— Gribam atgūt savu neredzamo cilvēku, — atbildēja Pīters.
— Veselu, piebilda Deivids.
— Un bez trokšņa, — Pīters teica.
— Jūs arī, cik noprotu, — teica Bredlijs, virpinot pirkstos savu Mon-blāna izmēra pildspalvu, gribat saglabāt savas attiecības ar NAABOR.
— Man nekad nav licies, ka mums ar NAABOR jebkadir bijušas kādas attiecības, — Deivids aizrādīja.
Pīters paskaidroja: — Amerikas Tabakas Pētniecības institūts mūs atbalsta finansiāli.
— Stulbeņi, kas pieder NAABOR, Bredlijs norādīja, — kā viņu akcionāru gadskārtējos ziņojumos allaž lepni pasludina.
— Mēs neesam akcionāri, — teica Deivids.
— Bet neesat arī pilnīgi neieinteresēti, — Bredlijs viņiem teica. — Jūs zināt, kas jūs finansē un kāpēc. Un fakts ir tāds, ka negribat riskēt ar šīm attiecībām, lai ari kas varētu atgadīties, ņemot vērā pašreizējo situāciju.
— Dievs, nē, — Deivids sauca. — Mēs negribam zaudēt savufinansējumu.
— Mēs patiesībā gribam, sacīja Pīters, visu. Gribam savu neredzamo cilvēku, gribam finansējumu un gribam saglabāt savu slepenību līdz brīdim, kadmēs būsim gatavi to atklāt.
— Jautājums ir, — sacīja Bredlijs, — kas no visa tā ir apspriežams un cik lielā mērā…
— Nekas, — iejaucās Pīters, un Šanana ienāca, lai paziņotu: — Ieradies Līta kungs.
Bredlijs veltīja viņai lielu, mēnesim līdzīgu smaidu un, iespējams, pacēla savas neredzamās uzacis. Pieceldamies pamāja Pīteram un Deividam, lai dara tāpat, un teica: — Paldies, mīļā. Lūdzu ievediet viņu.
Viņa pakāpās atpakaļ, un ienāca Līts, nesdams savu tikpat dārgo, bet daudz vairāk apbružāto diplomātu, Pīters un Deivids stāvēja savās vietās kā necili draudzes locekļi kādā mistiskā misē, kamēr Bredlijs lieliem soļiem apgāja apkārt galdam ar izstieptu roku, kvēlojot augstsprieguma smaidam, un teica: — A, Līta kungs, beidzot satiekamies. Bredlijs Kamingfords.
Līts satvēra Bredlija roku tā, it kā tas būtu kāda kluba dalībnieku rituāls, par ko nebija pārliecināts, vai vēlas tajā iesaistīties. Tad pacēla skatu uz istabu, paskatījās uz Deividu un Pīteru un teica: — Kā redzu, esam atvadījušies no elegances.
— Šī liekas daudz lietišķāka.
— 1a tas tik tiešām ir.
Bredlijs norādīja uz krēslu, kurā gribēja apsēdināt Lītu. — Lūdzu sēdieties, Līta kungs, — viņš teica.
— Pateicos.
Ta kā Bredlijs atgriezās savā vietā galda galā, Līts viņam sekoja līdz pusei un ar šķietamu nepatiku apsēdās krēslā galdam pa vidu -pretī Deividam un Pīteram, ar nenoteikti veidotām durvīm aiz sevis kreisajā pusē. Deivids un Pīters — abi paskatījās uz Bredliju, lai redzētu, kā viņš uztver šo notikumu attīstību, bet Bredlijs pat neizrādīja, ka to ievērojis. Apsēdies, paņēma savu pildspalvu un, atkal Lītam uzsmaidīdams, sacīja: — Man šķiet, ka mums ir daži kopēji mērķi.
— Tāpēc ka mums ir kopīgi klienti, — sacīja Līts.
— Ak, ja tik vien būtu tā bēda, — Bredlijs atbildēja. — Patiesību sakot, mūsu firma jau vairākus gadus ir strādājusi NAABOR labā, bet šajā lietā, man diemžēl jāatzīst, neesam bijuši nolīgti.
Norādot uz Deividu un Pīteru, Līts paskaidroja: — Es domāju šos ārstus.
— Nu, nu, Līta kungs, — iebilda Bredlijs. — Mēs taču nerunāsim atkal par šo nodrāzto tēmu, bet varbūt tomēr?
— Laikam jau ne, — Līts piekrita un paraustīja plecus. — Es vēlos, lai mana nostāja ir skaidri saprotama. Palūkojies Deivida un Pītera virzienā un pacēlis rokas no galda, žestikulējot ar paceltām plaukstām tā, it kā demonstrētu palēninātu picas mētāšanu, teica: Jums kaut kas ir aiz ādas. Kaut kas, ko nevarējāt pārrunāt bez jūsu drauga klātbūtnes.
