Bonds neatbildēja. Viņam nebija ko teikt Pēkšņi viņš atcerējās mierīgo istabu Ridžentsparkā, nepacietīgo un sarkastisko balsi, kura teica: «0, tas nolādētais gadījums ar putniem. Neliels atvaļinājums jums nāks par labu. Maza izmeklēšana.» Un viņš, Bonds, nolīga laivu ar zvejnieku, paķēra līdzi dažus sendvičus un devās «aplūkot to vietu». Pirms cik dienām, pirms cik nedēļām tas bija? Tātad viņš bija ieskatījies Pandoras kastē. Viņš bija saņēmis atbildes, uzzinājis noslēpumus, un ko tagad? Tagad viņu pieklājīgi pavadīs līdz kapam, un viņš paņems sev līdzi gan šo noslēpumu gan ari meiteni kuru neviļus bija ierāvis šajā neprātīgajā dēkā. Bondam kļuva ļoti drūmi ap sirdi Viņš izdzēra šampanieša glāzi un čērkstošā balsī teica:
— Labi, doktor «NĒ». Kas mūs gaida: lode, inde vai virve? Taču pasteidzieties, man jau viss ir apriebies.
Doktora «NĒ» lūpas sakniebās plānā spilgti sarkanā līnijā. Acis bija stingas kā oniksi, bet virs tām piere un kā biljarda lode apaļā galva. Viņš noņēma pieklājības masku. Lielais Inkvizitors sēdēja krēslā ar augstu atzveltni. Bija pienācis bargā soda brīdis.
Doktors kaut ko sacīja, un abi miesassargi pagājuši uz priekšu satvēra upurus zem elkoņiem un piespieda viņu rokas pie krēsla sāniem Bonds domāja par to, kā neizmest šķiltavas. Baltos cimdos ieautās rokas spieda viņa bicepsus gluži kā tērauda spīles Bonds uzsmaidīja meitenei
— Hanij, man ļoti žēl, baidos ka pēc visa tā mums vairs neizdosies kopā paspēlēties.
Acis meitenes bālajā sejā no bailēm tapa tumši zias. Viņas lūpas drebēja.
— Vai tas būs sāpīgi? — viņa vaicāja
— Klusēt! — doktora «NĒ» balss noskanēja kā pātagas cirtiens. — Gana šo muļķību! Protams, sāpēs. Sāpes mani interesē: gribu uzzināt ko var izciest cilvēka ķermenis. Reizēm es veicu mēģinājumus ar cilvēkiem kurus vēlos sodīt un arī ar pārlieku ziņkārīgiem, tādiem kā jūs Jūs abi man sagādājāt daudz rūpju. Un tagad es gribu jums darīt daudz sāpju Jūsu izturība tiRš mērīta. Bet viss eksperiments fiksēts.
Kaut kad mani atklājumi kļūs slaveni. Jūsu nāve kalpos zinātnei. Es velti neizšķiežu cilvēka materiālu. Vācie-. šu eksperimenti ar cilvēkiem deva zinātnei lielu labumu Pirms gada es nobendēju vienu sievieti. Tādā pašā veidā, kādu esmu izraudzījies jums, meitenīt Viņa bija nēģeriete. Un turējās trīs stundas. Nomira no bailēm Man bija vajadzīga baltā sieviete, lai salīdzinātu rezultātus.
Es nebrīnījos, kad man pavēstīja par jūsu ierašanos. Es vienmēr saņemu to, ko vēlos. — Doktors « NĒ » atspiedās pret atzveltni. Tagad viņa acis bija piekaltas Ha- nijai, un viņš sekoja, kā viņa reaģēs. Meitene sķatījās uz doktoru neatraudamās gluži kā hipnotizēta; kā pelēns uz klaburčūsku. Bet Bonds sakoda zobus.
