Bonds ievaidējās. Kā viņš to izturēs, ja viņa ķermenis ir saskrambāts? Kā viņš aizsargās sevi no sakaitētā metāla? Neko darīt! Jāiet uz priekšu, jāpaliek uz vietas vai jādodas atpakaļ. Citas izejas un citu iespēju nebija. Tiesa, tomēr bija kāds ļoti vārgs mierinājums. Šis karstums viņu nenogalinās, tikai izmocīs. Šeit nebūs soda vieta. Tas vienīgi ir vēl viens eksperiments, lai pārbaudītu viņa izturību. Bonds atminējās meiterli: kas patlaban notiek ar viņu? Nē, par to nedrīkst domāt
Bonds pagriezās un rāpoja iekšā karstajā caurulē. Mēģini nespiest krūtis pie metāla Neizliec muguru. Rokas, ceļgali, kājas; rokas ceļgali kājas. Ātrāk Ātrāk. Steidzies, lai pieskāriens nebūtu tik ilgs.
Visvairāk cieta ceļgali, kuri uztvēra visu auguma svaru. Ak, Dievs, pietrūka gaisa! Plaušas sprāga vai pušu. No rokām lidoja dzirksteles. Bikšu audums, jādomā, jau bija sadedzis. Tagad sāks svilt miesa. Bonds uzslējās kājās, un viņa skrandās tērptā mugura pieskārās pie metāla. Viņš iebrēcās. Taču rāpās tālāk, no sāpēm bļaudams Ik reizi, kad viņa rokas, mugura un ceļgali skāra metālu. Tās ir beigas Tūdaļ viņš novelsies un, lēnām cepdamies, te nomirs. Nē! Par katru cenu jārāpo tālāk kliedzot aiz sāpēm kamēr miesa izdegs līdz kauliem, šķiet ceļgalos ādas vairs nebija. Kliedz, kliedz, kliedz Tā ir vieglāk izciest sāpes, tas nozīmē, ka esi vēl dzīvs Uz priekšu! Uz priekšu! Daudz vairs nav palicis Tev nav lemts nomirt te. Tu vēl esi dzīvs. Nepadodies. Tev nav tādu tiesību!
Labā roka uzdCJrās kaut kam cietam Viņš juta svaiga gaisa brāzmu. Arī kreisā roka un pēc tam galva pret kaut ko atsitās. Atskanēja metālisks klikšķis. Bonds juta, ka azbesta durvis kuras karājas cilpās, padodas uz priekšu. Viņš ielīda pa tām iekšā. Dzirdēja, kā durvis aizcērtas. Rokas uzdūrās vienlaidu sienai: Bonds aptaustīja to no visām pusēm. Tas bija vēl viens pagrieziens pa labi. Bonds ielocīja augumu caurulē. Spirgtais gaiss ieplūda plaušās kā griezīgs duncis. Viņš piesardzīgi pieskārās metālam. Ievaidējies Bonds novēlās garšļaukus un pamira.
Vēlāk viņš atguvās no sāpēm. Apgriezās uz muguras. Kā pa miglu Bonds ieraudzīja iluminatorā ads, kas viņu pētīja. Tad atkal iegrima nemaņā.
Sāka tūkt apdeguma čūlas uz muguras un kājām. Sviedri uz ādas un drēbēm apžuva, aukstais gaiss ieplūda plaušās un sāka savu postošo darbu. Taču'sirds šajā izmocītajā ķermenī joprojām sitās spēcīgi un vienmērīgi. Bet labdabīgais skābeklis un atpūta atgrieza dzīvību artērijās un vēnās un nostiprināja nervus.
