— Protams. Tas notiek visu laiku. Bet tagad man jāslēpjas līdz pabeidzu eksperimentus, bet tie zēni mani izseko. Tie ir ļoti ietekmīgi vīri ar taustekļiem pat augstākajās valdības aprindās un līdzīgās iestādēs.
Pega piebilda: Kā Roberta Ladluma romānā.
— Es tikko pats to grasījos teikt, — Džeofs viņai teica.
— Ta mēs aizbēgām, Pega turpināja, bet Fredijs gribēja noskaidrot, vai kāds no viņu varenajiem draugiem nav uzsūtījuši mums policiju…
— Korumpētu pilsētas policiju, — pārtrauca Fredijs, uzkrītoši mēģinot apelēt pie Džeofa aizspriedumiem… gatavs!
— Ta pieturējām te, Pega sacīja.
— No visām iespējamām vietām, — piebilda Fredijs.
— Fredijs ienāca, lai noskaidrotu, vai viņa vārds neparādās meklēto cilvēku sarakstos.
Džeofs pacēla ieinteresētas acis pret krēslu. — Un vai bija?
— Vēl nezinu. Tas ir, līdz šim nē.
Džeofs ar pistoli pamāja uz ziņojumu dēli rakstāmgalda labajā pusē. Vai apskatījāt to ziņojumu dēli?
— Nē. Kas tur ir?
— Ja viņi jūs meklētu, tad cik ilgi jau?
— Tikai pāris dienu.
— Tad tam jābūt uz tā ziņojumu dēļa, Džeofs viņam sacīja. Visus paziņojumus par meklējamajiem cilvēkiem, ko man atsūta pa faksu, pielieku pie tā dēļa. Viss, kas ienācis pēdējās divās vai trīs nedēļās, būs tur.
— Vai drīkstu apskatīt?
Džeofs nevarēja atturēties no sardoniskas ieķiķināšanās. — Jūs ielaužaties un iebrūkat manā mājā, un tad lūdzat man atļauju apskatīt ziņojumu dēli.
Atvainojiet, ka es tā ielauzos un iebruku.
Ejiet vien un skatieties, Džeofs pamudināja.
Tas bija ļoti dīvains brīdis, kad ziņojumu dēlis pacēlās pats no sevis gaisā un tad pats sāka šķirstīt lapas. Kamēr ziņojumu dēlis savā nodabā tā rosījās, Džeofs izmantoja mirkli, lai apsvērtu to muļķīgo sviestmaizi, ko viņam tikko bija iebarojuši. Viņam bija aizdomas, ka šur tur šajā maisījumā, kā zelta plāksnītes smilšu straumē, melos bija iemaisīti arī patiesības gabaliņi. Nedaudz, bet tomēr.
No galda puses atlidoja atvieglota nopūta. Pega cerīgi pagriezās, sagatavojusies laimei. — Vai viss kārtībā?
Mēs te neesam, Fredijs izklausījās atvieglots, pacilāts, pat pārsteigts. Peg, pie velna, es neesmu meklējamo personu sarakstā!
Nu, tā nu gan nav īsti taisnība, sacīja Džeofs. Šeit, Dadlejā, jūs esat pieprasīts, patiesībā jūs esat arestēts par ielaušanos un iebruk-šanu svešā mājā.
Ej nu, Šef, — sacīja Fredijs. — Es neko nepaņēmu. Neko arī netaisījos ņemt, un jūs pats zināt, ka tā ir tiesa. Kā arī nesalauzu nevienu no jūsu atslēgām vai ko citu, te vispār nav nekādu postījumu. Pirms došos prom, pat ieeļļošu šo nolādēto krēslu, ja neiebildīsiet.
Dosieties prom? Jūs nekur neiesiet.
Šef? — jautāja Fredijs. — Vai nedosiet pat iespēju?
-Nē.
Pega?
Pega nekavējoties pavedinoši slīdēja uz viņa pusi, smaidīdama, aizklādama skatam galdu, un sacīja: Šef? Vai es esmu apcietināta? Es nekur neielauzos.
Nost no ceļa, — sauca Džeofs, bet bija jau par vēlu. Čīkst! Kad Džeofs palēcās pa labi, lai redzētu savu krēslu, tas laiski griezās uz riņķi, mazliet cilājoties, un pavisam noteikti tukšs.
Nolādēts! kliedza Džeofs un pagrieza ieroci pret Pegu. — Nemēģiniet kustēties!
— Es vienkārši tam nevaru noticēt, ka jūs mani nošautu, — sacīja Pega, virzoties uz atvērto durvju pusi.
— Iešaušu kājā!
— Šajā kājā? — viņa palūrēja. — Šef, kas jūs par vīrieti?
