— Turpiniet — Bonds uzmeta meitenei skatienu. Viņa to uztvēra un pielika roku pie mutes, it kā slēpdama žāvas. Bonds viņai veltīja platu smaidu. Viņš pavaicāja sev, kad doktors «NĒ» nolems izklaidēties, izbagdams viņas demonstratīvo vienaldzību
— Centīšos jums neapnikt — doktors draudzīgi turpināja. — Fakti ir daudz interesantāki nekā teorija, vai tiesa? — Viņš negaidīja atbildi. Viņa skatiens apstājās pie elegantas zivtiņas aiz stikla. Dažas sudrabainas zivtiņas aizšāvās tumsā. Zvaigznes cauri stiklam pie griestiem likās vēl spožākas. Varēja redzēt mākoņus. Pēkšņi mākslotā istabas atmosfēra — ērtos krēslos sēdošie trīs al- vēki, glāzes un puddes, biezais paklājs un izkliedētā gaisma — tas viss Bondam šķita smieklīgi. Pat dramatisms un briesmas bija nieks līdzās moluskiem Un ja stikls ieplīst nepardzu aprēķinu vai slikti izpildīta darba dēļ? Ja nu jūra uzspiež stiklam stiprāk, nekā aprēķināts?
Doktors «NĒ» turpināja:
— Es piedzimu Pekinā un esmu vācu misionāra un ķīniešu meitenes no labas ģimenes vienīgais ārlaulības dēls. Biju viņiem traucēklis, un tāpēc mani nodeva mātes krustmātes gādībā. Nekādas mīlestības, vai saprotat mister Bond, nekāda ģimenes siltuma. Ģimene tika pamesta. Es devos darbā uz šanhaju un iepazinos ar ton- giem, ar viņu nelikumīgo darbību Man patika zādzības, slepkavības apdrošināta īpašuma dedzināšanas. Ar to es it kā izaidnāju tēvu, kurš bija mani pametis. Man patika nāve un cilvēku un mantu iznīcināšana. Mana noziedzīgā prakse, ja tā var izteikties, pilnveidojās.
Tad situācija sarežģījās un nācās aiziet Taču tongi mani uzskatīja par pārāk vērtīgu cilvēku, lai vienkārši nogalinātu Nelegāli pārcēlos uz Savienotajām Valstīm. Mani apgādāja ar rekomendācijas vēstuli pie kāda no pašiem varenākajiem Amerikas tongiem. Viņu sauca par Hip Singsu. Tā arī nekad neuzzināju, kas bija rakstīts tajā vēstulē, tomēr mani tūdaļ iecēla par viņa personīgo sekretāru. Pēc tam, kad man palika trīsdesmit gadi, mani nozīmēja par mantzini. Kasē bija vairāk nekā miljons dolāru. Šī summa man likās ļoti patīkama. Tad divdesmitajos gados starp tongiem uzliesmoja liels karš. Cīnījās divi izcilākie Ņujorkas tongi: Hip Singss un mūsu pretinieks On Li Ongs. Dažu nedēļu laikā no vienas un otras puses tika nogalināti simtiem cilvēku, viņu mājas un mantība sadedzināta. Tas bija spīdzināšanu, slepkavību un dedzināšanu laiks, un es tajā piedalījos ar prieku. Pēc tam iejaucās policija. Tika mobilizēta gandrīz visa Ņujorkas policija. Tai izdevās izolēt divas lielas pagrīdesarmi- jas, tongu ģenerālštābi tika sagrābti, bet barveži — iebāzti cietumā Mani brīdināja par arestu. Dažas stundas pirms tam es savācu visu naudu pārvērtu zeltā visu šo miljonu, aizlaidos uz Hārlemu un paslēpos. Tā bija muļķība. Vajadzēja aizbēgt no Amerikas un paslēpties pašā attālākajā Zemes nostūrī. Pat no cietuma kamerām ton- ga barveži dabūja mani rokā.