Bonds atģidās. Kā viņam likās, bija pagājuši gadi Viņš mazliet pakustējās. Kad Bonds atvēra ads un ieraudzīja iluminatora pretējā pusē dažus centimetrus no sevis citas ads, viņu no jauna ietina sāpju kamols un sāka kratīt drudzis. Bonds pagaidīja, līdz drudzis rimsies. Mēģināja atkal atvērt ads, it kā mērīdams pretinieka spēku. Tad, lai noslēptos no pētošā skatiena nogūlās uz vēdera. Bonds pagaidīja vēl brīdi, ieklausīdamies organisma reakcijā. Cik ilgi tas vēl izturēs? Nelaimes tam bija atņēmušas spēju normāli, cilvēciski reaģēt Doktors «NĒ» turēja viņu aukliņās gluži kā lelli. Atlika vienīgi zvēra izmisuma rezerves, bet stipram zvēram šīs rezerves ir milzīgas
Lēnām, mokoši Bonds parāpoja dažus metrus nost no acīm, kas viņu vēroja, sameklēja šķiltavas un iededza tās. Viņam priekšā vidēja tikai melns tukšums, atvērta rīkle, kura viņu ieraus nāves skavās. Bonds nodzēsa šķiltavas. Tad dziļi nopūtās un piecēlās četrrāpus. Sāpes nekļuva stiprākas, tās bija citas. Lēnām viņš devās uz priekšu. Kokvilnas audums uz elkoņiem un ceļgalos bija sadedzis. Bonda sastingusī apziņa fiksēja ka čūlas pieskardamās aukstajam metālam, pārplīst Rāpodams uz priekšu, viņš locīja pirkstus un locītavas, lai pārbaudītu savas iespējas, lai zinātu, kur sāp stiprāk «Var paciest» viņš teica sev. «Pēc aviokatastrofas līdzīgā kārtā man konstatētu vienīgi apdegumus un vieglus nobrāzumus. Un pēc dažām dienām izrakstītu no slimnīcas. Viss it kā ir kārtībā Esmu izdzīvojis. Protams, sāp, bet tas ir nieks. Domā par citiem un pateicies Dievam. Un tagad — visu aizmirsti » Taču šie spriedumi pauda to, ka sliktākais vēl nav pienācis. Viņš tam tuvojās, bet spēki un iespējas gāja mazumā. Kad būs pats ļaunākais? Un kāds tas izskatīsies? Un cik spēka vēl jāzaudē, lai tiktu līdz soda vietai?
šie sarkanie punktiņi-priekšā — droši vien halucinācijas. Bonds apstājās un paberzēja acis. Pakratīja galvu. Tie neizgaisa Lēnām tuvojās. Tie kustējās. Bonds atkal apstājās un ieklausījās Cauri dobjajiem sirdspukstiem viņš dzirdēja vieglu čaukstoņu. Punktiņu it kā kļuva vairāk. Tie kustējās — vieni ātrāk citi — lēnāk Bonds sameklēja šķiltavas, aizturēja elpu un iededza mazu dzeltenu uguntiņu. Sarkanie punktiņi pazuda Metra attālumā eju nosprostoja smalks metāla tīkls. Bonds lēnām devās uz priekšu, turēdams rokā šķiltavas. Tas bija kaut kas līdzīgs būrim ar maziem iemītniekiem. Viņš dzirdēja, kā tie kāpjas atpakaļ, slēpdamies no gaismas. Divdesmit centimetrus no metāla tīkla viņš nodzēsa uguni un pagaidīja, kamēr acis pierod pie tumsas. Kamēr viņš gaidīja un ieklausījās, čaukstoņa atkal pastiprinājās un sarkanie punktiņi sapulcējās pie tīkla. Kas tie bija? Viņš nezināja. Bonds dzirdēja savus sirdspukstus Čūskas? Skorpioni? Simtkāji?
Viņš uzmanīgi piebāza seju pie punktiņu mudžekļa, uzšķīla šķiltavas apgaismodams veselu baru mazu radījumu, kuri bija ieķērušies tīklā, desmitiem spalvainu kāje- iu un lielas apaļas kukaiņu galvas, kurās vīdēja mazas ačeles. Mūdži atsprāga no tīkla un sablīvējās spalvainā kaudzē būra kaktā. Samiedzis acis, Bonds paraudzījās sprostā, virzīdams šķiltavas no vienas puses uz otru Tad viņš nodzēsa gaismu, lai netērētu benzīnu un dziļi nopūtās. Tie bija zirnekļi Milzīgi tarantuli. Piecus līdz desmit centimetrus gari mūdži To bija apmēram dr/desmit Katrā gadījumā vajadzēja uzveikt arī šo šķērsli. Bonds izslējās, lai atvilktu elpu un padomātu, bet sarkanie punktiņi tikmēr no jauna savācās dažus centimetrus no viņa sejas.