Выбрать главу

Noteikt doktora «NĒ» vecumu nebija iespējams. Grumbu sejā nebija, pat vaigi, kas bija iekrituši zem izspī­lētajiem un augstajiem vaigukauliem, bija gluži kā ziloņ­kauls. Uzacis tāpat kā Salvatoram Dalī bija smalkas, mel­nas un stipri izliektas kā nogrimētam burvju mākslinie­kam Zem tām — ļoti mdnas, spīdīgas acis bez skrop­stām. Tās bezkaislīgi raudzījās taisni uz priekšu kā divu mazu revolveru stobri Plānais deguns karājās pāri platai un skaisti iezīmētai mutei, kura, par spīti negaistošajam smaidam, liecināja par cietsirdību un valdonību. Neiztak- smīgais zods, kā pēcāk ievēroja Bonds, bija mazliet sa­šķiebts norādīdams, ka kakla muskuļi ir samērā nekustī­gi. Šis dīvainais garais stāvs atgādināja milzīgu indīgu kā­puru, kas ieslēpts metāla čaulā Bonds nepavisam nebrī­nītos, ja redzētu, ka apakšdaļa rāpo pa grīdu. Doktors «NĒ» pienāca un apstājās trīs metrus no viņiem.

—     Atvainojiet ka nesniedzu jums roku, — viņš bez­kaislīgi teica, — taču es nevaru to izdarīt — Doktors lē­nām pacēla piedurknes. — Man nav roku.

Parādījās divas tērauda spailēs, kas bija piestiprinātas pie spīdīga plaukstas pamata. Lai viņi varētu tās aplūkot viņš pastiepa tās viņiem pretī gluži kā sienāža priekškā­jas Pēc tam spailes atkal paslēpās piedurknēs un sakrustojās uz krūtīm.

Bonds juta, ka Hanija nodreb.

Doktora melnās ads apstājās pie meitenes, pētīda­mas lauzto degunu.

—       Kāda nelaime, — viņš vienaldzīgi teica Viņa ska­tiens no jauna ieurbās Bondā. — Jūs vērojāt manu ak­vāriju. — Tas bija apgalvojums, nevis jautājums. — Cil­vēkiem patīk pētīt zīdītājus vai putnus. Man gribējās tā­pat vērot arī zivis. Man tās šķiet daudzveidīgākas un in­teresantākas Esmu pārliecināts, ka jums ir pa prātam mans hobijs.

—        Es jūs apsveicu, — Bonds nomurmināja. — Ne­kad neaizmirsīšu šo istabu.

—         Nekad. — Arī tas bija apgalvojums, kurā jautās ironija. — Mums par daudz ko jāaprunājas. Mums ir maz laika. Iekārtojieties. Vai vēlaties kaut ko iedzert? Cigare­tes ir jums līdzās.

Doktors «NĒ» piegāja pie ādas krēsla un apsēdās Bonds iekārtojās viņam pretī, bet Hanija — starp viņiem, mazliet nostāk.

Bonds juta kādu kustību aiz muguras un pagrieza galvu. Re bāra stāvēja neliels — tomēr ar cīkstoņa rum­pi — ķīniešu izcelsmes nēģeris. Viņš bija tērpies melnās biksēs un baltā smokingā. Melnās mandeļveida acis apaļajā sejā vienaldzīgi uztvēra Bonda skatienu un pār­sviedās uz ko citu.

—      Tas ir mans miessargs, — doktors «NĒ» paskaid­roja — Speciālists dažādās jomās. Viņa negaidītā parā­dīšanās nav pārsteigums. Es vienmēr sev līdzi nēsāju mazu raidītāju, — viņš sacīja, ar zodu norādīdams sev uz krūtīm. — Tādējādi varu viņu paaicināt, kad viņš man nepieciešams. Ko dzer meitene?

Doktors neteica: jūsu sieva. Bonds paraudzījās uz Haničailu. Viņa iepleta acis, taču atbildēja klusā balsī:

—       Kokakolu. Pateicos.