Viņi atnāca naktī un mani saķēra Mani spīdzināja, tomēr es neteicu kur esmu paslēpis zeltu. Mani spīdzināja visu nakti. Pēc tam, kad viņi redzēja, ka es vairs nespēju runāt viņi man nocirta rokas, lai mans līķis liecinātu ka esmu zaglis, iešāva man sirdī un aizgāja. Taču kaut ko viņi nezināja Es esmu viens no tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kuriem sirds ir labajā pusē. Domāju ka tāds ir viens no miljona Es izdzīvoju. Pateicoties savam gribasspēkam, es pārcietu ķirurģisku operāciju un pēc vairākiem ilgiem mēnešiem iznācu no slimnīcas Un visu šo laiku to vien darīju, kā kalu plānus kā aizbēgt ar šo naudu, kā to saglabāt un kā izmantot
Doktors «NĒ» apklusa. Viņa deniņi bija mazliet piesarkuši Atmiņas bija viņu satraukušas. Uz brīdi viņš aizvēra acis mēģinādams savaldīties
«Varbūt tagad?» Bonds domāja. «Metīšos viņam virsū un nogalināšu? Var sasist glāzi un iebliezt viņam ar stikla lausku.»
Acis atkal atvērās
— Vai es neesmu jums apnicis? Man šķita, ka domājat par ko citu.
— Nē. — Izdevīgais mirklis bija garām. Vai būs cits? Bonds aprēķināja lēciena tālumu un ievēroja, ka kimono apkaklīte nenosedz miega artēriju.
Doktora «NĒ» plānās lūpas no jauna pavērās un viņš turpināja stāstu
— Lēmums, kuru pieņēmu, bija skaidrs un noteikts. Kad mani izrakstīja no slimnīcas, es devos uz Ņujorkas lielākā marku tirgoņa Zilberšteina veikalu. Nopirku tikai vienu albumu, bet tajā bija visdārgākās pasaules markas. Visu zettu.es ieguldīju markās. Paredzēju, ka būs pasaules karš, un zināju, ka iestāsies inflācija. Nojautu, ka labākās markas kļūs dārgākas vai vismaz nezaudēs cenu.
Vienlaicīgi es izmainīju savu izskatu Ar radikālās de- pilācijas palīdzību atbrīvojos no matiem plastiskā operācija padarīja manu degunu plānāku, muti platāku, izmainīja lūpu formu. Tā kā nevarēju kļūt mazāks, tad palielināju savu augumu Kurpes uz biezām zolēm Dažas nedēļas vertikāli stiepos. Mainīju gaitu. Atteicos no protēzēm, sāku izmantof cimdotas vaska rokas. Pieņēmu Jūliusa «NĒ» vārdu: Jūliuss ir mana tēva vārds, bet «NĒ» nozīmēja ka atsakos no viņa un jebkuras citas autoritātes. Noņēmu brilles, aizstājot tās ar kontaktlēcām Toreiz tas bija jaunums
Tad devos uz Milvoki, kur nav ķīniešu, un iestājos medicinas fakultātē. Iejuku studentu pūlī un iedziļinājos cilvēka ķermeņa un prāta pētījumos. Kāpēc? Tāpēc, ka gribēju uzzināt cik derīgs ir tas materiāls, no kā mēs esam uzmeistaroti Man bija jāzina, kādi instrumenti ir manā rīcībā, pirms izmantoju tos mana nākamā mērķa sasniegšanai: gribēju pilnīgi atbrīvoties no fiziskā noguruma, no materiālās dabas briesmām un riska Man vajadzēja iegūt varu Varu darīt ar citiem to pašu, kas bija izdarīts ar mani. Varu pār cilvēkiem Varu kura man ļautu spriest un tiesāt'Absolūti neatkarigu varu. Jo tieši no tās, mister Bond, vai nu tas jums patīk, vai nē, arī sastāv pasaules vara.