— Nu gan, stāvietl Tieši tur, — kliedza Džeofs, un viņa ugunsdzēsēja ķivere atlidoja pa gaisu un atsitās pret viņa locītavu tā, ka gandrīz izkrita pistole, bet tomēr to noturēja. Pega žigli jau bija izskrējusi pa durvīm, un, pirms viņa nonāca gaitenī, durvis aizcirtās. Džeofs apsviedās, mēģinādams aizstāties durvīm priekšā, lai vismaz Frediju noturētu, un viņa policijas priekšnieka cepure trāpīja tieši pa degunu.
Šis velna bērns apmētāja viņu ar paša cepurēm! Džeofs izvairījās no filca platmales, vicinot savu nevērtīgo ieroci šurp un turp, bet tad lidoja viņa kordziedāšanas cepure, un pušķis aiz tās plīvoja kā pūķa aste. Džeofs mēģināja no cepures izvairīties, kad pamanīja, ka tā tuvojas taisnā līnijā un nenogriezās; tātad, tā netika sviesta, bet gan nesta!
Bet triks bija nostrādājis, nolādēts, cepure viņu bija izvilinājusi no durvīm tieši neīstajā brīdī. Džeofs svaidīja savu brīvo roku un uzdūrās locītavai, un pieķērās pie šīs neredzamās locītavas ar visu spēku, līdz sajuta, ka neredzami zobi cieši iekožas viņa pirkstos. — Au! — iekliedzās un palaida vaļā, arī zobus, un pēc pāris sekundēm ārdurvis atkal aizcirtās.
Ap to laiku, kad Džeofs nonāca verandā, busiņš uzņēma ātrumu un drāzās lejā uz rietumiem pa Mārketstrītu; nebija ne mazāko cerfbu, ka, pirms šie ļaudis jau būtu gabalā, viņš varētu tikt līdz savam pikapam, kas atradās divus kvartālus tālāk pa kreisi, vai patruļmašīnas, kas bija divus kvartālus pa labi.
Džeofs steidzās atpakaļ uz biroju, apsēdās pie sava saziņu centra un bija tuvu tam, lai zvanītu pavalsts policijai, kad tālākie apsvērumi viņu no tā atturēja. Ziņot? Ziņot ko? Nebija nekādu pierādījumu par aplaupīšanu, nekas nebija paņemts. Viņš zināja, ka Fredijs ir neredzams, jo bija ar viņu istabā pavadījis labu laiku sarunājoties, bet ko teiks puiši pavalsts policijas iecirknī, ja viņš piezvanīs un lūgs, lai savāc neredzamu cilvēku pelēkā mikrobusiņā?
Viņam nebija nekādas nojausmas, kas šie cilvēki īsti bija, lai nu kas, bet zinātnieki jau nu gan ne. Viņam nebija ne jausmas, kurp viņi dodas, nedz arī, kāds bija viņu patiesais stāsts, vai arī, kāpēc Fredijs domāja, ka viņam vajadzētu būt meklējamo personu sarakstā. Bet pavisam skaidri viņš zināja, ka Fredija vārds neparādās nevienā meklējamo personu sarakstā, bet īstenībā tas kaut kā neatbilda patiesībai.
Nu, ja tā padomā, viņš zināja vēl pāris lietu vairāk par tiem diviem. Zināja, ka Fredijam ir diezgan labas kramplauža iemaņas, lai būtu pirmās šķiras kramplauzis, un, šķiet, ka tāds arī bija. Zināja viņu vārdus — Fredijs un Pega. Un zināja viņu mikrobusiņa numuru.
Vajadzēja tikai kādas divas minūtes, lai radio uzzinātu informāciju par reģistrāciju un noskaidrotu, ka busiņa īpašniece bija kaut kāda Mārgareta Brisko — tātad Pega —, un uzietu adresi, kas bija Beiridžā, Bruklinā, Ņujorkā.
Tātad šodien viņam bija taisnība vismaz šajā ziņā.
1
Lat. vai.modus operandi «rīcības veids».
2
Pasažieru vilcienu kompānija ASV.
3
18. gadsimta dziesma par pāri, kas ir ilgi un laimīgi precējušies.
Franču vai. «zirgs».
4
Patiesībā F. H. Bērneta romāna «Mazais lords Fauntlerojs» varonis.
5
Angļu vai.The Central Intelligence Agency «Centrālā Informācijas aģentūra».
6
ASV pilsoņu kara sākums (1861-1865) — ASV Ziemeļu un Dienvidu štatu karš.
30
Tas nu bija pārmēru bīstami, — teica Fredijs. Viņš uzturējās busiņa aizmugurē bez drēbēm, ja nu gadījumā viņus aptur kāds policists, ko būtu uzrīdījis priekšnieks. Bet līdz šim, tomēr, tas nebija noticis, kas nozīmēja, ka arvien vairāk zuda cerība, ka varētu notikt. Fredija locītava sūrstēja vietā, kur priekšnieks to bija sagrābis, un viņa mute vēl arvien sajuta priekšnieka darbā nocietināto pirkstu slikto garšu.