebilda, norādīdama uz vannas istabas pusi.— Es neprotu apieties ar tiem daiktiem. Kā to dara?
— Tas ir diezgan viegli, — Bonds nopietni atbildēja. — Es tev visu sagatavošu. Kamēr tu mazgāsies, es paēdīšu, bet tavu porciju nolikšu siltumā. — Bonds piegāja pie skapja un to atvēra Tajā bija pusduds kimono: gan no zīda, gan linauduma. Viņš izvēlējās linauduma kimono. — Novelc savas drēbes un uzģērb šo te, bet es iešu uztaisīt vannu. Un vēlāk tu izraudzīsies apģērbu miegam un vakariņām.
— Jā, Džeims, — Hanija pateicīgi sacīja, — ja vēlies mani iemācīt kā_ — viņa sāka vilkt nost kreklu.
Bondam pēkšņi sagribējās viņu apskaut un noskūpstīt Te viņš asi izmeta:
— Labi, Hanij, — un devās uz vannas istabu atgriezt krānus.
Vannas istabā bija viss nepieciešamais: esence «Flo- ris line» vīriešiem un sāls «Herlen» sievietēm. Bonds iemeta «Herlen» kubiciņu ūdenī, un istaba sāka smaržot gluži kā oranžērijā. Ziepes bija «Fleur des Alpes» firmas. Skapītī ar spoguli virs izlietnes glabājās zobu sukas, zobu tīrāmie irbuļi, zīda lupatiņas zobu pulēšanai, mutes skalojamais šķīdums «Rose», aspirīns un bundžiņas ar magnēziju. Piedevām vēl elektriskais bārdas skuveklis, losjons pēc skūšanās «Lenterick», divas neilona sukas un divas ķemmes. Viss bija jauns, ne reizes nelietots. Bonds paraudzījās spogulī uz savu netīro, bārdas rugājiem apaugušo seju un uzsmaidīja ar pelēkajām, no saules apsarkušajām acīm Tablete bija ļoti sasaldināta, tātad jāgaida, ka tās viducis būs ļoti rūgts
Kad viņš atkal noliecās pār vannu, viņam ap kaklu apvijās rokas. Bonds iztaisnojās un ieraudzīja iedegušu ķermeni, kas asi izcēlās uz balto flīžu fona. Hanija nemākulīgi ar spēku viņu noskūpstīja, bet Bonds viņu piespieda sev klāt juzdams, rik traki dauzās viņa sirds.
— Man nebija ērti tajā kimono, — meitene iečukstēja viņam ausī, — tu taču teici, ka mēs esam vīrs un sieva.
Meitene piespiedās vēl dešāk.
«Un kādēļ gan ne? Kāpēc ne? Neesi idiots. Tas ir pats nepiemērotākais brīdis. Abi esam briesmās. Nevajag pazaudēt galvu, jākontrolē sevi, lai atrastu izeju no šīs nepatīkamās ķezas. Pēc tam! Vēlāk! Nepadodies vājībām!» Bonds atstūma Haniju Viņi apmainps ilgiem skatieniem.
— Hanij, tūdaļ vannā, citādi es tevi iepēršu, — viņš nomurkšķēja.
Viņa pasmaidīja un, neteikusi ne vārda, iekāpa vannā. Tad palūkojās uz Bondu
— Tev vajadzēs mani nomazgāt — meitene izaicinoši sacīja. — Nezinu, kā tas darāms
— Klusu, Hanij, — Bonds izmisis teica. — Un beidz koķetēt Ņem ziepes un sūkli un noberzējies. Nolādēts! Atradusi laiku, kad dūdot lešu brokastīs. — Viņš satvēra durvju rokturi.
-a Džeims! — viņas balss Bondu apturēja. Viņš pagriezās. Hanija parādīja viņam mēli. Bonds sarauca pieri un aizvēra durvis.
Gribēdams tikt par visu skaidrībā, Bonds uzmanīgi pārbaudīja divas pārējās istabas. Viņš meklēja izeju, mikrofonus vai kaut ko tādu, kas varētu noderēt ieroča vietā. Neko neatrada. Pie sienas karājās elektriskais pulkstenis, kas rādīja trīsdesmit minūtes pāri astoņiem, bet līdzās laulāto draugu gultai bija daudz pogu ar dažādiem uzrakstiem: «Apkalpošana numurā», «Frizieris», «Manikīre», «Istabene». Kaktā zem griestiem rēgojās ventilādjas lūkas režģi — velti, caurums bija pārāk mazs. Durvis, šķiet bija dannātas no metāla un nokrāsotas tādā pašā krāsā kā sienas. Bonds ar visu spēku triecās pret vienām durvīm. Tās nepakustējās ne par milimetru. Viņš paberzēja plecu Tas bija cietums, grezns cietums. Cīkstiņš neko nedotu. Slazds bija aizcirties viņiem aiz muguras. Vienīgais, kas atlika, tiešām apēst visu sieru.
Bonds apsēdās pie galda Sudraba spainītī ar sadrupinātu ledu dižojās liela glāze ar ananasu sulu. Viņš to izdzēra un piebīdīja sev klāt šķīvi. Uz maizes izcepts olu kultenis, četras bekona šķēles, ceptas aknas un desa. Piedevām vēl cepta maize, salvetē ietīta maize, apelsīnu džems, zemenes un medus. Blakus stāvēja liels termoss ar kafiju, krējums bija ļoti svaigs.
No vannas istabas skanēja meitenes balss, viņa trallināja «Marionu». Bonds atslēdzās no šīm skaņām un ķērās pie olu kulteņa. Pēc desmit minūtēm viņš dzirdēja, kā atveras vannas istabas durvis. Bonds tūdaļ nolika uz šķīvja cepto maizi ar džemu un ar rokām aizspieda acis. Hanija iesmējās.
— Kāds zaķpastala. Tu baidies no neaizsargātas meitenes. — Bonds dzirdēja, kā viņa rakņājas pa skapi, joprojām murminādama: — Interesanti, kāpēc viņš tā baidās? Protams, ja mēs cīnītos, es viņu viegli pieveiktu. Viņš droši vien no tā bīstas. Laikam nav sevišķi stiprs Lai gan rokas un krūtis liecina par pretējo, bet pārējo es neesmu redzējusi Varbūt viņam ir rahīts. Jā. acīmredzot rahīts. Tāpēc viņam trūkst dūšas izģērbties manā klātbūtnē. Tad palūkosim, vai viņam patiks šis te. — Viņas balss kļuva skaļāka. — Džeims, dārgais vai tevi apmierinās balts kimono, kas nobārstīts ar ziliem putniņiem?