Rīta brīze sasniedza līcīti, saceldama viļņus, kuri rāmi šļakstinājās klinšu pakājē. No kalna pacēlās jūras kraukļu bariņš un lidoja uz jūru Troksnis, kas bija tos iztraucējis, sasniedza arī Bonda ausis. Trīs sirēnas pūtieni liecināja, ka kuģis gatavs iekraušanai. Skaņa nāca no kreisās puses. Piestātne acīmredzot atradās aiz līča augstā ziemeļu zemesraga. Droši vien bija ieradies kuģis no Antverpe- nes. Antverpene! Zeme tūkstoš jūdžu attālumā no šejienes un Bondam tik nesasniedzama Tepat blakus kam- bīzē jūrnieki taisās uz brokastīm Laikam spēlē radio. Iespējams, uz pannas čurkst olu kultenis ar speķi un smaržo kafija. Tausteklis gausi rāpās aizvien augstāk un augstāk un Bonds juta rūgtensāļu puvuma smaku Cik izturīgs ir šis brūnganiem pleķiem nobārstītais receklis? Vai tam var izdurt cauri? Nē, labāk to nocirst ar precīzu un stingru sitienu, kā griež virvi.
Tūdaļ! Bonds uzmeta ašu skatienu milzīgajām acīm, kuras šķita tik pacietīgas un vienaldzīgas. Pacēlās otrs lielais tausteklis un aizšāvās uz viņa sejas pusi Bonds novērsās un tausteklis apvijās apkārt trosei. Vēl mirklis — un tas sakamps viņa roku vai kāju Tūliņ!
Tausteklis uzrāpās līdz krūtīm. Tikpat kā netēmē- dams Bonds deva izšķirošo cirtienu. Viņš juta ka asmens iet valgajā mīkstumā, un gandrīz vai izlaida no rokām nazi, kad ievainotais tausteklis strauji ierāvās ūdenī. Brīdi jūra viņam apkārt viļņojās. Otrs tausteklis pameta trosi un uzklupa viņa kuņģim piesūkdamies pie tā kā dēle, piesūcekņi tūlīt sāka drudžaini ievilkt sevī gaisu. Bonds iebrēcās, cirta vienreiz, tad vēl. Viņa kuņģi plēsa vai pušu! Metāla tīkls iedrebējās no spēcīgajiem rāvieniem Ūdenī zem viņa parādījās putas. Viņam nāksies padoties Vēl viens cirtiens pa taustekli! Tcl pameta upuri un pavācās sāņus uz ādas palika apmēram divdesmit sarkani asiņaini pleķi.
Taču nebija laika par tiem prātot Briesmoņa galva parādījās virs ūdens, bet platā mantija niknumā kūla ūdeni. Apsarkušās acis raudzījās uz Bondu, bet neskaitāmie īsie taustekļi grābājās aiz ķājam, sadriskādami apģērbu un šķeldami gaisu Viņš juta, ka neatvairāmi tiek rauts dzelmē. Trose bija dziļi iegriezusies padusēs. Ja viņš neatlaidīs rokas, viņu pārplēsīs uz pusēm. Pie kājām no ūdens iznira acis un šausmīgs trīsstūrains knābis. Atlika vienīgā cerība. Vienīgā!
Bonds iekoda nazi zobos un ar roku sataustīja harpūnu. Izvilka to no biksēm un, nolaidies zemāk vairākas reizes dūra ar harpūnu, ielicis dūrienā visu spēku. Viņš paguva ievērot ka harpūnas gals ieurbjas milzīgajā acī, bet pēc tam šķita, ka visa jūra izplūst uz augšu varenā melnā strūklā Bonds novāās, ar kājām ieķēries tīklā, un karājās ar galvu uz leju dažus centimetrus no ūdens
Kas notika? Vai viņš kļuvis akls? Bonds neko neredzēja. Viņš juta acīs dedzinošas sāpes bet mutē — riebīgu zivs garšu. Metāla stienis dūrās viņam cīpslā. Viņš joprojām bija dzīvs! Apdullis Bonds nometa harpūnu un pastiepa roku uz tīkla pusi. Viņš ieķērās tajā ar abām rokām, ar pārcilvēcisku spēku lēnām uzvilkās augšā un apsēdās uz troses. Acīs ņirbēja baltas joslas. Viņš nobrauca ar roku pa seju Tagad Bonds redzēja Palūkojās uz roku. Tā bija melna un lipīga. Apskatīja sevi. Viņš bija pārklāts ar kādu melnu un biezu smēri, šī smēre tāpat bija izplūdusi ūdenī dwdesmit metru rādiusā Bonds aptvēra. Ievainotais astoņkājis bija viņam virsū uzšļakstījis visus tintes krājumus.
Kur palicis briesmonis? Vai tas atgriezīsies? Bondš apskatīja jūru: nekā, vienīgi ūdenī augošs melns traips. Nekādas kustības. Nevienas zivs Un tagad netūļājies!
Prom no šejienes! Aši! Bonds izmisīgi paraudzījās apkārt Pa kreisi bija kuģis, taču tur bija arī doktors «NĒ». Pa labi — tukšums Strādnieki, kuri būvēja šo tīklu, acīmredzot bija nākuši no kreisās puses, no mola. Tur droši vien ir taciņa Bonds ieķērās trosē un sāka drudžaini pa to rāpties uz klinšaino zemesragu, kas bija redzams divdesmit metru attālumā.
Bonds atgādināja asiņainu lelli, kura nosmērējusies ar melnu smirdīgu smēri un mehāniski kustina rokas un kājas. Maņu orgāni Bonda apziņā vairs nepiederēja viņa ķermenim Tie bija atdalījušies no viņa un peldēja kaut kur augšā, pārraidīdami vienīgi tos signālus, kas bija nepieciešami, lai lelle kustētos. Bonds līdzinājās uz pusēm pārgrieztam tārpam, kura abas daļas jau ir mirušas tomēr vēl aizvien tirinās, jo tos darbina nervu impulsi.
Klāt arī klintis. Bonds atlaida metāla trosi. Pusnemaņā palūkojās uz gandriz nekustīgo ūdens spoguli. Tas bija tumši melns Varbūt riskēt? Jā! Viņš nespēs neko izdarīt iekams nenotīrīs šo lipīgo tinti un apcepušās asinis, iekams netiks vaļā no šķebīgās zivs smakas. Bonds noģērba to, kas bija palicis pāri no krekla un biksēm, un uzkāra uz troses. Paskatījās uz savu melniem un asiņainiem traipiem klāto augumu. Instinktīvi pārbaudīja pulsu Tas bija lēns un vienmērīgs. Bonds uzelpoja. Ko gan viņš tā raizējas? Brūcēm un švīkām nebija nekādas nozīmes Tās izskatījās drausmīgi, taču nekas lauzts nebija Mazliet saburzītā korpusa iekšienē motors joprojām strādāja mierīgi un droši Seklie iegriezumi un brūcītes, šausmīgās atmiņas, pilnīgs spēku izsīkums — par to visu ātrās palīdzības ārsti tikai pasmietos. Kusties tālāk, ēzeli! Steidzies! Nomazgājies un koncentrējies! Pateicies Dievam un atceries meiteni. Padomā par cilvēku kurš tev par katru cenu jāatrod un jānogalina! Turies pie dzīves tikpat stipri, kā bija sakodis zobos nazi Beidz sevi žēlot Pie velna visu, kas bija noticis.