Virsotnē, kur ritēja izrakumi, simt nēģeru vīrieši un sievietes, kuri strādāja karjerā, beidza savu maiņu. No kalna nogāzes bija iegūti piecdesmit kubikmetri mēslojuma, un vēl par divdesmit metriem pieauga zemes uzbērums. Mazliet tālāk lejup laidās terases gluži kā vīna dārzi Itālijā vienīgā atšķirība bija tā, ka šeit neauga vīnogas, te bija izdedzinātas terases, kas dzip iegrauzās kalnā. Šdt nesmirdēja pēc dabīgās gāzes kā pārējās salas daļās, te bija kas cits — amiaks, un spēdgais vējš, kurš žāvēja iegulas, dzenāja baltbrūnu putekļu mākoņus, kuri līda strādniekiem acīs un ausīs Taču viņi jau bija pieraduši pie smirdoņas un putekļiem viņiem šis darbs šķita viegls un veselīgs Viņi nesūdzējās.
Pēdējā krava tika nosūtīta uz leju šaursliežu vagonetēs Atskanēja signāls, un strādnieki, pārmetuši pār plecu rupji dannātus kapļus, slinki steberēja uz savām barakām kuras bija apvilktas ar dzeloņdrātīm pa kurām plūda augstsprieguma strāva. Nākamajā dienā kā tas notika ik mēnesi, dziļūdenī pie mola, kuru viņi bija uzbūvējuši pirms desmit gadiem un kopš tā laika ne reizes nebija redzējuši, iebrauks kuģis. Tas atvedīs produktus preces un sīkumus veikalam. Un tad būs svētki ar rumu, dejām un kautiņiem. Dzīve ir jauka!
Dzīve bija jauka arī kalpotājiem — tiem ķīniešu izcelsmes nēģeriem kuri bija vajājuši Bondu, Kvorrelu un meiteni Viņi tāpat beidza darbu garāžā, darbnīcās un sargposteņos un devās uz «oficiālajiem» kvartāliem.
Vairumam no viņiem, neskaitot sardzes dienestā un iekraušanas darbos aizņemtos, nākamā diena būs brīva. Viņi tāpat dzers un dejos, bija gaidāma jauna ikmēneša meiteņu partija no «iekšējiem rajoniem». Vienas pirms mēneša noslēgtās «laulības» tiks pagarinātas vēl gar dažiem mēnešiem va nedējām, ja tā vēlēsies «vīrs», citām pienāks jaunas izvēles laiks. Dažas jaunas sievietes, atdevušas savus bērnus patversmē, atgriezīsies, lai atstrādātu «kārtējo mīlas maiņu», taču būs arī tādas meičas, kuras ārpusē tiks pirmo reizi. Viņu dēļ izcelsies kautiņi, līs asinis, tomēr galu galā kalpotāju kvartālos viss nomien- nāsies vēl uz vienu kopdzīves mēnesi — katram tiks sieviete, kura viņu aprūpēs.
Kalna drēgnajā sirdī, tālu no virspuses mierīgās dzīves, savā ērtajā gultā pamodās Bonds. Par spīti miegazāļu izraisītajām galvassāpēm viņš jutās atpūties. Meitenes istabā dega gaisma, un Bonds dzirdēja, ka viņa neguļ. Viņš izlīda no guttas un, cenzdamies neuzkāpt lampas lauskām, piegāja pie skapja. Uzģērba pirmo kimono, kas gadījās pa rokai un piegāja pie ārdurvīm. Hanija bija izlikusi uz gultas vairākus kimono un patlaban tos pielaikoja liela sienas spoguļa priekšā.
— Ā, ta§ esi tu! — Hanija pasmaidīja. — Es domāju, ka tu nekad nepamodīsies. Ne vienu vien reizi gāju tevi apraudzīt Gribēju tevi uzcelt piecos. Pašlaik ir puspieci, un es gribu ēst Vai mēs varam kaut ko iekost?
— Protams, — Bonds pienāca pie gultas. Iedams garām Hanijai, viņš apskāva meiteni ap vidukli un aizrāva sev līdzi. Bonds aplūkoja plāksnītes pie zvana pogām un izraudzījās to, uz kuras bija rakstīts «Apkalpošana numurā». Tad sacīja: — Piespiedīsim arī pārējās. Uzdzīvosim pa īstam
Meitene iesmējās
— Labi, bet kas ir manikīrs?
— Tas ir tad, kad tev sakopj nagus. Mums jāsapošas, lai tiktos ar doktoru — Patiesībā Bonds prātoja, ka jāiegūst vismaz kāds ierocis. Šķēres tomēr ir labāk nekā plikas rokas. Viņš piespieda divas podziņas. Pēc tam palaida vaļā meiteni un palūkojās apkārt Kamēr viņi gulēja, kāds bija aiznesis paplāti ar brokastu atliekām. Uz bufetes stāvēja paplāte ar pudelēm un glāzēm. Bonds piegāja tās apskatīt Tur bija viss, ko tik sirds kāro. Starp pudelēm bija divas lielformāta ēdienkartes uz divām lapām. Tādas varēja būt augstākās klases restorānos. Ēdienkarte sākās ar storu ikriem un beidzās ar šerbertu un šampanieti. Pa vidu ēdieni kuri bija sagatavojami no saldētiem produktiem. Bonds nolika ēdienkarti atpakaļ. Jā, par sieru, kurš tika piedāvāts peļu slazdā, nebija iemesla žēloties!
Kāds pieklauvēja, un istabā ienāca Meija un vēl divas tarkšķīgas ķīnietes. Pārtraucis formālo laipnību straumi, Bonds pasūtīja tēju, ceptu maizi un sviestu Haničailai, tāpat palūdza, lai viņas sakopj meitenei nagus un matus. Tad devās uz vannas istabu, iedzēra pārīti aspirīna tablešu un nostājās zem dušas. Pēc tam atkal uzģērba kimono, neapmierināti atzīmēdams, cik viņam šajās drēbēs ir stulbs izskats, un atgnezās istabā. Starojošā Meija vaicāja: vai viņš nebūtu tik laipns un neizraudzītos to, ko viņš un misis Braisa pasūtītu vakariņām. Bonds pasūtīja sev ikrus, ceptu jēra karbonādi salātus un austeres bet Haničailai— meloni, ceptu cāli angļu gaumē un vaniļas saldējumu ar karstu šokolādi.
Meija līksmi piekrita viņa izvēlei, un no smaida vaigos uzradās bedrites
— Doktors «NĒ» gribētu zināt vai jums būs ērti septiņos un četrdesmit piecās minūtēs?
Bonds lakoniski piekrita.
— Esmu jums ļoti pateicīga, mister Brais. Atnākšu jums pakaļ septiņos četrdesmit četrās.
Bonds iegāja istabā, kur friziere un manikīre nopūlējās gar Haniju Gar meitenes matiem un nagiem ņirbēja smalki pirksti. Sajūsmas pilna Hanija viņam uzsmaidīja spogulī.
— Neļauj viņām no sevis iztaisīt pērtiķi, — viņš nomurmināja, pieiedams pie paplātes. Bonds ielēja sev krietnu porciju burbona ar sodas ūdeni un aiznesa glāzi uz savu istabu. Tā bija laba doma — iegūt ieroci, taču nagu šķērītes un vīlīte manikīrei ar ķēdīti bija piestiprināti pie jostas tāpat kā šķēres frizierei. Bonds apsēdās neuz- klātajā gultā un iegrima domās.