— Jā, velns parāvis, — Bonds nomurkšķēja — Un tagad beidz muldēt un nāc brokastīs. Man gribas gulēt
— 0, — Hanija iesaucās, — Ja tu vēlies teikt ka laiks iet gultā, es tūdaļ.
Bonds dzirdēja, ka viņa pieskrien pie galda un apsēžas viņam pretī. Viņš nolaida rokas. Meitene viņam uzsmaidīja Viņa bija apburoša. Labi izsukātie jnati no vienas puses sedza vaigu, bet otrā pusē bija uzsprausti virs auss Viņas āda izstaroja svaigumu, bet lielās zilās ads laimīgi spīdēja. Patlaban Bonds juta, ka mīl viņas lauzto degunu. Viņš bija pieradis pie tā un negaidot nodomāja, ka viņam nepatiktu ja viņa būtu tikpat skaista un bez trūkumiem kā citas gfītās meitenes. Taču viņš zināja ka būtu veltīgi viņai to ieskaidrot Hanija sēdēja, kautri salikusi rokas un dziļajā izgriezumā vīdēja viņas krūtis un vēdera izliekums.
— Klau Hanij, — Bonds stingri sacīja, — tu esi neatvairāma, tomēr kimono tā nevalkā. Dieva dēļ, saspraud to un beidz mani provocēt Audzināti ļaudis to nedara pie brokastu galda.
— Ek, kāds morālists, — viņa noņurdēja, par dažiem centimetriem aizvērdama kimono. — Kāpēc tu negribi parotaļāties? Es vēlos paspēlēt vīru un sievu.
— Tak ne jau brokastu laikā, — Bonds atbildēja. — Vispirms paēd. Tās ir delikateses Turklāt es esmu pretīgi netīrs. Man jānoskujas un jānomazgājas. — Viņš piecēlās, piegāja pie meitenes un noskūpstīja viņai matus — Kas attiecas uz spēli, arī man gribētos, taču ne tagad.
Atbildi negaidīdams, Bonds devās uz vannas istabu un aizvēra durvis. Viņš noskuvās un nostājās zem dušas Virsū mācās drausmīgs miegs Kad Bonds gribēja iztīrīt zobus, tas izdevās ar mokām. Viņš aptvēra: iebērtas miegazāles. Kafijā vai ananasu sulā? Tas nav svarīgi Vienīgais, ko viņš vēlējās, bija apgulties un aizvērt acis Aizmirsis par to, ka ir kails, Bonds grīļodamies atvēra durvis. Meitene jau gulēja gultā Turēdamies pie mēbelēm, Bonds tika līdz viņai. Kimono mētājās uz grīdas. Hanija kaila gulēja dziļā miegā, apsegusies tikai ar palagu.
Bonds izklaidīgi paraudzījās uz tukšo vietu viņai līdzās Nē! Viņš sataustīja slēdzi un nodzēsa gaismu Tagad viņam nācās rāpot pa grīdu lai nokļūtu otrā istabā Bonds aizlīda līdz gultai un ietrausās tajā. Tad izstiepa roku lai nodzēstu lampu uz naktsskapīša. Taču roka viņu vairs neklausīja, un lampa novēlās uz grīdas sašķīzda- ma drumslās. Ar pēdējiem spēkiem Bonds apgriezās uz sāniem un iegrima miegā.
Elektriskā pulksteņa spīdošie cipari otrā istabā rādīja deviņus un trīsdesmit minūtes.
Desmitos ģimenes numura durvis klusām atvērās. Uz sliekšņa parādījās ļoti garš un tievs stāvs. Tas bija vīrietis, kura augums nebija mazāks par metru un deviņdesmit pieciem centimetriem. Viņš sastinga uz sliekšņa un, rokas sakrustojis ieklausījās. Tad apmierināts iegāja istabā, piegāja pie gultas un noliecās, ieklausīdamies meitenes mierīgajā elpā. Pēc tam ieslēdza lukturīti, kurš bija piekārts viņam pie krūtīm. Spoža gaisma izplūda platā kūlī. Cilvēks noliecās, apgaismodams meitenes seju.
Viņš to aplūkoja diezgan ilgi Tad izstiepa roku, saņēma palagu un lēnām to norāva līdz kājgalim. Taču tā nebija roka Tās bija tērauda spailes, kuras bija savienotas kopā un piestiprinātas piē' metāla konstrukcijas kas slēpās melna zīda piedurknē. Protēze.
Cilvēks apskatīja kailo augumu, apgaismodams to centimetru pēc centimetra Tad apsedza meiteni ar palagu. Vēl mirkli viņš vēroja guļošās seju, pēc tam izslēdza lukturīti un klusām devās uz blakusistabu, kur gulēja Bonds.
Pie viņa gultas cilvēks uzkavējās ilgāk. Viņš aplūkoja katru grumbiņu, katru iedegušās sejas vaibstu, kuri varēja likties nežēlīgi. Izskaitīja pulsu miega artērijā, norāva palagu, izskaitīja pulsu pie sirds. Novērtēja roku un gumu muskuļus domīgi nopētīja Bonda vareno krūšukurvi. Beigu beigās noliecās un apskatīja dzīvības un likteņa līnijas uz kreisās rokas.
Tērauda spailes ar vislielāko piesardzību uzvilka palagu Bondam līdz zodam. Vēl brīdi garais cilvēks nekustīgi stāvēja pie gulošā, tad klusām izslīdēja gaitenī, un durvis ar vieglu klikšķi aizcirtās.
14. Doktors «NĒ»
Elektriskais pulkstenis kalna dzīlēs noslēptajā tumšajā istabā rādīja četri un trīsdesmit minūtes.
Ārpusē, kalnā Krebkejas svelmē un smirdoņā sākās jauna diena. Salas austrumpusē daudzie putni — parastās un baltās dzērves, pelikāni fiamingo un retie sārtie stārķi — turpināja vīt ligzdas un ķert zivis ezera seklajos ūdeņos. Togad putnus tik bieži traucēja, ka vairums no tiem negribēja taisīt ligzdas.
Pēdējos mēnešos briesmonis savu naksnīgo izbraucienu laikā bija sadedzinājis ligzdošanas vietas. Lielākajai daļai putnu šogad nebūs pēcnācēju. Viņi mēģinās atstāt salu, un daudzi ies bojā no masveida histērijas kas nomāc putnu koloniju, kuru pametis miers un klusums.
Salas otrā galā, karjerā, kur ieguva putnu mēslus, kas iekrāsoja kalnu baltu jūras kraukļu kolonija aizvadīja ierasto dienu, putni ēda zivis un darīja bagātāku savu saimnieku un aizstāvi ar dārgā mēslojuma kaudzīti. Ligzdošanas periods putniem bija pagājis mierīgi. Tie trokšņaini grozījās ap ligzdām — netīrām sausu zaru kaudzēm. Tās bija izvietotas predzi sešdesmit centimetru attālumā cita no citas, jo jūras kraukļi ir ļoti kauslīgi, un šie sešdesmit centimetrus lielie ringi bija paredzēti cīksti- ņiem. Drīz vien mātītes izdēs trīs olas kuras palielinās saimnieka turību vidēji vēl par diviem putniem.