Bonds atvieglots pasmaidīja. Vismaz šī izrāde nebija viņu nobaidījusi

—       Bet es iedzeršu vodku ar sauso martini un citrona šķēlīti. Saskalināt taču nesajaukt Priekšroku dodu krievu vai poļu vodkai.

Doktora «NĒ» smaidā uzradās jauns vaibsts.

—        Redzu, ka arī jūs zināt ko gribat Katrā gadījumā jūsu vēlme piepildīsies. Vai neesat ievērbjis, ka parasti tā mēdz būt? Proti, kad kaut ko gribat jūs pie tā tiekat Vis­maz mana pieredze to apstiprina.

—       Sīkumos — jā.

—      Ja jums neizdodas lieli darbi, tātad jums nav lielu tieksmju Man tā liekas. Tas arī viss. Bet līdzekļi atradī­sies un attiecības nogludināsies pēcāk.

Dodiet man atbalsta punktu un es apgnezīšu pasau­li — tā ir patiesība tikai tādā gadījumā, ja tiešām ir vēlme apgriezt pasauli — Plāno lūpu kaktiņi mazliet nolaidās. — Tomēr tā ir tukša muldēšana Labāk ķersimies pie lie­tas. Esmu pārliecināts, ka jums nekas nebūs pretī. Jums patīk martini? Vai jums ir cigaretes? Lieliski. Sem-Sem, noliec šeikeru līdzās misteram un padod mis vēl vienu kokakolas pudeli. Jādomā, patlaban ir desmit minūtes uz deviņiem Vakariņas būs tieši deviņos.

Doktors «NĒ» iztaisnojās savā krēslā. Viņš paliecās uz priekšu un-cieši uzlūkoja Bondu. Brīdi istabā valdīja klu­sums. Tad doktors teica:

—        Un tagad, Slepenā dienesta aģent Džeims Bond, apmainīsimies ar mūsu noslēpumiem. Iesākumā, lai pie­rādītu jums, ka man nav ko slēpt es atklāšu jums savus. Bet pēc tam jūs man izstāstīsit savus noslēpumus. — Viņa ads zvēroja — Tikai runāsim viens otram taisnī­bu. — Viņš pacēla vienu no spailēm — Es rīkošos tā, kā sacīju. Un jums būs jāseko manam paraugam Citādi, redz, tās — doktors norādīja uz savām acīm, — pateiks man priekšā, ka jūs melojat — viņš piebilda

15. Pandoras kaste

Džeimss Bonds paņēma glāzi un domīgi iedzēra malaņu Turpināt spēlīti bija veltīgi. Ar apvienību saistītā leģenda nebija droša, un jebkurš dtvēks, kurš vismaz šo to saprot no putniem, varētu viņu pieķert Skaidrs, ka viņa «jumts» bija sašķīdis drumslās. Jāizdara viss iespēja­mais, lai aizsargātu meiteni Vispirms viņa jāuzmundrina

Bonds uzsmaidīja doktoram.

—        Es atklāju jūsu aģenti Karaliskajā Namā — mis Taro. Zinu, ka viņa ir jūsu cilvēks. Es fiksēju šo faktu un zi­nāmos apstākļos paziņošu par to un par daudz ko ci­tu. — Doktora «NĒ» seja nepauda nekādu interesi. — Tomēr — ja mums jāaprunājas, darīsim to bez teatrā­liem efektiem Jūs esat interesants alvēks. Taču nevajag censties tēlot tādu, kāds jūs patiesībā neesat Daudzi ka­ra invalīdi izmanto protēzes. Jūs briļļu vietā lietojat kon­taktlēcas Ar raidītāju izsaucat kalpu. Esmu pārliecināts, ka jums netrūkst atu viltīgu verķu. Tomēr tik un tā, dok­tor, jūs esat cilvēks, kurš ēd, dzer un guļ tāpat kā visi pā­rējie. Tāpēc diezgan ar tām mantiņām kuras remdē jūsu patmīlību