— Jūs taču esat no Jamaikas, tāpēc mani sapratīsit šo salu sauc par Krebkeju, jo to apdzīvo zemes krabji, kurus Jamaikā dēvē par melnajiem. Jūs tos pazīstat tie sver apmēram puskilogramu un ir šķīvja lielumā, šajā laikā tie tūkstošiem lien ārā no savām alām kas izvietotas gar krastu un rāpjas kalnā, kur atkal slēpjas klinšu plaisās un izlaiž ikrus. Tie pārvietojas lielos pūļoš, simtiem un tūkstošiem, par spīti visiem šķēršļiem. Jamaikā krabji burtiski iziet cauri mājām kas gadās tiem ceļā, apridami visu ko atrod. Un, redz, patlaban, meitenīt tie sāk savu kustību. Krabji rāpjas augšā pa kalna nogāzēm, to ir desmitiem tūkstošu, tā ir viena vienīga sarkanu, oranžu un melnu radījumu masa. šonakt savā ceļā tie sastaps kailu sievietes augumu kurš būs piesiets pie klints, — īstas dzīres. Ar savām spīlēm krabji paprovēs silto ķermeni, kāds iegriezīs pirmais, bet pēc tam. pēc tam.
Meitene iekliedzās nokārdama galvu. Viņa bija zaudējusi samaņu Bonds lamādamies mēģināja pielēkt kājās, taču viņu apdedzināja sargu dzelžainais tvēriens. Viņam neizdevās pat piecelties. Bonds no jauna savaldījās un nošņāca vislielākajā niknumā, uz kādu bija spējīgs;
' — Netīrais izdzimteni! Tu par saviem grēkiem sadegsi ellē! ,
Doktors «NĒ» mazliet pasmaidīja.
— Es neticu ellei mister Bond. Taču varat sevi mierināt ar to, ka krabji varbūt sāks no kakla vai sirds. Vai ari tos pievilinās sirdspuksti, tad tas nevilksies ilgi.
Viņš kaut ko pateica ķīniešu valodā Cilvēks, kurš stāvēja meitene aiz muguras, pieliecās, pacēla Haniju gluži kā bērnu un uzlika viņas nekustīgo augumu sev plecā Tad klusām aizgāja, aizvērdams durvis.
Mirkli istabā valdīja klusums. Bonds domāja vienīgi par kimono noslēpto nazi un šķiltavām Ko viņam izdosies paveikt ar šiem ieročiem? Vai viņš spēs aizsniegt doktoru?
— Mister Bond, jūs teicāt ka vara ir ilūzija. Doktors «NĒ» mierīgā balsī turpināja sarunu. Vai tagad neesat mainījis savu viedokli? Jo mana vara izraudzīties šai meitenei nāves veidu tomēr nav ilūzija. Kaut gan labāk parunāsim par to, kā nomirsit jūs. Jums būs daži romantiski brīži Mister Bond, mani interesē drošsirdības anatomija, cilvēka ķermeņa izturības pakāpe. Kā to izmērīt? Varbūt uzzīmēt dzīvības alku, sāpju sliekšņa un baiļu pārvarēšanas grafiku? Es ilgi par to lauzīju galvu un domāju, ka esmu atradis pareizu risinājumu. Es runāju par pagaidām nepārbaudītu metodi, kuru pilnveidošu nākamo eksperimentu laikā. Es jūs sagatavoju šim eksperimentam pašā labākajā veidā.
Es jums iedevu miegazāles, lai jūs atpūstos un būtu teicamā formā. Mani nākamie paaenti, ja viņus tā var saukt saņems to pašu priekšrocību. Tātad jūs būsit vienādā stāvoklī. Tālākais būs atkarīgs no katra vīrišķības un izturības. — Doktors «NĒ» brīdi klusēja, pētīdams Bonda sejas izteiksmi. — Mister Bond, esmu sagatavojis kaut ko līdzīgu šķēršļu skrējienam, cīņu ar nāvi Neko vairāk jums nestāstīšu, jo pēkšņuma faktors ir viena no baiļu sastāvdaļām. Visšausmīgākās ir tās briesmas, par kurām nezinām. Uzskatu, ka tas, ko esmu jums sagatavojis, ir pārsteigumiem bagāts.