Bonds paņēma šeikeru un trešo reizi piepildīja glāzi. Palūkojās uz Haničailu Viņa izskatījas mierīga un vienaldzīga, it kā domātu par ko citu Bonds pasmaidīja.
— Iztēlojos, kā jūs gribat ēst — doktors «NĒ» labsirdīgi sacīja — Lūdzu vēl mazliet uzmanības. Būšu lakonisks. Tātad, kā jau teicu es dzīvoju Milvoki Noteiktajā laikā beidzu fakultāti, aizbraucu no Amerikas un devos ceļojumā apkārt pasaulei, uz brīdi šur tur piestādams. Es stādījos priekšā kā ārsts, jo ārsti uzklausa cilvēkus un var uzdot jautājumus, neizraisot aizdomas Tolaik meklēju vietu savai štāba mītnei. Tai vajadzēja atrasties ārpus karadarbības zonas uz salas, un būt privātīpašumā, kurā var realizēt ražošanas procesu.
Galu galā es nopirku Krebkeju Esmu te jau četrpadsmit gadus Tie bija mierīgi un auglīgi gadi, kurus nekas neaizēnoja. Mani aizrāva ideja pārvērst putnu mēslus zeltā. Ar visu degsmi ķēros pie šā biznesa. Tas man likās ideāls uzņēmums. Produkcijas pieprasījums pieauga. Putniem bija vajadzīgs vienīgi miers Kas attiecas uz mēslojuma ieguvi — galvenais bija neizpostīt iegulas, pārmērīgi tās ekspluatējot Galvenā problēma bija darbaspēka izmaksas. Bija 1942. gads. Kubas un Jamaikas strādnieki cukurniedru plantācijās pelnīja desmit šiliņus nedēļā. Pārmānīju uz salu simt strādnieku, apsolīdams viņiem divpadsmit šiliņus nedēļā. Tā kā par tonnu putnu mēslojuma man maksāja piecdesmit dolārus, man tas bija izdevīgi. Svarīgākais — lai izmaksas nemainītos. Es to panācu, izolēdams salu no pasaules inflācijas Laiku pa laikam nācās pielietot rupju spēku Tomēr beigu beigās mani ļaudis ir apmierināti ar savu algu, jo nekur citur nav saņēmuši vairāk.
Uzraugu amatā es uzaicināju duci ķīniešu izcelsmes nēģeru kopā ar ģimenēm. Viņi saņem mārciņu nedēļā Otro reizi nācās pielietot bardzību pret viņiem, bet viņi ātri aptvēra iegūto mācību. Manu ļaužu skaits automātiski pieauga Es salīgu inženierus un akmeņkaļus, un viņi ķērās pie kalna. Reizēm par ļoti lielu atlīdzību es ataicināju speciālistu grupas, viņi ne ar vienu nekontaktējās un dzīvoja kalna iekšienē, līdz pabeidza darbu un tad ar kuģi devās atpakaļ.
Viņi ierīkoja apgaismojumu un ventilāciju, uzbūvēja liftu un uzcēla šo telpu. No visām pasaules malām šurp plūda mēbeles. Gadijumam, ja kādreiz netālu no salas notiktu kuģa avārija vai Jamaikas gubernators nolemtu apmeklēt manu rezidenci, manu operāciju aizsegam tika ierīkota viltus sanatorijā. — Doktora lūpas izstiepās smaidā. — Jums jāatzīst ka varu saviem viesiem piedāvāt smalku uzņemšanu, ja tikai vēloši
Mans cietoksnis tika būvēts pakāpeniski un metodiski. Tas nebija viegli, mister Bond, — melnās acis sarunu biedra sejā necerēja ieraudzīt ne simpātijas, ne apbrīnu — Taču pagājušā gada beigās darbs bija galā. Man izdevās uzcelt drošu un labi nomaskētu bāzi. Biju gatavs nākamajam solim: pārņemt savā varā ārpasauli
Doktors atkal apklusa, mazliet pacēla rokas' un no jauna miermīlīgi sakrustoja tās uz vēdera.
— Mister Bond, es teicu, ka visu šo četrpadsmit gadu laikā pie apvāršņa neparādījās neviens mākonītis, tomēr viens aizvien mani traucēja. Vai zināt par ko es runāju? Par putnu, par smieklīgu putnu, vārdā sārtais stārķis! Nenogurdināšu jūs ar sīkumiem. Jūs par šo to jau esat lietas kursā. Dvi sargi dažu jūdžu attālumā no šejienes saņēma pārtikas krājumus, kurus viņiem no Kubas atgādāja kuteris. Ar šo pašu kuteri viņi sūtīja savus ziņojumus Reizēm atbrauca amerikāņu ornitologi un salā pavadīja vairākas dienas. Tas mani neuztrauca. Mani ļaudis uz turieni negāja Savukārt sargiem bija aizliegts tuvoties maniem īpašumiem Mēs neuzturējām nekādas attiecības Kopš paša sākuma es liku saprast apvienībai, ka nepieņemšu viņu pārstāvjus.
Un vai zināt kas notika pēc tam? Kādā jaukā dienā kuģis, kas šeit ierodas ik mēnesi, pēkšņi man atved vēstuli Sārtie stārķi pasludināti par aizsargājamiem putniem Apvienība oficiāli man pavēsta ka sev piederošajā zonā domā uzcelt viesnīcu — līdzās upei, no kuras jūs atnācāt No visas pasaules te sabrauktu putnu mīļotāji, lai novērotu, apjūsmotu un filmētu šos putnus. «Krebkeja,» ziņoja šī glaimīgā tonī pārliecinoši uzrakstītā vēstule, «kļūs par slavenu salu»
Mister Bond, — smaids tapa ironisks, — vai varat iztēloties? Še tev atšķirtība, kuru es.galu galā biju sasniedzis Mani nākotnes plāni! Visu zaudēt dažu vecmeitu un viņu putneļu dēļ? Es izpētīju viņu daļu un piedāvāju par to milzīgu summu Viņi atteicās. Tad es novēroju šos putnus, uzzināju to paradumus un negaidot atradu risinājumu. Viss bija vienkārši. Cilvēki allaž bijuši šo radījumu niknākie ienaidnieki.
Sārtie stārķi ir ļoti bailīgi, tos viegli nobaidīt Es izrakstīju no Floridas visurgājēju, to izmantoja naftas atradņu apsekošanai, un tas var pārvietoties arī pa ūdeni Pārtaisīju to, lai tas varētu biedēt un dedzināt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus, jo abiem sargiem bija jāizgaist Un tā kādā decembra vakarā mans visurgājējs ķērās pie darba: nometne tika iznīcināta un sargi — nogalināti! Tomēr vēlāk uzzināju, ka vienam no viņiem izdevies palikt dzīvam un aizbēgt uz Jamaiku, kur viņš drīz vien nomiris. Ligzdas bija izpostītas, bet putni — sabaidīti Pilnīga uzvara! Sārtie stārķi mira tūkstošiem.
Taču tobrīd man lūdza atļauju ar lidmašīnu nosēsties uz mana skrejceļa. Tika pavēlēts apskatīt nozieguma vietu. Es nolēmu piekrist Tas šķita visprātīgāk. Vienlaicīgi es organizēju nelaimes gadījumu Brīdī, kad lidmašīna sāk nolaisties, uz skrejceļa vadību zaudē kravas mašīna. Lidmašīna sadauzās. Visas kravas mašīnas pēdas tiek iznīcinātas Mirušo miesas rūpīgi ievieto zārkos, un es izsaku līdzjūtību par notikušo traģēdiju.