— Mēs gribam savu neredzamo cilvēku, — sacīja Pīters.
Līta smaids varētu jūs apsaldēt. Mēs visi gribam neredzamo cilvēku.
— Jūs viņu meklējat, norādīja Pīters. Jums ir … darbinieki, kas viņu meklē?
— Protams.
— Gribam būt klāt, kad viņu atradīs.
Bredlijs iejaucās: Nu, nē, Pīter, to jūs gan īpaši nevēlaties.
Pīters uz viņu pārsteigti paskatījās: — Nē?
— Vai drīkstu?
— Lūdzu turpiniet.
Bredlijs Lītam klāja vaļā: Deivids un Pīters šeit radīja neredzamo cilvēku kā jūsu klienta darbinieki. Lielā mērā dzīva būtne var būt īpašums, tātad, viņš ir jūsu klienta īpašums, vai arī atklājums, un tehniskie paņēmieni, ko viņš sevī ietver, ir jūsu klienta īpašums. Tomēr tieslietu prakse, medicīniskā prakse, zinātniskā prakse visas kā viens atzīst, ka, lai arī jūsu klientam pieder galīgās īpašuma tiesības vai vienalga kādas citas, kas šajā gadījumā aizstātu jau minētās tiesības, Deivids un Pīters ir pēdējie pilnvarotie, kas nosaka, kad viņu radījums ir kārtībā un piemērotsnodošanai jūsu klientam. Šajā ziņā svarigi, ka, kopš eksperimentālais objekts ievirzīja eksperimentu tā, kā to Pīters un Deivids sākotnēji nebija iecerējuši, un viņiem vēl līdz šim nav bijusi izdevība izmeklēt objektu, lai noteiktu, kādas citas neparedzētas sekas radījis šis izbojātais eksperiments, viņi vēlas NAABOR un Amerikas Tabakas Pētniecības institūtam ar jūsu kā viņu aģenta palīdzību norādīt, ka eksperiments no šī brīža jāuzskata par pagaidu, nepārliecinošu un nepabeigtu un ka Pīters un Deivids pilnīgi negrib nodot jūsu klientiem jebkādu informāciju, ieskaitot informāciju par eksperimentu, bet neaprobežojoties ar pašu neredzamo cilvēku līdz brīdim, kamēr viņi būs ar saviem pētījumiem apmierināti. Viņu pienākums jūsu klientiem ir nodot tikai pabeigtu atklājumu vai izgudrojumu, pret kuru jūsu klienti varētu izbaudīt īpašuma tiesību attiecības. Atvēris biezos vākus, viņš turpināja: — Man ir vesels skaits tiesas lēmumu atreferējumu, kas norāda…
— Ir jau labi, sacīja Līts, ar labo roku uzsitot pa Bredlija biezajiem vākiem, tādējādi liekot manīt, ka negrasās ar viņu spēlēt sunīšus.
— Mēs ar atreferējumiem te varam ņemties, ja vēlamies, kaut mēnesi,
— viņš teica, — bet nedomāju, ka mums būtu jātērē tam laiks, vai ne?
— Lieliski, — atteica Bredlijs. Taču vākus atstāja atvērtus un no tiem izcēla baltu papīra saišķi. — Esmu sagatavojis ziņojumu, — viņš teica,
— kas ieskicē tikko manis stāstīto, proti, ka Deivids un Pīters apliecina, ka dienas beigās visi pētniecības rezultāti pieder Amerikas Tabakas Pētniecības institūtam, bet institūts atzīst, ka Deividam un Pīteram ir tiesības neizpaust rezultātus, ko uzskata par nepabeigtiem un nepārliecinošiem. Viņi savas kopijas parakstīs šodien, un mēs gribētu, lai jūs, kā kvalificēts institūta pārstāvis, ari tās parakstītu. Te būs, — viņš teica un izdalīja ziņojumu uz divām lappusēm pārējiem trim.
Notika tas, ko Bredlijs bija teicis. Deivids un Pīters izlasīja savas kopijas un savus vārdus zem paraksta līnijas otrās lappuses vidū un abi ievēroja, ka pārrunu objekts ir palicis pavisam noteikti neskaidrs. Neredzamus cilvēkus nekad tieši nepieminēja, diemžēl; kas tas gan būtu par dokumentu, ja būtu noformēts kā tiesisks!
Lītam tā izlasīšana prasīja daudz vairāk laika, tad izņēma no iekškabatas savu Monblāna izmēra pildspalvu un sacīja: Man šķiet, ka mums te jāpievieno «Aizliegts vieglprātīgi izpaust».
— Kur tas ir? — Bredlijs jautāja. Līts norādīja attiecīgo vietu, Bredlijs to pārlasīja, tad paraustīja plecus. Protams. Ja jums liekas, ka tā vajadzētu.